×

“Sabiedrība par atklātību Delna” starptautiskām žurnālistu organizācijām pauž savas bažas par norisēm ap Latvijas Televīzijas ziņu dienestu

Rīgā, 2006.gada 9. februārī

Šodien virknei starptautisku mediju un žurnālistu apvienību nosūtītajā vēstulē Delna pauž bažas par notikumu attīstību ap LTV ziņu dienestu. Delna lūdz starptautiskās mediju organizācijas pievērst uzmanību Latvijas situācijai un sniegt savu vērtējumu. Delna norāda uz šībrīža antidemokrātisko spiedienu uz žurnālistiem un NVO, uzsver Latvijas mediju vides korumpētību un apšauba LTV vadības godaprātu reformu īstenošanā.

Delna vēstulē norāda, ka Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) pārmet LTV ziņu un komentāru nenošķiršanu, bet šie NRTP pārmetumi nāk pēkšņi un bez jebkādas priekšvēstures un nopietna izvērtējuma. NRTP vēl nekad nav vērtējusi kādu sūdzību par LTV darbu šādā kontekstā un ne reizi nav izteikusi nevienu formālu aizrādījumu par objektivitātes pārkāpumiem no LTV puses.

Delna kritizē LTV vadības rīcību, jo tā no vienas puses norāda uz “politisko spiedienu”, taču nenostājas žurnālistu aizstāvībai. Tā vietā LTV vadība uzsāk reorganizāciju, kas ir sasteigta un nav pamatota ne ar kādiem formāliem resursu konsolidācijas plāniem, ne citiem racionāliem argumentiem. Delna uzsver, ka šī reorganizācija nekalpo LTV darba uzlabošanai, bet gan vēršas pret redakcionālo autonomiju, sadalot tagadējo ziņu redakciju divās struktūrvienībās, liedzot vieniem un tiem pašiem radošajiem darbiniekiem strādāt gan pie analītiskajiem, gan ziņu materiāliem. Savukārt, tehniskie līdzekļi un personāls tiek saglabāts tādā pašā apjomā un būtu jālieto kopīgi.

Papildus Delna apšauba LTV vadības godaprātu reorganizācijas īstenošanā, izklāstot Latvijas televīziju vides vēsturisko attīstību. Delna raksturo LTV vadību:

“LTV direktora vietnieks Edgars Kots ir galvenais reformu iniciators un virzītājs. Viņš nāk no producentu apvienības “Labvakar”, kuras attīstība un labie biznesa panākumi balstās tās ilglaicīgā vēsturiskā saiknē ar Latvijas TV un tās resursu izmantošanā. Edgars Kots, stājoties LTV vadītāja vietnieka amatā, formāli pārtrauca būt šīs producentu grupas īpašnieks un direktors. Viņa bijušais partneris Edvīns Inkēns, ar dažādiem politiskās korupcijas skandāliem saistīts bijušais Saeimas deputāts, šobrīd LTV otrajā kanālā izstrādā “izklaidējoši informatīvu raidījumu”, neslēpjot ambīcijas piedāvāt ziņu analīzi nedēļas šova formātā, kas tiktu veidots kā konkurents LTV ziņu dienestam. Edvīns Inkēns nav kautrējies vienlaikus ilglaicīgi būt gan žurnālists, gan politiķis. Viņš arī ir publiski parādījies kā viens no lielākās privātās TV “LNT” īpašniekiem, kas, savukārt, kā pirmā privātā TV nacionālās apraides licenci ieguva trešā ar “Labvakar” grupu saistītā spēlētāja Ojāra Rubeņa NRTP vadības laikā, toreiz panākot TV3 aiziešanu no Latvijas tirgus. Ojārs Rubenis šobrīd ir pārņēmis “Labvakar” direktora amatu no Edgara Kota.”

“Labvakar” producentu kopējo ētikas izpratni ilustrē citāts no uzņēmuma mājas lapas maksas pakalpojumu piedāvājumu sadaļā: “Labvakar veido raidījumu ciklus, kas tiek demonstrēti LTV1, LTV7 un LNT. (..) Jūsu uzņēmuma pārstāvjiem ir iespēja raidījumā sniegt viedokli vai/un informāciju kā nozares ekspertiem un viedokļa līderiem, tādējādi ceļot Jūsu organizācijas autoritāti un popularitāti un saistot jūsu kompānijas vārdu ar kompetenci un pieredzi.”

Delna arī norāda, ka LTV tagadējās vadības laikā jau ir atstājusi pazīstamā žurnāliste Baiba Strautmane, bet to gatavojas darīt zināmākais Latvijas žurnālists Jānis Domburs.

No otras puses Delna norāda, ka “LTV ziņu dienesta neatkarību nav bijis pamata apšaubīt, jo tas kopš Atmodas laikiem ir turējies augstā neatkarības līmenī, kuru garantē žurnālistu personības un kolektīvais lēmumpieņemšanas process ziņu atlasē. LTV administrācija šobrīd aktīvi vēršas tieši pret kolektīvā gara iznīdēšanu LTV ziņās, kas līdz šim ir bijis galvenais ziņu objektivitātes garants, ņemot vērā LTV institucionālo vājumu”.

Delna īpaši norāda uz norišu kontekstu Latvijas politiskajā vidē priekšvēlēšanu gadā: “Latvijas sabiedrisko vidi šobrīd raksturo politiskās elites asi uzbrukumi NVO, degradējot pilsoniskās sabiedrības biedrošanās ideju un nivelējot starptautisko sadarbību. Draudi nonāk līdz pat priekšlikumiem ierobežot to organizāciju darbību, kurām ārvalstu ir finanšu avoti. Parlamenta priekšsēdētāja (ZZS) ir aicinājusi “apspriest” šādas idejas parlamentā.

Pilsoniskas iniciatīvas un sabiedriskās raidorganizācijas šobrīd ir galvenais spēks, kas atlicis partiju politiskās darbības novērošanai un neitrālam izvērtējumam Latvijā, kuru gan tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Savienība un Pasaules banka, tā nevalstiskas pretkorupcijas iniciatīvas ir kritizējušas par ārkārtīgi augsto korumpētību it īpaši valsts nozagšanas izpausmēs. Tieši tāpēc uzbrukumu Latvijas Televīzijai ir jāredz plašākā kontekstā, kuru tieši nosaka parlamenta vēlēšanu tuvums.”

Delna norāda uz LTV institucionālo vājumu, kas ir politiski konsekventi uzturēts. To raksturo abonēšanas maksas ieviešanas nevirzīšana tālāk gadiem ilgi un sabiedrisko raidorganizāciju likumprojektu (tos asi kritizēja gan Eiropas raidorganizāciju apvienība, gan Latvijas NVO) virzības apturēšana Saeimā.

Delna arī kritizē Latvijas mediju vidi par tās augsto korumpētību un īpašnieku necaurskatāmību. Delna apkopo Latvijas mediju situāciju:
“Divi no lielākajiem dienas laikrakstiem ar kopējo auditoriju aptuveni 300 000 lasītāju ir tieši saistīti ar oligarhistisko grupējumu ap naftas tranzīta uzņēmumiem Ventspilī. šīs vienas no lielākajām Baltijas ostām mērs Aivars Lembergs, kuru Latvijas ģenerālprokuratūra tur aizdomās par ar ostu saistīto uzņēmumu nolaupīšanu, ir deklarējis savus nodomus kandidēt nacionālajās vēlēšanās. Attiecīgi ar Ventspili saistīto uzņēmumu mediji pārvēršas propagandas izdevumos un manipulē ar sabiedrisko domu. Otra lielākā TV Latvijā “LNT” katrās vēlēšanās ir tikusi kritizēta par plašu slēpto reklāmu un tās ziņas nav šķirtas no īpašnieku ietekmes. šobrīd Latvijas politiskajā vidē kā “atklāts noslēpums” tiek apspriesta krievu trimdas miljardiera Borisa Berezovska tiešā ietekme kanālos LNT un TV5. Bet krieviski rakstošā Latvijas drukātā prese atklāti norāda, ka pat negrasās sekot rietumu mediju ētikas standartam šķirt ziņas no komentāriem. ārpus Ziņu dienesta LTV administrācija netiek galā ar dažādu producentu tīklu ietekmi, slēptās politiskās reklāmas un “product placing” problēmu. Netiek garantēta arī finanšu plūsmu caurskatāmība, kuru LTV administrācija nepamatoti pārmet Ziņu dienestam.”

Delna arī izklāsta, ka Latvijas mediju paškontrole nav salīdzināma ar situāciju Rietumu demokrātijās: “LTV žurnālisti nevar cerēt uz žurnālistu arodbiedrības vai apvienības atbalstu. Latvijas žurnālistu savienība eksistē uz papīra un nav paudusi nekādu nostāju mediju lietās jau gadiem ilgi, tā nekad nav ieņēmusi pozīciju mediju ētikas vai žurnālistu neatkarības jautājumos. ņemot vērā Latvijas mediju vides vispārējo korumpētību vienotība vienā reprezentatīvā organizācijā “pseidožurnālistu” un brīvu žurnālistu starpā faktiski nav iespējama. LTV žurnālisti, ievērojot augstu ētikas standartu, neizmanto LTV ziņas “savā lietā”, bet gan tikai atturīgi un neitrāli ziņo par faktiem saistībā ar pārmaiņām LTV.”

Vēstuli Delna ir nosūtījusi Eiropas Raidorganizāciju apvienībai, Starptautiskajai žurnālistu federācijai, Reportieriem bez robežām, starptautiskajai žurnālistu pašpalīdzības organizācijai “Journalists help journalists”, izdevēju un žurnālistu apvienībai International Press Institute Vīnē un Transparency International starptautiskajam sekretariātam Berlīnē.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1