Rīgā, 2006.gada 27.martā
26. martā Varšavā noslēdzās Eiropas Padomes (EP) rīkotais NVO Kongress, kurš savās rezolūcijā uzsvēra NVO starptautiskās sadarbības un politiskās darbības lomu un nosodīja Baltkrievijas diktatūru. Kongress vienojās, ka visā Austrumeiropā, bet īpaši Krievijā un Baltkrievijā, NVO darbību apdraud nedemokrātiskie spēki, graujot to reputāciju ar pārmetumiem par ārvalstu finansu palīdzības pieņemšanu un darbības politiskumu. Dalībnieki vienojās, ka NVO ir tiesības aktīvai rīcībai politiskā līmenī, ko paredz EP dalībvalstu III samita noslēguma dokumenti par pilsoniskās sabiedrības lomu.
Kongress īpaši atbalstīja valstu vadītāju tikšanās laikā pērn maijā pausto pozīciju, ka NVO dod būtisku „ieguldījumu demokrātiskas pārvaldes caurskatāmības un atbildīguma veicināšanā,” un gala rezolūcijā norādīja, ka „šī valstu vadītāju deklarācija uzsver un apstiprina NVO rīcības tiesības politiskā līmenī.
„Visai politiskajai darbībai demokrātiskā valstī ir jābūt vērstai uz iedzīvotāju labklājības stiprināšanu. Uz to ir vērsta arī NVO darbība. Jebkurš NVO dienaskārtības jautājums var un drīkst kļūt politisks. Ja, piemēram, NVO vēršas pret sieviešu tirdzniecību vai par sociālo aizsardzību, tad tas ir dabiski, ka šim darbam ir politiska perspektīva,” skaidroja Eiropas Padomes Starptautisko NVO grupas „Pilsoniskā sabiedrība un demokrātija Eiropā” prezidents Sirils Ričijs (Cyril Ritchie), uzsverot: „NVO darbība Austrumeiropā nevar pastāvēt bez ārvalstu finansiālās palīdzības, bet starptautiskie NVO tīkli ir svarīgs instruments efektīvam NVO darbam nacionālajā valstī.”
EP cilvēktiesību eksperts Džeremijs Makbraids (Jeremy McBride), komentējot demonstrēšanas un biedrošanās brīvības arvien restriktīvākās likumu normas Austrumeiropā, uzsvēra, ka „EP cilvēktiesību instrumenti garantē iedzīvotāju pamattiesības biedroties gan reģistrētā, gan nereģistrētā veidā”. Viņš norādīja, ka reģistrācijas statuss nedrīkst būt par iemeslu jebkādai principiālai personu biedrošanās brīvības ierobežošanai. Attiecībā uz demonstrēšanas brīvību eksperts norādīja, ka „publiskā telpa pieder sabiedrībai un tās izmantošana savas pārliecības demonstrēšanai ir pašsaprotama”. Makbraids arī skaidroja, ka modernā cilvēktiesību interpretācija iet vēl tālāk, uzliekot par pienākumu akceptēt ar demonstrācijas brīvību saistītos apgrūtinājumus pat privātās telpās kā, piemēram, iepirkšanās centri.
Kongress atsevišķā deklarācijā nosodīja Baltkrievijas nedemokrātisko valdību, tās brutālo rīcību pret miermīlīgajiem protestētājiem un politisko opozīciju un aicināja valdības un starptautisko sadarbību sadarboties ar demokrātiskajiem spēkiem Baltkrievijā. Dalībnieki arī piedalījās Varšavā rīkotajā demonstrācijā Baltkrievijas demokrātisko spēku atbalstam.
Nedēļas nogalē Varšavā sanāca kopā vairāk kā 200 pārstāvju no Centrālās un Austrumeiropas NVO, lai pārrunātu demokrātijas tendences reģionā, īpaši izvērtējot demokratizācijas procesus Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā.
Eiropas Padome jau vairākus gadus izvirza pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumus par savas darbības prioritāti. EP ir pirmā starptautiskā organizācija, kas NVO pārstāvniecību un līdzdalību tās lēmumu pieņemšanā ir institucionalizējusi, dodot NVO oficiālu dalībnieka statusu EP. šobrīd EP darbā līdzdarbojas aptuveni 400 starptautiskās NVO.
Kongresā no Latvijas piedalījās Sabiedrības par atklātību DELNA padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis, EP un Latvijas Pilsoniskās alianses eksperte Zinta Miezaine, kā arī Ventspils reģionālā NVO atbalsta centra vadītāja Ruta Šenkevica.
