• VESELĪBAS MINISTRE ĻAUJ KONSULTANTEI SAVIENOT AMATU FARMĀCIJAS KOMPĀNIJĀ, RADOT KORUPCIJAS RISKU UN APDRAUDĒJUMU SABIEDRĪBAS VESELĪBAI

    Delna identificējusi iespējamu interešu konfliktu Veselības ministrijā, kas netiek atbilstoši risināts. Valsts galvenā onkoloģe, kas konsultē Veselības ministrijas (VM) lēmumu pieņēmējus, paralēli strādā un saņem finansiālu atlīdzību no farmācijas kompānijas, kas ražo onkoloģisku preparātu. Turklāt, izmantojot savu amata statusu, Valsts galvenā onkoloģe vairakkārt publiski reklamējusi pārstāvētās kompānijas ražoto farmācijas produktu. Veselības inspekcija jau ierosinājusi administratīvo lietu par recepšu zāļu reklamēšanas aizlieguma pārkāpumu saistībā ar portālā Kasjauns.lv 25.12.2016. ievietoto reklāmu, kurā bija redzama Valsts galvenā onkoloģe un minēts viņas amats.

    .

    Likuma “Par Interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībās” 20.pants paredz, ka “Publiskas personas institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras.” Lai arī likuma izpratnē Valsts galvenā onkoloģe nav valsts amatpersona, tomēr veselības ministres pienākums ir nodrošināt ikviena viņas iecelta augsta līmeņa konsultanta ētisku rīcību un nevainojamu reputāciju. Ministrei ir pienākums nodrošināt, ka persona, par kuras objektivitāti var pastāvēt pamatotas šaubas, nepiedalās un nekādā veidā neietekmē lēmumu pieņemšanu, kas skar šīs personas personīgās vai finanšu intereses. Delna uzskata, ka Veselības ministres pienākums ir atcelt lēmumu par šādas personas norīkošanu par Valsts galveno onkologu.

    .

    Veselības inspekcijas ierosinātā lieta liecina, ka amatu savienošanas radīts korupcijas risks jau faktiski realizējies – tikai viena preparāta izcelšana jeb reklamēšana, kura ražotāja pārstāve ir Valsts galvenā onkoloģe, ietekmē ārstus un sabiedrību un tādējādi mazina pacientu iespējas saņemt konkurējošu medicīnas līdzekli. Valsts galvenās onkoloģes statuss, ko reklāmā izmantot aizliedz MK noteikumi, piešķir izteikumiem lielāku autoritāti sabiedrības acīs.

    .

    VM, ministres Andas Čakšas parakstītā vēstulē, Delnai skaidro, ka pamats Valsts galvenās onkoloģes atcelšanai būtu, ja “pastāvētu faktiski pamatoti apstākļi”, ka viņa, sniedzot ministrijai konsultatīvo atbalstu, realizē konkrēta zāļu ražotāja intereses. VM informē, ka, vērtējot “reputāciju, arī autoritāti profesionāļu vidū, un profesionālo kvalifikāciju, kā arī ieguldījumu onkoloģijas ārstniecības nodrošināšanā un attīstībā, t.sk. nozares politikas veidošanā, kopsakarā ar viņas profesionālo darbību farmācijas nozarē, šobrīd nav pamata apšaubīt viņas atbilstību Veselības ministrijas galvenajam onkologam”.

    .

    Delnas ieskatā Veselības ministrijas pienākums ir novērst korupcijas riskus un apdraudējumu sabiedrības veselībai, negaidot “faktiski pamatotu apstākļu” iestāšanos. Laba reputācija un autoritāte profesionāļu vidū neatceļ Veselības inspekcijas atzinumu par reklāmas neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Tāpat, laba reputācija neatceļ korupcijas riskus, ko rada finansējuma saņemšana no farmācijas kompānijas. 2016.gada vasarā, kad Valsts galvenā onkoloģe sāka strādāt farmācijas nozarē saistībā ar onkoloģisko preparātu, Veselības ministrei bija jāpieņem lēmums par viņas atcelšanu no galvenās onkoloģes statusa.

    .

    Delnas vēstule Veselības ministrei

    Veselības ministres atbildes vēstule Delnai

    .

    GALVENĀS PROBLĒMAS

    .

    PROBLĒMA #1 – INTEREŠU KONFLIKTS

    .

    VALSTS GALVENĀ ONKOLOĢE, KAS KONSULTĒ VESELĪBAS MINISTRIJAS LĒMUMU PIEŅĒMĒJUS, PARALĒLI STRĀDĀ UN SAŅEM FINANSIĀLU ATLĪDZĪBU NO FARMĀCIJAS KOMPĀNIJAS, KAS RAŽO ONKOLOĢISKU PREPARĀTU.

     .


    VESELĪBAS MINISTRIJAS VĒRTĒJUMS

    .

    “Veselības ministrija paskaidro, ka Veselības ministrijas galvenie speciālisti saskaņā ar Veselības ministrijas iekšējo normatīvo aktu “Veselības ministrijas galvenā speciālista darbības nolikums” (apstiprināts 27.07.2010., atkārtoti apstiprināts 19.01.2012., 30.08.2016.) ir Veselības ministrijas konsultanti savas specialitātes jomā. Veselības ministrijas galvenie speciālisti par konsultatīvo darbību nesaņem atalgojumu, tādējādi nav darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās ar Veselības ministriju. Papildus tam Veselības ministrijas galvenajiem speciālistiem nav piešķirtas jebkādas tiesības pieņemt lēmumus vai tieši piedalīties lēmumu pieņemšanā valsts pārvaldes ietvaros, tāpat arī nav piešķirtas tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas. Līdz ar to Veselības ministrijas galvenie speciālisti nav amatpersonas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē un šī likuma regulējuma ietvaros tiem nav pienākums saskaņot ar Veselības ministriju savu darbību algotu ienākumu gūšanā.” Taču, ja “pastāvētu faktiski pamatoti apstākļi”, ka galvenā onkoloģe, sniedzot VM konsultatīvo atbalstu, realizē konkrēta zāļu ražotāja intereses, būtu pamats viņas atcelšanai.

    .

    DELNAS VĒRTĒJUMS

    .

    Veselības aprūpes jomā īpaši rūpīgi jāvērtē korupcijas riski un interešu konflikti, jo tie var ietekmēt cilvēku veselību un dzīvību. VM pienākums ir novērst korupcijas riskus un apdraudējumu sabiedrības veselībai, negaidot “faktiski pamatotu apstākļu” iestāšanos. Kā Valsts galvenajai onkoloģei un reizē farmācijas kompānijas pārstāvei, viņai ir jāizdara izvēle starp interesēm saistībā ar darba pienākumiem VM un savām personīgajām interesēm – gūt kompānijai peļņu no preparāta pārdošanas. Personīgās intereses var ietekmēt viņas sniegtās rekomendācijas, nodarot kaitējumu sabiedrības veselībai.

    .

    Latvijā interešu konflikta tiesiskais regulējums ir šaurs. Latvijai juridiski saistošās ANO Pretkorupcijas Konvencijas valsts amatpersonas definīcija (2.pants), iekļauj arī neatalgotus valsts pārvaldes amatus, bet Konvencijas 7.panta 4.punkts nosaka, ka valstīm “jācenšas pieņemt, uzturēt un stiprināt tādas sistēmas, kas veicina atklātību un novērš interešu konfliktus”. Pat, ja amatu ieņemt ir legāli, jāizvērtē, vai tas ir pareizi un sabiedrības interesēs.

    .

    Ja, īstenojot korupcijas preventīvos pasākumus, VM tiek identificēti korupcijas riskam pakļautie amati un funkcijas, tad arī konsultantu amatiem jābūt starp riskantajiem, jo konsultanti ietekmē pozīcijas, kuras ieņem ministrijas lēmumu pieņēmēji. Līdz ar to konsultantiem ir ietekme uz pakalpojumiem un ārstēšanu, ko saņem sabiedrība. Tāpat konsultantiem ir pieeja informācijai, ko atrodoties interešu konfliktā, var izmantot privāta labuma gūšanai. Ministrijai būtu skaidri jānosaka citi finansējuma gūšanas veidi, kas veselības nozares galvenajiem speciālistiem un citiem augsta līmeņa konsultantiem jādeklarē, vienalga vai viņi atrodas algotā vai neatalgotā pozīcijā. Saņemtajam finansējumam no farmāciju kompānijām jābūt vienam no tiem. Tāpat jānosaka, ka deklarācijas tiek publiskotas.

     

    PROBLĒMA #2 – APDRAUDĒJUMS SABIEDRĪBAS VESELĪBAI JAU REALIZĒJIES

    .

    VALSTS GALVENĀ ONKOLOĢE, IZMANTOJOT SAVU AMATA STATUSU, VAIRAKKĀRT PUBLISKI REKLAMĒJUSI FARMĀCIJAS PRODUKTU. VESELĪBAS INSPEKCIJA IEROSINĀJUSI ADMINISTRATĪVO LIETU PAR RECEPŠU ZĀĻU REKLAMĒŠANAS AIZLIEGUMA PĀRKĀPŠANU SAISTĪBĀ AR PORTĀLĀ KASJAUNS.LV 25.12.2016. IEVIETOTO REKLĀMU, KURĀ BIJA REDZAMA VALSTS GALVENĀ ONKOLOĢE UN MINĒTS VIŅAS AMATS.

    .


    VESELĪBAS MINISTRIJAS VĒRTĒJUMS

    .

    Pretlikumīga darbība ir konstatēta apstāklī, ka “reģistrācijas apliecības īpašnieka īstenotā komercprakse ir maldinoša un neatbilst profesionālajai rūpībai, attiecīgi Veselības inspekcijas konstatētie fakti saistās ar konkrētā komersanta komercpraksi”, nevis Valsts galvenās onkoloģes darbību.

    .

    “Veselības ministrija piekrīt, ka izvērtējams ir arī Veselības ministrijas galveno speciālistu rīcības ētiskums un reputācija kopsakarā ar veicamajiem konsultanta pienākumiem Veselības ministrijā.” Tomēr “reputāciju, arī autoritāti profesionāļu vidū, un profesionālo kvalifikāciju, kā arī ieguldījumu onkoloģijas ārstniecības nodrošināšanā un attīstībā, t.sk. nozares politikas veidošanā, kopsakarā ar viņas profesionālo darbību farmācijas nozarē, šobrīd nav pamata apšaubīt viņas atbilstību Veselības ministrijas galvenajam onkologam.”

    .

    DELNAS VĒRTĒJUMS

    .

    Laba reputācija un autoritāte profesionāļu vidū neatceļ Veselības inspekcijas atzinumu par reklāmas neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Tāpat, laba reputācija neatceļ korupcijas riskus, ko rada finansējuma saņemšana no farmācijas kompānijas.

    .

    Situācija liecina, ka amatu savienošanas radīts korupcijas risks jau faktiski realizējies – tikai viena preparāta izcelšana, kura ražotāja pārstāve ir Valsts galvenā onkoloģe, ietekmē ārstus un sabiedrību un tādējādi mazina pacientu iespējas saņemt konkurētspējīgāko medicīnas līdzekli. Valsts galvenās onkoloģes statuss piešķir izteikumiem lielāku autoritāti sabiedrības acīs, ko aizliedz izmantot MK noteikumu 18.6. pants.

    .

    Kā izmērīt Valsts galvenās onkoloģes reputāciju un autoritāti profesionāļu vidū, ja Delnai zināms, ka Latvijas onkologu asociācija, Latvijas onkologu-ķīmijterapeitu asociācija, Reto slimību speciālistu asociācija un Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas katedras asociētā profesore Santa Purviņa nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai par melanomas ārstēšanas vadlīniju precizēšanu atbilstoši starptautiskām vadlīnijām? Vadlīniju izstrādē bija iesaistīta Valsts galvenā onkoloģe.

     

    Vairāk informācijas: Liene Gātere, Sabiedrības par atklātību – Delna direktora vietniece, liene.gatere@delna.lv, +371 67285585.

    .

    Attēls: http://www.transparency.org/topic/detail/health

    Pievienot komentāru

    • .

      1

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata