Delna atbalsta Valsts kontroles priekšlikumu publiskot uz pasākumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju līdzekļiem, ielūgto personu un institūciju sarakstu.
Pirmkārt, šis ir atklātības jautājums.
Sabiedrībā pamazām sāk nostiprināties apziņa par tiesībām pieprasīt un zināt, kā tiek tērēta mūsu nodokļu maksātāju nauda. Arī Delna jau ilgstoši strādā ar atklātības jautājumiem. Piemēram, šobrīd Delnai portālā manabalss.lv ir aktīva iniciatīva Par atklātu algu valsts pārvaldē, aicinot noteikt, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām savās mājaslapās ik mēnesi jāpublisko amatpersonām un darbiniekiem izmaksātā atlīdzība līdz ar personas vārdu un uzvārdu. Un analoģiski: tāpat kā sabiedrībai ir tiesības zināt, kam un kāds atalgojums tiek izmaksāts par mūsu nodokļu maksātāju algu, tāpat arī sabiedrībai ir tiesības zināt, kas un kādus citus labumus ir saņēmis, tai skaitā, ja tie ir ielūgumi uz dažādiem pasākumiem.
Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas regulāri tiek izmantota kā arguments atklātības centienu bloķēšanā, arī šajā gadījumā tiek piesaukta nepamatoti. Ir svarīgi saprast, ka regula neparedz pilnīgu datu apstrādes un publicēšanas aizliegumu, bet gan tieši pretēji – nosaka, ka personas datu apstrāde būtu jāveido tā, lai tā kalpotu cilvēkam, un datu aizsardzība ir samērojama ar sabiedrības tiesībām uz informācijas brīvību. Turklāt amatpersonas, uz kurām konkrētais Valsts kontroles piedāvātais regulējums attiektos, uz pasākumiem netiktu aicinātas kā privātpersonas, bet tieši saistībā ar viņu profesionālo darbību un sasniegumiem, tādēļ arī arguments par privātās dzīves aizskārumu nav pamatots.
Otrkārt, šis ir jautājums par ietekmi un piekļuvi lēmumu pieņēmējiem.
Ja biļetes vai ielūgumus uz kādu pasākumu amatpersonām nodrošinātu privāts uzņēmējs, tad noteiktos apstākļos to varētu uzskatīt par neatļautu dāvanu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.
Savukārt par atļautu tiek uzskatīta situācija, kad, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets it kā reprezentācijas nolūkos uz izrādi uzaicina visus jaunievēlētos deputātus un citas augstas amatpersonas un medijos publiski pauž, ka “šim aicinājumam bija izglītojošs mērķis, lai nākamajos gados lēmumus par kultūras jomas nākotni pieņemtu kompetenti un zinoši cilvēki”, tādējādi pat neslēpjot LNOB apmeklējuma sasaisti ar kultūras nozarei potenciāli labvēlīgu lēmumu pieņemšanu nākotnē.
Protams, ir pasākumi, kuros augstu valsts amatpersonu piedalīšanās tieši reprezentācijas nolūkos ir objektīvi pamatota, tomēr, kā minimums, tam būtu jābūt publiski zināmam.
Savukārt otrs aspekts, kas saistīts ar ietekmi un piekļuvi lēmumu pieņēmējiem, ir saistīts ar joprojām nesakārtoto lobēšanas jautājumu, jo sevišķi neformālo lobēšanu. Pasākumus, uz kuriem tiek aicinātas augsta ranga amatpersonas, apmeklē arī privātpersonas un uzņēmēji, kuriem var būt savas privātās intereses kādā no jomām, kuru konkrētā amatpersona pārstāv. Līdz ar to šādi pasākumi nereti kļūst par tīklošanās vidi, kurā neformāli, ārpus oficiālām sanāksmēm, darba grupām, komisiju sēdēm vai oficiālas sarakstes, privātpersonas un uzņēmēji var lobēt sev vai savai nozarei labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.
Līdz ar to, ir pamatoti, ka nodokļu maksātājiem tiek nodrošinātas iespējas uzzināt, ar ko arī neformālos apstākļos, bet par valsts budžeta naudu, tiekas lēmumu pieņēmēji.
Tāpēc, ņemot vērā visu iepriekš minēto – gan atklātības, gan ietekmes uz lēmumu pieņēmējiem jautājumus – uzskatām, ka Valsts kontroles aicinājums publiskot uz pasākumiem aicināto viesu sarakstu ir loģisks, pamatots un atbalstāms.
Komentārs sniegts Latvijas Radio 1 raidījumā “Pēcpusdiena”, 21.08.2019. pl. 16:00, sk. šeit ->
Zane Zvirgzdiņa, juriste
“Sabiedrība par atklātību – Delna” / Transparency International Latvijas nodaļa
.
Materiāls sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiālu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
