• KNAB uzraudzība

    Delna ir atbalstījusi un iestājusies par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izveides nepieciešamību jau no pašiem idejas aizsākumiem. Delna uzskata, ka KNAB ir organizācijas nozīmīgākais valstiskais partneris cīņā pret korupciju. Tādējādi Delnai vienmēr ir bijis svarīgi, ka KNAB vada profesionālis un institūcija ir stipra un neatkarīga – tāda, kas spēj pildīt likumā noteiktās pamata funkcijas: korupcijas novēršanu, apkarošanu un sabiedrības izglītošanu. Līdz ar ko visus šos gadus Delna ir īpaši rūpīgi sekojusi līdzi KNAB darbam, to kritiski izvērtējot un reizē veicinot iespējami efektīvāku KNAB darbību.

    Lai arī sākotnēji politiskā elite bija atvērta dažādām Delnas pretkorupcijas iniciatīvām un ierosinājumiem, pārliecināšanas darbs par korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcijas nepieciešamību kopumā ir vērtējams kā smags, ko pierāda arī fakts, ka no idejas līdz KNAB izveidei pagāja pieci gadi.

    Ideju par korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcijas izveides nepieciešamību Latvijā 1997. gadā rosināja Pasaules Banka, kas bija pārliecināta, ka šāda veida iestāde palīdzēs iedarbināt pretkorupcijas programmas realizāciju, kas bija izveidota, un efektivizēt pretkorupcijas darbu Latvijā. Savukārt par KNAB likuma pieņemšanu, kura veidošanā aktīvi piedalījās arī Delna, lielā mērā ir jāpateicas Rietumiem – tā kā Eiropas Savienība, NATO sekoja līdzi, kā šis jautājums Latvijā attīstās, tad viņi aicināja to izveidot, un Latvija to arī darīja. No otras puses nevar secināt, ka KNAB ir veidojums, kas ir pārņemts no ārpuses un tiešā veidā šeit ieviests. KNAB likums tika rakstīts pietiekami ilgi, izvēršot dziļas diskusijas un analīzi, kā panākt, ka birojs darbojas iespējami efektīvi un neatkarīgi. Līdz ar ko KNAB ir adaptēts modelis Latvijas aktuālajai situācijai. Turklāt, piemēram, nevienā citā pasaules valstī pretkorupcijas birojam nav politisko partiju finanšu kontroles funkcijas, bet Latvijā paši politiķi to ieteica, negribot šo funkciju nodot Centrālajai vēlēšanu komisijai, kā tas notiek citviet pasaulē un ko eksperti ieteica arī Latvijai.

    Delna ir sekojusi līdzi visiem līdzšinējiem KNAB vadītāja konkursiem. Tieši KNAB vadītājs pēc būtības ir institūcijas neatkarības garants, un jau sākotnēji, rakstot KNAB likumu, Delna nozīmīgu lomu pievērsa vadītāja iecelšanas procedūras izstrādei. Delna kā savu panākumu un ieguldījumu KNAB attīstībā uzskata arī to, ka, lai atrastu piemērotāko KNAB vadītāju, darba grupa toreiz galu galā tomēr nonāca pie secinājuma, ka ir jārīko atklāts konkurss, kurā Delna darbojās novērotāja statusā.

    Likumdošanas kvalitātei ir pamata nozīme, lai vispār tiktu noteikta un definēta iespējami neatkarīgāka institūcijas darbība, taču vadītājs ir cilvēks, kuram ir jāspēj šo neatkarību nosargāt un būt nelokāmam savos principos. KNAB priekšnieks līdzīgi kā, piemēram, Valsts kontroles vai sabiedrisko mediju un to Ziņu dienesta vadītāji ir primārie neatkarības vārtu sargātāji – viņiem tādiem būtu jābūt. Viņus nevar ietekmēt, lai vājinātu institūcijas darba kvalitāti, ja viņi to nepieļauj.

    Šodienas skatījumā I.Voika arī secinājusi, ka līdzšinējie KNAB darbības kvalitātes nodrošinātāji ir bijuši izvēlētie vadītāji, kas ļāvuši iestādei strādāt un tādējādi veicināt korupcijas novēršanu un apkarošanu Latvijā. Būtiska nozīme ir bijusi arī pilsoniskās sabiedrības uzraudzības lomai, kas ir sekojusi līdzi KNAB izveidei un tālākajai darbībai. Tomēr milzīga loma cīņā pret korupciju ir politiskajam atbalstam, ko Latvijā jo īpaši pēdējo gadu laikā neesam sajutuši. Varam atcerēties, piemēram, ilgstošos KNAB priekšnieka meklējumus visos tā konkursos, kas līdz šim notikuši. Varam atcerēties I. Emša valdības mēģinājumu 2004. gadā iecelt KNAB vadītāju bez konkursa. Pateicoties Delnai un mediju spiedienam šī ideja nebija īstenojama. Varam atcerēties, ka šajā konkursā tika apstiprināts vājākais no trim konkursa pēdējās kārtas dalībniekiem – Aleksejs Loskutovs, lai arī Jutu Strīķi neatkarīgā komisija bija atzinusi par visspēcīgāko. Varam atcerēties, ka A.Loskutovs valdošajai koalīcija izrādījās nepatīkams pārsteigums, tādējādi 2006. gadā valdība uzbruka sev un partiju finansētājiem netīkamiem un traucējošiem tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem. Varam atcerēties, ka uzreiz pēc 2006. gada Saeimas vēlēšanām tika likvidēta Saeimas pretkorupcijas komisija un ka 2007. gadā tika uzsākts pretlikumīgs mēģinājums atstādināt no amata KNAB vadītāju, kad Delna organizēja trīs tautas iziešanas ielās, lai panāktu, ka tas netiek pieļauts. Varam atcerēties, ka, lai arī 2007. gada pavasarī valdība izteica atbalstu 13. starptautiskās pretkorupcijas konferences IACC (International Anti-Corruption Conference) rīkošanai Latvijā 2008. gada septembrī, gada beigās valdība to atteica, pamatojot lēmumu ar cīņu pret inflāciju. Konference ir vispasaules pretkorupcijas pasākums, kurā piedalās ap 1200 dalībnieku no politiskās, biznesa, NVO, mediju un akadēmiskās vides. Valdības lēmumsvērtējams kā vēl viens solis atpakaļ valsts pretkorupcijas politikā, jo konference būtu bijusi iespēja parādīt Latvijas tautai un plašākai pasaulei, ka valstij rūp korupcijas apkarošana. Šie notikumi pierāda, ka kopējā politiskā griba cīnīties pret korupciju par godīgu un tiesisku valsti šo gadu gaitā Latvijā nav bijusi prioritāte.

    Tomēr, neskatoties uz valsts varas bīstamajiem mēģinājumiem ietekmēt KNAB darba efektivitāti un iespējamos sasniegumus cīņā pret korupciju valstiskā līmenī, 2008. gadā Latvija pirmo reizi Starptautiskajā Korupcijas uztveres indeksā sasniedza piecu punktu robežu no 10. Visi rādītāji zem pieciem punktiem tiek uzskatīti par īpaši satraucošiem. Lai arī Latvijai ir vērojams pozitīvs progress, tomēr iegūtais rezultāts vēl ir zems un neliecina, ka esam izkļuvuši no Eiropas korumpētāko valstu vides. Starptautiskais Korupcijas uztveres indekss mēra to profesionālo iedzīvotāju grupu uztveri, kas ir tieši saistītas ar korupcijas riska jomām.

    Kopumā Delna secina, ka korupcijas apkarošanas ziņā KNAB darbība šajos gados ir bijusi pārliecinoša, kas guvusi arī nozīmīgu iedzīvotāju uzticēšanos un atbalstu. Tomēr viens no KNAB vājajiem darbības posmiem ir saistāms ar sabiedrības izglītošanas funkciju, kas reizē ir gan KNAB, gan arī politiskās elites atbildība, jo no vienas puses tas ir KNAB pienākums, ko nosaka likums, bet no otras puses KNAB piešķirtie finanšu resursi ir nepietiekami, lai attīstītu reālu sabiedrības izglītošanas darbu. Diemžēl KNAB nav pildījis arī parauginstitūcijas lomu, kā tam vajadzētu būt labas pārvaldības izpratnē. A. Loskutova darbā bija iezīmējamas interešu konflikta pazīmes, kas jo īpaši šādai institūcijai nav pieļaujams, kā arī skandāls par KNAB pazudušajiem finanšu līdzekļiem ir nopietns institūcijas reputācijas drauds. A. Loskutova vadībā KNAB konsekventi atturējās arī no ētiskas dabas kritēriju izvērtēšanas interešu konflikta situācijās, kā tas atklājās pārbaudē par to, cik likumīgi 2004. gadā Valsts prezidentes dzīvesbiedrs pretendēja uz zemes gabalu Jūrmalā, ko Delna arī asi kritizēja.

    Kā Delnas panākums saistībā ar KNAB darbības un pretkorupcijas vides uzlabošanu Latvijā ir KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes izveide, par kura priekšsēdētāju 2004. gadā ievēlēja Delnas padomes locekli un Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieku Valtu Kalniņu. Delna vēl pirms paša KNAB izveides bija veikusi pētījumu, kas pierādīja, ka valstij ir vērtīgs un nepieciešams nevalstisko organizāciju darbs dažādās valsts iestāžu padomēs. KNAB padome izauga no Delnas iniciatīvas valsts pārvaldes un sabiedrisko organizāciju sadarbībai. Tās mērķis ir nodrošināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību valsts korupcijas novēršanas politikas veidošanā, īstenošanā un sabiedrības izglītošanā.

    Kopumā var secināt, ka Delna visus šos gadus ir aktīvi iestājusies par stipras un neatkarīgas vadošās valsts pretkorupcijas institūcijas darbību, sekojot līdzi KNAB attīstībai un darbībai, kā arī reaģējot ikvienā gadījumā, kas ir liecinājis, ka pastāv bažas par potenciālu KNAB darbības vājināšanas mēģinājumu. Turklāt 2008. gadā Delna uzsāka KNAB darbības monitoringa projektu, kas rada papildu iespēju tuvākajos divos gados daudz plašāk un dziļāk analizēt KNAB darbību, reizē veicinot tā neatkarību un efektivitāti.

    • .

      1bilde

       

      CPI_2015_teaser_map_V2_EN
      empiric_1

      ddddddrokas_gramataCPI2015_map and country results_flyout_large