Transparency International Korupcijas uztveres indekss (KUI) 2004.gadā ir apkopojis datus par līdz šim lielāko valstu skaistu – 146 pasaules valstīm. KUI 2004 pierāda, ka vairumam naftas ražotāju nāciju ir tieksme uz augstu korupcijas līmeni.
“Korupcija dažādos publiskos projektos ir draudīgs šķērslis ilgstošai attīstībai, kā rezultātā tiek zaudēta lielākā daļa publisko budžetu līdzekļu, kas nepieciešami izglītībai, veselības aprūpei un nabadzības samazināšanai gan attīstītajās, gan attīstības valstīs”, šodien publiskojot TI KUI 2004, teica TI priekšsēdētājs Pēters Aigens (Peter Eigen).
“Ja līdz 2015. gadam mēs ceram sasniegt tūkstošgades attīstības mērķi uz pusi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu, tad valdībām ir nopietni jāapkaro korupcija publisko iepirkumu sektorā“, teica Aigens. TI organizācija vērtē, ka valsts un pašvaldības iepirkumu jomā kukuļdošanas radītie zaudējumi katru gadu visā pasaulē sastāda vismaz 400 miljardus US$.
Šodien publiskotais KUI atklāj, ka 106 no 146 valstīm KUI rādītājs ir zemāks par 5 (no iespējamiem 10 punktiem). 60 valstu rādītājs ir zemāks par 3, kas norāda uz ārkārtīgi augstu korupcijas līmeni. Visizteiktākā korupcija ir Bangladešā, Haiti, Nigērijā, Čadā, Mianmarā, Azerbaidžānā un Paragvajā. Visu šo valstu KUI rādītājsir zemāks par 2.
“Korupcija nolaupa valstīm to attīstības potenciālu”, saka Aigens. “Kā rāda 2004.gada KUI, tad tādāmvalstīm kā ar naftu bagātajai Angolai, Azerbaidžānai, Čadai, Ekvadorai, Indonēzijai, Irākai, Irānai, Kazahstānai, Lībijai, Nigērijai, Krievijai, Sudānai, Venecuēlai un Jemenai ir ļoti zemi rādītāji. Šajās valstīs publiskos līgumu atdevi naftas sektorā traucē kukuļošanas līdzekļi, kas pazūd rietumu atbildīgo naftas biznesa darboņu, vietējās elites un ierēdņu kabatās”.
TI mudina rietumu valdības uzlikt par pienākumu savām naftas kompānijām publicēt datus par maksājumiem, honorāriem un visām citām izmaksām, kas izsniegti vietējām valdībām un valsts naftas kompānijām. “Piekļuve šai tik būtiskajai informācijai samazinās iespēju noslēpt starpniecības naudu maksājumus, kas padara negodīgus publiskos līgumus naftas biznesu konkursus. Īpaši tas ir raksturīgi pēckara attīstībai,“ teica Pēters Aigens.
“Irākas nākotne ir atkarīga no naftas sektora caurskatāmības”, piebilda Aigens. Nepieciešamība finansēt pēckara atjaunošanas darbus paaugstina caurskatāmības nozīmi visos apgādes līgumos. Bez noteiktu pretkukuļošanas pasākumu uzsākšanas Irāku sagraus bezjēdzīga resursu novirzīšana korumpētajām elitēm”, turpina Pēters Eigens.
TI viceprezidente Roza Inese Ospīna Robledo (Rosa Inés Ospina Robledo) īpaši uzsver, ka “visā pasaulē starptautiskajiem ziedotājiem un nacionālajām valdībām ir jādara vairāk, lai nodrošinātu caurspīdīgumu publiskajos iepirkumos, visos lielākajos projektos ieviešot pretkorupcijas nosacījumus”. Attiecībā uz Bogotu, Kolumbiju viņa šodien teica: “Lai novērstu kompāniju kukuļdošanu, ieskaitot līguma viltošanu un tālākus solījumus, ir nepieciešams ieviest sankcijas”.
Lai novērsto korupciju, darījumiem ir jātiek vērtētiem objektīvi un šim procesam ir jābūt pilnīgi atklātam, izņēmumiem ir jābūt pieļaujamiem tikai ārkārtas nepieciešamības gadījumā. Tie ir jātiek paskaidrotiem un reģistrētiem. Publiskos līgumus ir jāpārrauga neatkarīgām uzraudzīšanas aģentūrām un pilsoniskai sabiedrībai.
ESAO (Ekonomiskā sadarbības un attīstības organizācijas) valstu kompānijām ir jāizpilda ESAO pretkukuļdošanas konvencijā minētās prasības un jāaptur vietējā un ārvalstu kukuļdošana”, teica Roza Inese Ospīna Robledo. Saskaņā ar pretkorupcijas normām uzņēmumu vadītājiem un pārvaldes institūcijām nav attaisnojuma par korupciju uzņēmumos.”
KUI atspoguļo biznesa vides, publisko analītiķu, gan valsts pilsoņu, gan ārvalstnieku korupcijas uztveri. Šī gada KUI balstās 18 pētījumos, kuri notikuši laikā no 2002. līdz 2004. gadam un kurus veikušas 12 neatkarīgās institūcijas.
Valstis ar par 9 punktiem augstāku rādītāju un attiecīgi zemu korupcijas līmeni galvenokārt ir bagātas valstis: Somija, Jaunzēlande, Dānija, Islande, Singapūra, Zviedrija un Šveice. “Bet visnabadzīgākajām valstīm, kuras atrodas KUI augšpusē, ir nepieciešams milzīgs starptautisks atbalsts korupcijas apkarošanā,“ teica Aigens. Kopš pagājušā gada šādās valstīs korupcijas uztvere ir augusi visvairāk: Bahrēna, Beliza, Kipra, Dominikāņu Republika, Jamaika, Kuveita, Luksemburga, Maurīcija, Omāna, Polija, Saūdarābija, Senegala, Trinidada un Tobago.
Attiecīgi korupcijas līmeņa uztvere ir samazinājusies Austrijā, Botsvānā, Čeku Republikā, Salvadorā, Francijā, Gambijā, Vācijā, Jordānijā, Šveicē, Tanzānijā, Tailandē, Ugandā, Savienotajos Arābu Emirātos un Urugvajā.
KUI ir ietvertas tikai tās valstis, kas dominē (minētas) vismaz trijos pētījumos. Tā rezultātā daudzas valstis – ieskaitot dažas, kuras varētu būt no viskorumpētākajām – nav iekļautas, jo par tām vienkārši nav pieejams pietiekami daudz pētījumu datu.
Indeksa statistikas apkopojumu veica prof. Johans Grāfs Labsdorfs (Johann Graf Lambsdorff) no Pasavas universitātes Vācijā.
Sīkāka informācija par TI KUI 2004 ir pieejama: www.transparency.org