• Pašvaldību uzraudzība

    Korupcija pašvaldībās

    Korupcijas riski pašvaldībās ir saistīti ar visai plašām pašvaldību pilnvarām, lemjot par apbūves noteikumiem, piešķirot būvatļaujas vai pieņemot citus lēmumus, kam var būt būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un personu dzīves kvalitāti. Tāpat pašvaldības apsaimnieko ievērojamus finanšu resursus, tās organizē liela apjoma publiskos iepirkumus, apsaimnieko pašvaldības īpašumus utt. Plašās pilnvaras allaž ir bijušas saistītas ar korupcijas riskiem, jo tur satiekas publiskā un privātā sektora intereses. Pēdējo gadu laikā arvien biežāk izskan gadījumi, kuros par koruptīvu nodarījumu veikšanu ir aizturētas pašvaldību amatpersonas, dažas no pašvaldībām, piemēram, Jūrmala, Rīga, Zilupe u.c. ir piedzīvojušas vērienīgus korupcijas skandālus. Tādēļ korupcijas novēršana pašvaldībās ir kļuvusi par vienu no Delnas darbības prioritātēm. Sadarbība ar pašvaldībām ir bijusi vairāku Delnas īstenoto projektu neatņemama sastāvdaļa, tāpat īstenoti tieši ar pašvaldību jautājumiem saistīti projekti, kas aprakstīti zemāk.

    Pretkorupcijas aktivitātes Rīgas pašvaldībā

    2008.gada otrajā pusē ar Nīderlandes vēstniecības

    finansiālu atbalstu Delna uzsāka projektu “Pretkorupcijas pasākumi Rīgas
    domē – sabiedrības līdzdalība korupcijas mazināšanā”

    , kura galvenais mērķis bija veicināt pretkorupcijas
    pasākumus Rīgas pašvaldībā un nodrošināt sabiedrības līdzdalību tajos. Projekta
    ietvaros Delna novēroja Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas sēdes, sagatavoja
    komentārus  pašvaldības ētikas kodeksam,
    Pilsētas attīstības departamenta reorganizācijas idejai u.c. Projekta ietvaros
    tika veikts arī plašāks pētījumspar korupcijas risku izvērtējumu trīs Rīgas domes departamentos – Pilsētas
    attīstības departamentā, Labklājības departamentā un Īpašuma departamentā.
    Pētījuma rezultāti tika publiskoti 2009.gada februārī. Lai noskaidrotu
    darbinieku viedokli par korupcijas novēršanas pasākumiem, tika veikta arī darbinieku aptauja. Savukārt
    pirms 2009.gada vēlēšanām Delna rīkoja publisku diskusiju – “Kāda būs
    pretkorupcijas politika Rīgā?”, kurā aicināja mēra amata kandidātus
    iepazīstināt ar iecerēm korupcijas mazināšanā ievēlēšanas gadījumā.

     

    Projekta materiāli:

    • Pētījums
      “Korupcijas risku izvērtējums trīs Rīgas domes departamentos”;
    • “Pilsētas
      attīstības departamenta, Īpašuma departamenta un Labklājības departamenta
      darbinieku aptauja”;
    • Pētījumaprezentācija“Korupcijas risku izvērtējums trīs Rīgas domes departamentos”
    • Kāda
      būs pretkorupcijas politika Rīgā? – Delnas rīkotā Diskusija ar Rīgas mēra amata
      kandidātiem (video)

     

    Citi resursi:

     

    Pašvaldības īpašuma apsaimniekošana Rīgā

     

    No 2006.gada oktobra
    līdz 2007.gada janvārim Delna  veica
    pētījumu “Zemes resursu pārvaldības prakse un pilnveidošanas virzieni Rīgas
    domē”
    , kurā tika aplūkota Rīgas meža aģentūras, SIA “Rīgas nami”
    un SIA “Rīgas Pilsētbūvnieks”. Pētījums tika veikts pamatojoties uz
    to, ka Rīgas pašvaldība ir lielākais zemes un nekustamās mantas īpašnieks Rīgas
    teritorijā un daļu no nekustamajiem īpašumiem apsaimnieko ar Rīgas domes
    īpašumu departamenta starpniecību, taču daļa no īpašumiem ir nodota aģentūru
    valdījumā vai ieguldīta pašvaldības kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Tā kā šīm
    institūcijām ir plaša rīcības brīvība, nepieciešams izveidot to kontroles un
    darbības regulācijas mehānismus. Pētījumā Delna norādīja uz vairākām problēmām
    šajā jomā un izstrādāja arī ieteikumus situācijas uzlabošanai. Kopumā nekustamo
    īpašumu apsaimniekošanas normatīvie akti un prakse vērtējama negatīvi, jo netiek
    sasniegta maksimālā īpašumu apsaimniekošanas efektivitāte, šajā jomā pastāv
    augsti korupcijas riski un iespēja darboties pretēji sabiedrības interesēm.
    Delna norāda uz ilgtermiņa politiskās plānošanas trūkumu vai nepietiekamu
    uzmanības pievēršanu šim pirmajam solim nekustamo īpašumu apsaimniekošanā.
    Esošie normatīvie akti, kas regulē nekustamo īpašumu iznomāšanas procesu, rada
    augstus korupcijas riskus un neļauj iegūt maksimālo labumu no iznomāšanas.
    Delna arī norāda uz būtisku atklātības trūkumu nekustamo īpašumu
    apsaimniekošanā. Kopumā secināts, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošanā vēl ir
    daudz darāms, lai šo procesu padarītu efektīvu, sabiedrības interesēm
    atbilstošu un novērstu tajā pastāvošos korupcijas riskus. Projektu atbalstīja
    Sorosa fonds Latvija.

     

    Projekta materiāli:

    • “Zemes resursu pārvaldības prakse un pilnveidošanas virzieni Rīgas domē: 2.
      fāze”

    Atklātība pašvaldību budžetos

     

    2003.gadā ar Eiropas Komisijas Latvijā
    finansiālu atbalstu Delna īstenoja projektu “Atklātības principu ieviešana Latvijas
    pašvaldību budžetos”.
    Projekta galvenie mērķi bija palielināt vietējo
    pašvaldību budžeta caurspīdīgumu un pašvaldības vadītāju atbildību pret
    sabiedrību; sekmēt sabiedrības līdzdalību pašvaldībai svarīgu lēmumu
    pieņemšanā; veicināt nevalstisko organizāciju lomu pašvaldību budžeta plānošanā
    un kontrolē; nodot Delnas pieredzi
    pašvaldību budžeta analīzē, ieviešot atklātības principus. Projektā piedalījās
    četras Latvijas pašvaldības – Balvi, Bauska, Tukums un Cēsis, tādējādi
    pārstāvot visus Latvijas novadus. Projekta ietvaros Delna sadarbībā ar
    pašvaldību pārstāvjiem veica budžeta projektu sabiedriskās apspriešanas, kā arī
    sagatavoja izglītojošu materiālu “Kā saprast savas pašvaldības budžetu?”, ar
    kuru ir iespējams iepazīties Delnas birojā.

    2002.gadā Delna īstenoja projektu “Pašvaldības budžeta sabiedriskā apspriešana. Valmieras pilsētas budžeta analīze”. Lai padarītu budžetu un budžeta veidošanas procesu atklātu un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos budžeta veidošanā un kontrolē, Sabiedrība par atklātību – Delna sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu un ar Sorosa fonda – Latvija finansiālu atbalstu no 2002. gada februāra līdz 2002. gada decembrim veica Valmieras pilsētas budžeta analīzi, pieņemot, ka uz šīs analīzes bāzes būs iespējams veikt analoģisku analīzi arī par citu pašvaldību budžetiem un uzsākt valsts budžeta izpēti, tādā veidā uzlabojot budžetu saprotamību un veicinot sabiedrības iesaistīšanos budžeta veidošanas procesā.

    Projekta materiāli:

    • Projekta “Pašvaldības budžeta sabiedriskā apspriešana. Valmieras pilsētas budžeta analīze” ziņojums.
    • sidebar

      1

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata