×

Informācijas atklātība

Ir dažādi veidi, kā iegūt informāciju no valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādēm. Ir tikai viens likumā noteikts veids, kā IKVIENS var pieprasīt un iegūt šo informāciju arī tad, ja tā tieši neattiecas uz viņu, turklāt šāda interese nav jāpamato!

Informācijas atklātības likums nosaka vienotu kārtību, kādā ikviens ir tiesīgs pieprasīt, saņemt un izmantot informāciju, kas ir valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu rīcībā un attiecas uz to īstenotajiem pienākumiem. Likums paredz arī iespējas un veidus, kā aizsargāt savas tiesības uz informāciju, ja iestādes atbilde ir jums negatīva. Delna ir izveidojusi informatīvu materiālu, kurā izskaidroti informācijas atklātības pamatprincipi, ikviena tiesības un pienākumi, pieprasot informāciju no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm.

1. Kas ir tiesīgs pieprasīt informāciju?

2. Kāda informācija ir pieejama?

3. Kā noformēt informācijas pieprasījumu?

4. Ko darīt, ja iestāde neatbild vai atsakās sniegt informāciju?

5. Kā aizstāvēt savas tiesības?

6. Vai par informāciju ir jāmaksā?

Kas to var pieprasīt? Informāciju var pieprasīt ikviens, neatkarīgi tā personiskām vai profesionālām īpašībām. Pieprasot informāciju sava interese par to nav īpaši jāpamato, ja vien Likums nenosaka pretējo (piemēram, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju).

Kāda informācija ir pieejama?Informācija Likuma izpratnē ir ziņas jebkurā iespējamā fiksēšanas formā: dokumenti papīra formā, audio vai video ieraksti, CD u.tml. Šai informācijai ir jābūt:

  • valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldības iestāžu rīcībā – tas nozīmē, ka informācija ir reģistrēta iestādes informācijas reģistrā;
  • dokumentētai – jeb jau pastāvošai un fiksētai, kā arī
  • saistītai ar iestādes īstenoto uzdevumu un pienākumiem.

Vai pastāv ierobežojumi?Likums nosaka ierobežojumus piekļūšanai atsevišķām informācijas grupām, lai aizsargātu:

  • Nozīmīgas sabiedrības vai personas intereses;
  • Pārvaldes iestāžu sekmīgu un efektīvu darbību.

Šādas ierobežotas pieejamības ziņas ir:

  • informācija, kas paredzēta iestādes iekšējai lietošanai;
  • citas personas komercnoslēpums;
  • informācija par citas personas privāto;
  • informācija dienesta vajadzībām, kā arī;
  • ziņas, kuras aizsargājamas saskaņā ar citu likumu normām.

Kur iesniegt informācijas pieprasījumu? Informācijas pieprasījums jāadresē tai iestādei, kuras kompetencē ir jūs interesējošais jautājums.

Kā noformēt iesniegumu? Informāciju var pieprasīt rakstiski vai mutiski (apmeklējot institūciju). Iesniegumā nepieciešams ietvert pietiekamu informāciju par sevi, kā arī skaidri un pilnīgi raksturot informāciju, kuru jūs vēlaties iegūt. Ja iesniegums nav pilnīgs iestādei ar jums jāsazinās, lai noskaidrotu trūkstošās ziņas.

Kā informācija nonāks pie jums? Atkarībā no informācija pieprasīšanas formas jūs varat saņemt rakstisku vai mutisku atbildi: Informācijas kopija tiek jums nosūtīta pa pastu (variet norādīt arī citu sev un iestādei pieejamu un ērtu saziņas līdzekli). Informāciju jūs varat iegūt tiekoties ar iestādes darbiniekiem klātienē. Jums ir tiesības pieprasīt, lai informācija, kuru pieprasāt mutiski vai arī, kas sniegta mutiski, tiktu noformēta rakstiskā formā.

Cik ilgā laikā jāsaņem atbilde? Saņemtais iesniegums jāizskata 30 dienu laikā. Īpašos gadījumos šo termiņu var pagarināt. Par termiņa pagarinājumu savlaicīgi jāpaziņo informācijas pieprasītājam. Ja pieprasītās informācijas iestādei nav, tā 7 dienu laikā pārsūta iesniegumu pēc piederības vai informē personu par informācijas autoru, avotu vai vietu, kur pieprasītā informācija pieejama.

Kādam jābūt atteikumam? Atteikumu Iestāde var pamatot vienīgi ar likumā noteiktiem iemesliem. Lēmumam jābūt motivētam. Obligāta ir norāde par to kur un kādā termiņā atteikumu var apstrīdēt.

Kā rīkoties atteikuma gadījumā? Ja ir saņemts atteikums, jums ir tiesības vērsties pie augstākas iestādes ar lūgumu pārskatīt atteikuma pamatotību.

Cik ilgā laikā jāapstrīd iestādes nelabvēlīgais lēmums? Divu nedēļu laikā no saņemšanas dienas, ja atbildē norādīts kur to var izdarīt! Iestāde var noteikt arī citu termiņu – garāku par likumā noteikto- par to norādot atbildē. Viena gada laikā no atbildes saņemšanas dienas, ja iestāde nav norādījusi kur un kādā termiņā šo lēmumu var apstrīdēt.

Ja iestāde neatbild uz jūsu iesniegumu? Šādu rīcību var apstrīdēt gada laikā no dienas, kad esat izsūtījis savu iesniegumu. Likumā noteiktos gadījumos iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52