• Politiskās partijas

    Partiju iekšējā demokrātija

    Politiskajām partijām ir viens no svarīgākajiem
    demokrātijas elementiem, jo tās pilda daudzas ļoti būtiskas funkcijas
    sabiedrības pārvaldīšanā. Partijas pirmām kārtām veido saikni starp
    iedzīvotājiem un valsts varu. Politiskā vara ir jebkuras politiskās partijas
    mērķis, lai varētu pārstāvēt noteiktu sabiedrības grupu intereses. Partijām bez
    šīs pārstāvniecības funkcijas ir arī virkne citu uzdevumu, tai skaitā
    sabiedrības politiskās līdzdalības nodrošināšana, politiskās socializācijas
    funkcija – indivīds tajās iegūst zināšanas un priekšstatu par politiskajām
    norisēm. Nozīmīgāko politisko ideju, lēmumu, priekšlikumi aizsākas politiskajās
    partijās. Tāpat partijas ir tās, kuras
    veido politisko eliti, atlasa valsts līderus – no sava vidus izvēlas pārstāvjus, kuri kandidē vēlēšanās un pēc
    ievēlēšanas ieņem amatus valsts pārvaldē, politiskajās institūcijās. Ņemot vērā
    visas šīs funkcijas, būtisks ir jautājums par to, kāda ir partiju iekšējā
    pārvalde, cik liela loma partijās tiek piešķirta biedriem, piemēram, lemjot par
    partijas vadītājiem, izpildinstitūciju locekļiem, partijas programmu, kā arī
    partijas vēlēšanu kandidātu sarakstu. Tādēļ varētu teikt, ka partiju iekšējai
    demokrātijai ir ļoti būtiska nozīme gan no procesa viedokļa – lai partiju
    biedri varētu līdzdarboties partijas dzīvē un audzēt kompetenci, iegūt politisko
    pieredzi, gan arī no rezultāta viedokļa – iekšējā demokrātija palīdz partijām
    precīzāk identificēt galvenās partijas elektorāta intereses, izraudzīties
    vēlētājiem vislabāko izvēli, ko partija var piedāvāt vēlēšanās, publiskos
    amatos utt. Tas, cik veiksmīgi un pēc kādiem iekšējiem principiem partijas veic
    minētās funkcijas, lielā mērā ietekmē demokrātijas kvalitāti, savukārt lēmumu
    pieņemšanas procedūras partijā lielā mērā atspoguļo partijas darbības metodes
    un principus vēlāk publiskajā politikā.

    Eirobarometra dati liecina, ka Latvijā neuzticēšanās
    līmenis politiskajām partijām ir augstākais Eiropas savienības valstu vidū.
    2008.gada rudenī 91% iedzīvotāju neuzticējās politiskajām partijām un šis
    neuzticēšanās līmenis jau vairākus gadus saglabājas vienmērīgi augsts
    (2007.gadā 88%). Neuzticēšanās politiskajām partijām Latvijā iet roku rokā ar
    zemu iedzīvotāju līdzdalību tajās. Latvijā līdzdalība politiskajās partijās ir
    viena no zemākajām Eiropā. Pēc dažādiem datiem Latvijā līdzdalība politiskajās
    partijās svārstās no 1.5% – līdz aptuveni 0.9% iedzīvotāju, kamēr vidējais
    rādītājs Eiropā ir 5%.

    Ņemot vērā šīs tendences, Delna pirms 2009.gada pašvaldību
    vēlēšanām īstenoja projektu “Cik demokrātiskas ir Latvijas politiskās partijas
    – vēlēšanu kandidātu izvirzīšanas kārtība un kritēŗiji 2009.gada pašvaldību
    vēlēšanās Rīgā un Jūrmalā”. Projekts tika īstenots divās daļās, no kurām

    viena bija saistīta
    ar padziļinātu izpēti par vēlēšanu sarakstu veidošanu pirms pašvaldību
    vēlēšanām.

    Savukārt otra projekta daļa bija deputātu kandidātu datu
    bāzes sagatavošana. Datu bāze ir

    apskatāma
    Sabiedrības par atklātību – Delna mājas lapā www.delna.lv/lat/velesanas-2009.

    Šis pētījums ir veikts ar mērķi noskaidrot lielāko
    politisko partiju praksi deputātu kandidātu

    sarakstu veidošanā,
    analizējot partiju biedru iesaisti šajā procesā. Pētījumā tika analizēti
    partiju

    darbību regulējošie
    normatīvie akti, partiju statūti. Lai noskaidrotu praksi vēlēšanu sarakstu

    veidošanā, tika
    veiktas standartizētas intervijas ar partiju pārstāvjiem.

    Projekta ietvaros
    tika veiktas 30 intervijas ar desmit lielāko partiju dažāda līmeņa pārstāvjiem
    Rīgā un Jūrmalā, lai iegūtu informāciju par partiju praksi vēlēšanu sarakstu
    veidošanā.

    Projekta
    noslēgumā izstrādāts pētījums “Cik
    demokrātiskas ir Latvijas politiskās partijas? Vēlēšanu sarakstu veidošana
    pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām”
    , kas bija pirmais tāda veida pētījums
    Latvijā. Projekts
    tika īstenots ar Sorosa fonda – Latvija finansiālu atbalstu.

    Partiju
    ziedotāju analīze

    Pirms
    2006.gada vēlēšanām Delna pievērsa uzmanību partiju ienākumiem, analizējot
    lielāko politisko partiju ziedotāju struktūru. Starpziņojuma ietvaros tika sniegts
    ieskats pirmajos secinājumos, analizējot partiju ienākumus laika periodā no
    2005.gada 1. janvāra līdz pat 2006.gada maijam. Analīzes mērķis bija atklāt,
    vai pastāv savstarpēja sakarība starp ziedojumiem politiskajām partijām un
    lēmumiem par kadru izmaiņām valsts un pašvaldībai piederošo uzņēmumu padomēs un
    valdēs. Pētījumā konstatētie rezultāti to apstiprināja, tāpēc Delna pievērsa
    sabiedrības uzmanību problēmai, kad no vienas puses partijas caur uzņēmumu
    valdēm un padomēm saņem netiešu valsts finansējumu un no otras puses politizē
    valsts īpašumu pārvaldi, attālinoties no to darbības pamata. Analizējot partiju
    ziedojumus minētajā laika periodā tika secināts, ka, pirmkārt, vērojama partiju
    atkarība no lielajiem ziedotājiem. Otrkārt, visai nozīmīgu partiju ienākumu
    daļu veido ziedojumi no tām amatpersonām, kas ieņem amatus valsts vai
    pašvaldības uzņēmumu padomēs.

    Ar
    pētījumu var iepazīties šeit.

    Pētījums īstenots ar Open
    Society Institute finansiālo atbalstu

    • Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata