• LAI MAZINĀTU FINANŠU NOZIEGUMUS, UZŅĒMUMU PATIESĀ LABUMA GUVĒJU REĢISTRAM JĀBŪT PUBLISKAM

    26282161892_ab17fb6a11_k

     

    Latvijas valdība sākusi ieviest ceturto Eiropas Savienības direktīvu pret naudas atmazgāšanu, kas pieņemta 2015.gadā un paredz patiesā labuma guvēju reģistra izveidi. Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā likuma redakcija izpildīs tikai minimālās direktīvas prasības reģistra izveidē, lai iestādes spētu kontrolēt  un izsekot uzņēmumu finanšu plūsmām.

    .

    Direktīvas prasības paredz piekļuvi informācijai visiem aktieriem, kuri spēj pierādīt “leģitīmi pamatotu interesi” redzēt datus par patiesā labuma guvējiem. Savukārt Latvijas šī brīža likuma grozījumu redakcija paredz pieeju reģistram tikai likumā noteiktiem specifiskiem likuma subjektiem, pamatā valsts iestādēm un atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem. Tas nozīmē, ka žurnālisti un nevalstiskās organizācijas datiem piekļūt nevarēs un nevarēs izgaismot sabiedrībai interešu konfliktus un finanšu pārkāpumus.

    .

    Publiski pieejami uzņēmumu patiesā labuma guvēju reģistri jau darbojas Lielbritānijā un Slovēnijā, plānots, ka tādus ieviesīs arī Dānija, Somija un Nīderlande. Lai arī ES direktīva šādu regulējumu vēl neparedz, minētās valstis izvēlējušās ar finanšu sistēmas slepenību un noziedzību cīnīties proaktīvi, nosakot attīstības tendenci. Kāpēc to nedarīt Latvijai?

    .

    Finanšu ministrijas medijos citētie aizbildinājumi par personas datu aizsardzību, kā iemeslu, lai liegtu pieeju reģistram neiztur kritiku. Pirmkārt, personas datu izplatīšana ir jāsamēro ar sabiedrības interesi, kāpēc tas tiek darīts. Šajā gadījumā krāpniecisku shēmu, naudas atmazgāšanas un korupcijas mazināšana, valsts drošība un reputācija ir pietiekami iemesli datus atklāt. Otrkārt, jau tagad dati par uzņēmumu īpašniekiem pieejami Uzņēmu reģistrā, kāpēc slēpto patiesā labuma guvēju dati būtu vairāk aizsargājami?

    .

    Publiski pieejams reģistrs ļautu ar sabiedrības iesaistes palīdzību palielināt informācijas kontroli un izmeklēšanu, nodrošināt, ka finanšu institūcijām informācija ir pieejama ātrā un ērtā veidā, kā arī nodrošināt iespēju uzņēmumiem pārbaudīt ziņas par potenciālajiem sadarbības partneriem. Pašreizējā Latvijas likumprojekta redakcija šos mērķus neļauj sasniegt.

    .

    Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (Delna ir Transparency International Latvijas nodaļa) kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām uzsākusi projektu “Open Ownerships”, kura mērķis ir publicēt globālo uzņēmumu patieso labuma guvēju reģistru, kas kalpotu sabiedrības kopējām interesēm. Reģistrs būs publiski pieejams ikvienam un to būs iespējams sasaistīt ar citām datu bāzēm. Šobrīd tajā pieejama informācija par 1,9 miljoniem kompāniju.

    .

    Par nepieciešamību ieviest stingrākas atklātības un finanšu kontroles normas signalizē pēdējā gada laikā žurnālistu publicētie naudas atmazgāšanas un finanšu slēpšanas skandāli, kuros Latvija spēlējusi nozīmīgu lomu laika posmā no 2006. līdz 2014.gadam.

    .

    Eiropas Ārlietu padomes nesenajā ziņojumā Rīga identificēta kā stratēģiski nozīmīgs centrs Krievijas politiķiem pietuvinātu noziedznieku darījumiem ārpus Krievijas savukārt pēc Eiropas Parlamenta aprēķiniem Latvija ierindojās 4.vietā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, tūlīt aiz Lielbritānijas, Luksemburgas un Kipras, pēc ar Panamas dokumentiem saistīto personu un kompāniju skaita. Apjomīgākajās lietās figurē lielas naudas summas – 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas tika izpludināti caur Latvijas Trasta komercbanku, bet Rietumu banka, iespējams, iesaistīta 700 miljonu eiro nodokļu krāpšanas shēmā.

    .

    Vairāk informācijas: Jānis Volberts, Sabiedrības par atklātību – Delna direktors, janis.volberts@delna.lv, +371 67285585.

    Pievienot komentāru

    • .

      1

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata