• GADU PĒC PANAMAS DOKUMENTU PUBLICĒŠANAS LATVIJAI JĀIZŠĶIRAS PAR ATKLĀTĪBAS VEICINĀŠANU FINANŠU SISTĒMĀ

     

    panamas-papiri-web

     

     

     

     

    (Attēlā: globālā reakcija uz Panamas dokumentiem)

    .

    2016.gada 3.aprīlī tika publicēta līdz šim apjomīgākā jebkad nopludinātā informācija – Panamas dokumenti. Finanšu ministrija secināja, ka Latvijas vārds Panamas dokumentos saistīts ar 2 951 ārzonu organizācijām, 162 privātpersonām un 18 mediatoriem. Pēc Eiropas Parlamenta aprēķiniem Latvija ierindojās 4.vietā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, tūlīt aiz Lielbritānijas, Luksemburgas un Kipras, pēc iesaistīto personu un kompāniju skaita. Lielākā daļa Latvijas pārstāvju, kuru vārdi parādījās Mossack Foseca dokumentos bija reģistrēti kā vairāku fiktīvu uzņēmumu ‘nominālie direktori’ jeb cilvēki, kas aizdod savus vārdus un vada uzņēmumu tikai uz papīra. Šo cilvēku identitāte visdrīzāk tika izmantota, lai slēptu uzņēmumu patiesos labuma guvējus.

    .

    Gadu pēc Panamas dokumentu publicēšanas, 2017.gada 20.martā, žurnālisti atklāja, kā 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas tika atmazgāti un paslēpti, izmantojot anonīmus ārzonu uzņēmumus ar banku kontiem Latvijas Trasta Komercbankā. Pēc pāris dienām parādījās citi jaunumi – Francijas prokuratūra pieprasīja 90 miljons eiro lielu sodu un nopietnus cietumsodus Rietumu Bankas vadībai. Iespējams, banka spēlēja nozīmīgu lomu apjomīgā nodokļu krāpšanas lietā sadarbībā ar Francijas ārzonas pakalpojumu sniedzēju France Offshore, ļaujot privātpersonām Francijā izvairīties no nodokļu nomaksas gandrīz 700 miljonu eiro apmērā.

    .

    Ņemot vērā atklājumu nodarīto kaitējumu valsts finanšu sistēmas reputācijai, kā arī naudas atmazgāšanas radītos drošības riskus, pēdējos gados Latvija, īpaši Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), strādā, lai vērstos pret ārzonu uzņēmumiem un sodītu tās finanšu iestādes, kas (apzināti vai neapzināti) spēlējušas lomu nelikumīgas naudas pārstrādē, līdz ar to atvieglojot pārrobežu korupciju un citus noziegumus.

    .

    Kopš 2016.gada sākuma FKTK īstenojis nozīmīgas iekšējās reformas, stiprinot kapacitāti un banku regulējumu, kā arī strauji palielinot sodus – viena gada laikā FKTK piespriesto sodu apmērs sasniedzis gandrīz 6 miljonus eiro, teju divas reizes vairāk nekā četros iepriekšējos gados kopā. Tāpat 2016.gadā FKTK atsauca Trasta Komercbankas licenci. Rezultāti, piemēram, nerezidentu noguldījumu sarukšana, iedrošina, bet, lai sasniegtu finanšu sistēmas atklātību nacionālajā un ES līmenī, vēl nepieciešams īstenot virkni pārmaiņu.

    .

    Latvijā ir tendence domāt, ka ārzonas ietekmē valsti tikai virspusēji, jo mūsu finanšu sistēma tiek izmantota tikai nelegālo līdzekļu pārsūtīšanai, bet tiešas negatīvas ietekmes uz iedzīvotāju labklājību nav. Sava ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomiskās stabilitātes dēļ, Latvija kļuvusi par stratēģiski nozīmīgu tiltu starp rietumiem un austrumiem un šī centrālā loma nes sevi līdzi arī lielu atbildību – kā ES dalībvalstij, Latvijai ir morāls un stratēģisks pienākums pārtraukt nelegālu līdzekļu ieplūdi ES finanšu sistēmā. Nelegālus līdzekļus izmanto teroristi un noziedznieki savu darbību finansēšanai un politiķu piekukuļošanai, kas nodara būtisku kaitējumu visā pasaulē. Pārkāpumi grauj ES kopējo politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti, kas atstās neizbēgamas sekas arī Latvijai un mūsu drošībai.

    .

    Reaģējot uz Panamas dokumentiem, ES dalībvalstis pauda apņēmību pieņemt stingrus atklātības mērus. 2016.gada jūlijā Eiropas Komisija ierosināja grozījumus ceturtajā ES direktīvā pret naudas atmazgāšanu, kā vienu no priekšlikumiem norādot publisku piekļuvi informācijai par uzņēmumu vai juridisku veidojumu patiesā labuma guvējiem. EK priekšlikumus atbalstīja nevalstiskās organizācijas un pētnieciskie žurnālisti visā Eiropā, jo tieši piekļuve informācijai ļautu medijiem un NVO stiprināt savu lomu kā nelikumību izgaismotājiem, tādējādi sekmējot arī korupcijas un citu finanšu pārkāpumu novēršanu. Gada laikā dalībvalstu valdības ievērojami mīkstinājušas atbalstu finanšu sistēmas atklātībai un, tiekoties 2016.gada decembrī, svītroja publisku piekļuvi patiesā labuma guvēju reģistram un izņēma atsauces uz nevalstiskajām organizācijām.

    .

    Tikmēr Eiropas Parlaments atbalsta publiskus patiesā labuma guvēju reģistrus visiem uzņēmumiem un trastiem, kas darbojas ES, un piedāvā labot citas nepilnības ES Padomes pozīcijā. Lai jauno, nu jau piekto, direktīvu pieņemtu, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm līdz 1.jūlijam jāvienojas par redakciju. Svarīgi, lai dalībvalstis, tostarp Latvijas valdība, rūpīgi izvērtētu savu  pozīciju un pildītu apņemšanos veicināt atklātību.  LASĪT VAIRĀK 

    .

    Vairāk informācijas: Antonio Greko, antonio@delna.lv

     

    Pievienot komentāru

    • sidebar

      1

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata