• Vēlēšanu novērošana

    Brīvas un godīgas vēlēšanas ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas valsts elementiem, jo tas ir brīdis, kad sabiedrība var īstenot
    savu uzrauga lomu, izvērtējot politiķu darbību, programmas un solījumus. Kā liecina virkne starptautisku piemēru un arī Latvijas pieredze, viens no izšķirošiem apstākļiem veiksmei vēlēšanās ir plaša publicitāte masu medijos un iedarbīgas politiskās reklāmas, kuru izvietošanai partijām nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Lai vēlēšanas noritētu godīgi, nepieciešami visām partijām vienlīdzīgi spēles noteikumi, citādi var veidoties situācijas, ka vēlēšanās izšķirošais ir partiju turīgums, ne partiju nostādnes vai iepriekšējās darbības izvērtējums, jo ar milzīgu reklāmas apjomu tās var dominēt publiskajā telpā un ietekmēt vēlētāju izvēli. Lai partijas šādus līdzekļus varētu savā rīcībā iegūt, tām jāiegūst savi atbalstītāji un potenciālie ziedotāji. Partiju finanšu eksperti norāda – jo diversificētāki partiju finanšu avoti, jo mazāks risks, ka partijas kļūst atkarīgas no kādām konkrētām interesēm. Līdzšinējā Latvijas pieredze liecina, ka partijas pārtiek no dažu personu apjomīgiem ziedojumiem, tādēļ tas paaugstina risku, ka partiju un ziedotāju starpā veidojas atkarības attiecības un partijas kļūst par dažu turīgu personu kabatas organizācijām, ar kuru starpniecību var panākt savtīgu labumu. Uz nelikumīgu vai pret sabiedrības interesēm vērstu politisko partiju finansēšanu, kā vienu no būtiskākajām politiskās korupcijas jomām Latvijā, norādīja arī Pasaules Banka 2000.gadā publicētajā ziņojumā par korupciju pārejas perioda valstīs. Ziņojuma rezultāti stimulēja, ka tika uzsākts darbs pie likuma izstrādes par politisko partiju finansēšanu, šajā procesā aktīvi
    iesaistījās arī Delna. Tādēļ darbs politiskās korupcijas mazināšanā ir kļuvis par vienu no Delnas darbības prioritātēm. Delna ir aktīvi strādājusi, lai mazinātu politiskās korupcijas izplatību, gan ar likumdošanas iniciatīvām, aktīvi strādājot pie partiju darbības atklātības veicināšanas, gan arī uzraugot partiju darbību, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību gadījumiem, kad partijas pārkāpj partiju finansēšanas noteikumus un aicinātu sabiedrību kritiski izvērtēt partiju darbību. Vēlēšanu kampaņu novērošana palīdz arī atklāt trūkumus normatīvajos aktos, kuru novēršanā notiek aktīvs darbs starpvēlēšanu periodā, tādēļ Delnas darbs ar šiem jautājumiem turpinās, lai arvien pilnveidotu partiju finansēšanas sistēmu.

    2009.gada pašvaldību vēlēšanu datu bāze “Vēlēšanas 2009”

    Pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām Delna pievērsās jautājumam par partiju atbildīgumu vēlēšanu kandidātu
    sarakstu veidošanā. Lai mudinātu partijas rūpīgāk izvērtēt vēlēšanu sarakstos iekļauto personu iepriekšējo darbību un tādējādi atbildīgāk veidot piedāvājumu
    vēlētājiem, Delna vēlēšanu datu bāzē apkopoja publiski pieejamo informāciju par
    vēlēšanu kandidātiem lielākajās politiskajās partijās Rīgas un Jūrmalas
    vēlēšanās. Datu bāzes mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību gadījumiem, kad
    sarakstos iekļauti kandidāti ar neviennozīmīgu reputāciju. Piemēram, ja
    partijas deputāta kandidātam ir izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti
    koruptīvās darbībās, ja kandidāts ir atradies interešu konfliktā, ja kandidāts
    ir ar apšaubāmu reputāciju saistībā ar iespējamu neētisku rīcību vai iesaisti
    koruptīvās darbībās, kandidātam ir lieli skaidrās naudas uzkrājumi un viņš/viņa
    nespēj to pamatot vēlētājiem, kandidātam vai tā pārstāvētajam uzņēmumam ir
    lieli nodokļu parādi pret valsti, kandidāts vairākkārtīgi ir mainījis politiskās partijas. Kandidāti tika vērtēti pēc publiski pieejamās
    informācijas, kāda atrodama plašsaziņas līdzekļos, ziņu aģentūru materiālos,
    datu bāzēs. Ņemot vērā Delnas mērķi veicināt
    sabiedrības un politiķu neiecietību pret korupciju, atklāta diskusija par to,
    kā partijas izvēlas kandidātus, veidojot vēlēšanu sarakstus, varētu potenciāli
    kalpot šī mērķa sasniegšanai. Datu bāze tika veidota projekta “Cik
    demokrātiskas ir Latvijas politiskās partijas – vēlēšanu kandidātu izvirzīšanas
    kārtība un kritēriji 2009.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā un Jūrmalā” ietvaros,
    ko finansiāli atbalstīja Sorosa fonds – Latvija. Ar datu bāzi var iepazīties šeit.

     

    Administratīvo
    resursu izmantošanas novērošana pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām un
    2006.gada Saeimas vēlēšanām

    Ņemot vērā arvien
    pieaugošās partiju grūtības piesaistīt plašus ziedojumus partiju vajadzībām, kā
    arī stingros ierobežojumus partiju tēriņiem kampaņās, ievērojami pieaug risks,
    ka partijas kampaņas vajadzībām meklēs citus kampaņu finansēšanas veidus, lai
    veicinātu lielāku partijas atpazīstamību. Publiskā amata un tā pienākumu
    izpildei nepieciešamie līdzekļi var tikt izmantoti kā nozīmīgs partiju
    priekšvēlēšanu kampaņu ierocis. 2004.gada nogalē Delna pievērsās līdz tam
    neskartai, bet ļoti nozīmīgai tēmai – valsts vai pašvaldību resursu
    izmantošanas novēršanai priekšvēlēšanu kampaņās. Ar to Delna saprot sabiedrības
    dāvātās uzticības, varas un autoritātes ļaunprātīgu izmantošanu, lai gūtu
    papildu priekšrocības, nodrošinot savas personīgās vai politiskās partijas
    pārvēlēšanas iespējas. Valdošajām partijām jau a priori ir priekšrocības lielāka finansējuma piesaistei partijas
    vajadzībām, taču arī ieņemamie amati un tiem piederošie resursi var būtiski
    ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Varas jeb administratīvie resursi – kā iespēja lemt
    par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu sadali, piekļuve masu medijiem,
    tiesības pieņemt lēmumus un amatam piederošā autoritāte – var tikt izmantota
    populistiskiem un savtīgiem nolūkiem priekšvēlēšanu laikā.

     

    Gan pirms 2005.gada
    pašvaldību vēlēšanām, gan arī pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām Delna novēroja
    virkni gadījumu, kad pie varas esošās politiskās partijas izmanto savas varas
    pozīcijas, lai veicinātu pārvēlēšanu, piemēram, izmantojot publiskām
    amatpersonām piemītošo autoritāti, kā amatpersonām piedaloties virknē publisku
    pasākumu, kas netieši varētu tikt uzskatīti par priekšvēlēšanu aģitāciju,
    piemēram, premjerministra A.Kalvīša braucieni darba vizītēs pa Latviju pirms
    vēlēšanām, kuri sakrīt ar partijas priekšvēlēšanu aktivitātēm A.Kalvīša apmeklētajās
    pilsētās, ar partijas atribūtiku utt. Tāpat tika secināts, pa priekšvēlēšanu
    kampaņu vajadzībām tiek pakārtota lēmumu pieņemšana, īpaši uz attiecībā uz
    sociāli mazaizsargātām grupām, piešķirot pabalstus, bonusus. Tāpat arī politiku
    īstenošana, piemēram, ministrijām veicot plašas sabiedrības aptaujas īsi pirms
    vēlēšanām, ar kurām vienlaicīgi tiek vairota ministra atpazīstamība, piemēram,
    aptaujas anketās norādot informāciju par ministra dzīves gājumu utt. Ar
    būtiskākajām konstatētajām problēmām, kā arī rekomendācijām, kā mazināt
    administratīvo resursu izmantošanu, var iepazīties projekta ziņojumos, kurus
    var izlasīt šeit: „Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms
    2005.gada pašvaldību vēlēšanām
    ” un “Administratīvo resursu izmantošanas
    novērošana pirms 2006.gada Saeimas vēlēšanām”
    .

     

    Citi
    resursi:

    Stafecka L. „Kompleksā pieeja” valsts sagrābšanai Portāls Politika.lv, 13.02.2007. Raksta versija angļu valodā

    Timofejevs P., Stafecka L. Kā tiek izmantoti pašvaldību resursi pirms vēlēšanām? Diena, 16.12.2004. Administratīvo resursu izmantošana vēlēšanās: Jaunzēlandes, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Polijas salīdzinājums.

    2002

    “Atklāti par 8.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm”

    Paplašinot pirms 2001.gada pašvaldību vēlēšanām aizsāktās
    aktivitātes, kas vērstas uz lielāku partiju finanšu atklātību, Delna un Sorosa
    fonds – Latvija īstenoja kopprojektu “Atklāti par 8.Saeimas priekšvēlēšanu
    kampaņas finansēm”, kura ietvaros analizēja gan partiju publicitāti medijos,
    gan arī ienākumus un izdevumus priekšvēlēšanu kampaņā. Viens no pētījuma
    secinājumiem bija, ka 8.Saeimas vēlēšanas visām partijām kopā izmaksās aptuveni
    4 miljonus. Šāda kopsumma nozīmē, ka, saskaņā ar oficiāli deklarēto, partijas
    kopā priekšvēlēšanu aģitācijai uz vienu balsstiesīgo vēlētāju varētu iztērēt
    2.8 latus. Tas ir augsts rādītājs, pat salīdzinot ar attīstītajām rietumu
    demokrātijām. 2002.gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumus politisko partiju
    finansēšanas likumā nosakot, ka mēnesi pirms vēlēšanām partijām jāsniedz
    atskaites par to priekšvēlēšanu aģitācijai izdoto, kā arī Internetā jāpublisko
    to ziedotāju saraksti. Šis bija pirmais likumdevēja solis pretī lielākai
    atklātībai partiju finansēs, un pavēra plašākas iespējas sabiedrībai uzdot
    partijām daudz precīzākus jautājumus un ieskatīties partiju “virtuvē”, kas šajā
    projektā tika arī veiksmīgi izmantots.

     

    Projekta materiāli:

    Politisko partiju
    izdevumu – ieņēmumu analīze pirms 8. Saeimas vēlēšanām. 2002.gada 1.oktobrī
    Iespējamās slēptās
    reklāmas gadījumu analīze medijos pirms 8. Saeimas vēlēšanām

    Citi resursi:

    Voika
    I. Kā naudu tērē, tā valsti vadīs. Diena, 17.10.2003

    Voika I. Likumam
    jāprasa atklāta spēle
    . Portāls Politika.lv 02.10.2001

     

    2001
    “Atklātība partiju finansēšanā”

    2001.gada pirmajā pusgadā tika īstenots pirmais plašākais
    partiju finansēšanas jautājumu pētījums ar augsta līmeņa dažādu nozaru ekspertu
    līdzdalību tā veidošanā un īstenošanā. Delnas un Sorosa fonda – Latvija
    kopprojekts “Atklātība partiju finansēšanā” tika īstenots, lai pievērstu
    sabiedrības uzmanību pašas sabiedrības kontroles iespējamībai un panāktu
    lielāku atklātību un pārskatāmību partiju finanšu plūsmās un atskaites sistēmās
    sabiedrībai. Projekta galvenais izpētes objekts bija 2001.gada priekšvēlēšanu
    kampaņā iztērētie partiju finanšu līdzekļi. Gūtie secinājumi un ieteikumi, kā
    uzlabot partiju finansēšanas atklātību un uzticību sabiedrībā Latvijā, apkopoti
    projekta ziņojumā.
    Projekta ietvaros tika veikts arī mediju monitorings presē un televīzijā.

    Lai pārliecinātos par žurnālistikas profesionālo
    pamatprincipu ievērošanu pirmsvēlēšanu periodā un atklātu iespējamos slēptās
    reklāmas gadījumus presē, no 2001.gada 10.februāra līdz 10.martam tika
    analizēti divpadsmit populārākie nacionālās un reģionālās preses izdevumi
    latviešu un krievu valodā – Lauku Avīze,DienaNeatkarīgā Rīta AvīzeRīgas BalssPanorama Latvii un Čas, kā arī LiesmaRēzeknes
    Vēstis
    MillionZemgales ZiņasKurzemes Vārds un Ventas Balss. Pētījumā identificētas 232
    publikācijas, kas vieš aizdomas par slēptu politisko reklāmu pirms pašvaldību
    vēlēšanām. Pētījumā atklājās piecas biežāk sastopamās problēmas – kandidātu vai
    sarakstu reklamēšana, kas nav apzīmēta kā politiskā reklāma (55 gadījumi);
    informatīvi materiāli, kas nodrošina pozitīvu publicitāti kandidātiem vai
    nomelno tos (47); pozitīvas intervijas (33); vienpusīgums informatīvajos
    materiālos (24); ar politiku nesaistīta pozitīva publicitāte kandidātam (22).
    Visbiežāk pārkāpumi konstatēti krievu presē (62% no kopskaita), bet vietējos
    laikrakstos publicēti 24% aizdomīgo rakstu.

    Ar pētījumu var iepazīties šeit.

     

    Līdzīgs monitorings šai laikā tika veikts arī Latvijas Televīzijas kanālos. Tā mērķis bija noskaidrot, vai TV kanālos
    pirmsvēlēšanu laikā parādās materiāli, kas varētu tikt klasificēti kā slēptā
    politiskā reklāma. Projekta ietvaros no 2001. gada 28.februāra līdz 12. artam
    tika monitorēti četri televīzijas kanāli – LTV-1, LTV-2, LNT un TV3, kopumā
    raidījumi aptuveni 20 000 minūšu ilgumā.

    Tika konstatēts, ka visos TV kanālos pirmsvēlēšanu laikā
    bija atrodami materiāli, kas varētu tikt uzskatīti par slēpto politisko
    reklāmu.  Gadījumi norāda uz būtisku žurnālistikas profesionālo un ētikas
    principu pārkāpšanu, kas var būt gan TV raidījuma uzpirkšanas, gan arī
    neprofesionalitātes rezultāts. Visvairāk pārkāpumu gadījumi pārkāpumi ir
    saistīti ar to, ka atsevišķi politiķi atkārtoti parādās dažos raidījumos, kuros
    žurnālisti politiķiem uzdod vieglus un patīkamus jautājumus. LNT raidījumos
    kopumā tika atrasti 109 gadījumi, kas varētu tikt uzskatīti par pārkāpumiem
    (51% no kopskaita), LTV-2 tika atrasti 78 gadījumi (36%), TV3 – 15 gadījumi
    (7%) un LTV-1 – 13 gadījumi (6%).

     

    Ar pētījumu var iepazīties šeit.

    • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

       

      rokas_gramataddddddbilde

      empiric_1