• SAEIMAS DEPUTĀTIEM NAV OBJEKTĪVA PAMATA IZSLĒGT LIKUMA PRASĪBU PUBLISKOT AMATPERSONU ATLĪDZĪBU KOPĀ AR VĀRDU UN UZVĀRDU

    2017.gada 11.maijā Saeima 2.lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot izslēgt normu, ka valsts iestādēm ir pienākums savās mājas lapās publicēt amatpersonām izmaksāto atalgojuma summu līdz ar amatu, vārdu un uzvārdu. Priekšlikumu iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) plenārsēdē uzstāja, ka norma svītrojama, jo likums deleģē Ministru kabinetam (MK) noteikt amatpersonu atlīdzības publiskošanas kārtību.

     

    Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) vērš uzmanību, ka normai, ko plānots izslēgt, līdzvērtīgs regulējums vēl nav pieņemts. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumi nosaka, ka MK līdz 2017.gada 1.oktobrim jāizdod noteikumi par amatpersonu atalgojuma un personu uzskaites sistēmu. Pašreiz MK noteikumi neparedz sistēmas publiskošanu, tāpēc pastāv risks, ka informācija par konkrētām amatpersonām izmaksātajām summām no 2018.gada 1.janvāra plašākai sabiedrībai vairs nebūs pieejama.

     

    Arī MK noteikumi Nr.225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” paredz tikai darbinieka veikto funkciju norādīšanu, bet neparedz publiskot vārdu un uzvārdu.

     

    Lai saglabātu atklātības standartus, svarīgi, ka atalgojuma sistēmā ir iekļauts vārds un uzvārds, un informācija ir publiski pieejama. Šāda kārtība ir skaidri noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92.panta otrajā daļā, kuras svītrošanu atbalsta deputāti. Likuma norma, kā fundamentāls princips, būtu atstājama spēkā, neskatoties uz to, kādi MK noteikumi tiktu pieņemti tuvākā vai tālākā nākotnē.

     

    Publiski pieejami dati par amatpersonu atalgojumu padara valsts pārvaldi atklātāku un atbildīgāku nodokļu maksātāju priekšā un sekmē uzticību iestādēm. Iespēja novērtēt, vai  iestādes sniegums ir atbilstošs darbinieku atalgojumam un, vai atalgojums atbilst darba pienākumiem, rada sabiedrībā pārliecību par nodokļu maksāšanas jēgu. Ja nav iespējas izsekot, kā tiek tērēta nodokļu nauda, zūd motivācija tos maksāt.

     

    Vairāk informācijas: Jānis Volberts, Delnas direktors, janis.volberts@delna.lv, +371 67285585

    .

    (Attēls: Creative Commons)

    .

    Raksts tapis projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund un Sabiedrības integrācijas fonds. 

    vienkarss_bez_laukuma_rgb_v_lv-5

    Pievienot komentāru

    • sidebar

      1

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata