Līdzdarbības līgums (integrity pact)
starp
Delnu, Kultūras ministriju un valsts aģentūru “Jaunie ‘Trīs brāļi’”
Skaidrojoša informācija
SATURS
4. Kultūras ministrijas un Aģentūras saistības un tiesības
6. Ar līgumu saistītie izdevumi
7.1. Līguma politiskie ieguvumi ministrei
7.2. Līguma ieguvumi Aģentūrai
7.4. Līguma ieguvumi biznesa videi
8. Pušu riski saistībā ar līguma īstenošanu
12. Biznesa vides sociālā atbildība
13. Pretkorupcijas deklarācijas darbības mehānisms attiecībā uz trešajām personām (biznesa vidi)
Līgums kalpo diviem lieliem mērķiem, kuri izriet no labas pārvaldības principa, kuru ikdienā īstenot ir visas valsts pārvaldes darbības uzdevums.
Galvenais līguma mērķis ir novērst jebkādu negodīgu rīcību ar publiskajiem naudas vai mantiskajiem resursiem, kā arī ar uzticēto valsts varu vai publisko uzticību.
Otrs līguma mērķis ir padarīt iespējami kvalitatīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas pilnīgi visas norises jebkādā politiskajā un valsts pārvaldes lēmumpieņemšanas un līdzekļu sadales līmenī saistībā ar “Jauno trīs brāļu” projektiem.
Atbilstoši līgums paredz:
1) padarīt pilnīgi atklātas visas ar projektu īstenošanas saistītās procedūras, atklātības nodrošināšanai pilnībā pakļaujot visas iesaistītās valsts pārvaldes struktūras, papildus piedaloties privātajam biznesam un organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai;
2) aktīvu politisku un administratīvu rīcību pretkorupcijas politikas īstenošanai, iekļaujot izglītības un informācijas darbu, kā arī mehānismus efektīvai korupcijas apkarošanai;
3) regulāras publiskas atskaites sabiedrībai (reizi ceturksnī) par līguma izpildes gaitu;
4) privātā biznesa sociāli atbildīgu iesaisti īpaši augstu atklātības un caurskatāmības kritēriju izpildē.
Līgumslēdzējus vieno viedoklis, ka korupciju ir daudz grūtāk apkarot kā novērst. Līdzko rīcība nonāk līdz kukuļdošanas, piesavināšanās vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas noziegumam, krimināltiesību principi runā par labu aizdomās turētajam un visu pierādījumu sagādāšanas nastu pārliek korupcijas apkarotāju pusē. Latvijā ir uzkrāta negatīva pieredze, kad šādas lietas dažādu iemeslu dēļ kļūst par politisku vai juridisku farsu, vēl vairāk graujot sabiedrības uzticību valsts varai.
Līgumā iekļautie atklātības, caurskatāmības, publiskas atskaitīšanās, sabiedrības līdzdalības un biznesa sociālās atbildības elementi veido vienotu sistēmu, kas padara kukuļdošanas, piesavināšanās vai dienesta stāvokļa izmantošanas noziegumu daudz grūtāk iespējamu.
Līgums ir unikāls un nepieredzēts Latvijas valsts pārvaldes vēsturē šādu iemeslu dēļ:
1) valsts pārvalde aktīvi atklāj sabiedrībai absolūti un pilnīgi visu informāciju, ieskaitot konfidenciālu dokumentāciju, par savām darbībām gan pārvaldes iestāžu iekšienē, gan to attiecībās ar trešajām personām,
2) valsts pārvalde piesaista nevalstisku organizāciju konsultatīvi, informatīvi un izglītojoši visai savai darbībai,
3) valsts pārvalde nodrošina spēcīgu “trauksmes cēlāju” (whistle blower) aizsardzību gan iestāžu darbinieku, gan trešo personu sūdzību gadījumā, garantējot neatkarīgu sabiedrisku uzraudzību bez informācijas avota atklāšanas pienākuma,
4) valsts pārvalde apņemas pieprasīt sociāli atbildīgu sadarbību, augstu biznesa ētikas standartu un aktīvu pretkorupcijas politiku no privātā biznesa struktūrām.
4. Kultūras ministrijas un Aģentūras saistības un tiesības
Kultūras ministrija un Aģentūra
nodrošina līguma izpildi nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā,
informē Delnu par visām ar projektu norisi saistītājām darbībām, sēdēm, apspriedēm, arī ar trešajām personām,
nodrošina Delnai brīvu pieeju visai informācijai un dokumentācijai, ieskaitot lēmumu projektus un plānus, kā arī iepirkumu konkursu specifikācijas,
traktē interešu konfliktu iespējami plaši gan juridiskā, gan ētiskā izpratnē,
aktīvi vēršas pret jebkādām aizdomām par iespējamu publiskās un varas un līdzekļu izmantošanu savam vai citu labumam,
aktīvi vēršas pret slepenībuun informācijas nepieejamību, tulkojot informācijas atklātības principus iespējami plašu,
apkaro lieku birokrātiju, netaisnīgas un neērtas procedūras iestāžu iekšienē,
pieprasa pretkorupcijas politikas, ētikas kodeksu un interešu konfliktu novēršanas politikas īstenošanu no iepirkumu dalībniekiem,
atsakās no sadarbības ar trešajām personām, kuras pārkāpj pretkorupcijas principus vai ētikas normas,
pieprasa Delnai saprātīgā laikā sniegt atzinumus, konsultācijas, padomus par labas pārvaldības principa īstenošanu, sabiedrībai sniegto pakalpojumu pārbaudi un uzlabošanu,
pieprasa Delnai paskaidrot savu darbību (arī publiski sabiedrībai), jo īpaši, ja pastāv aizdomas par negodīgu vai neētisku rīcību no Delnas puses.
Delna līguma ietvaros uzņemas šādus pienākumus:
pastāvīgi un nepārtraukti atbalstīt Kultūras ministriju un valsts aģentūru “Jaunie trīs brāļi” to darbībā ar konsultācijām, padomu, vērtējumu, rakstiskiem atzinumiem, informatīvu un izglītojošu darbu, kā arī ekspertīzi;
nekavējoties, vēlākais trīs darbdienu laikā, atbildēt uz pretējo pušu informācijas pieprasījumiem un lūgumiem sniegt atzinumus;
nepubliskot konfidenciālu informāciju;
nepubliskot savu vērtējumu vai aizrādījumus pirms līgumslēdzēju informēšanas;
sniegt Kultūras ministrijai un Aģentūrai pārskatu par līguma īstenošanu reizi ceturksnī;
vismaz reizi ceturksnī informēt sabiedrību par līguma īstenošanu,
izskaidrot savu darbību (arī publiski sabiedrībai), jo īpaši, ja pastāv aizdomas par negodīgu vai neētisku rīcību no Delnas puses.
Delnai līgums paredz šādas tiesības:
saņemt visu un pilnīgu informāciju par Kultūras ministrijas un Aģentūras darbu, ieskaitot plānus, projektus, līgumu projektus, ofertes un akceptus, specifikācijas, darba uzdevumus, naudas plūsmas, rēķinus un apmaksas veidus;
pašas brīvi izvēlētā formā veikt Kultūras ministrijas un Aģentūras amatpersonu darbību un lēmumu lietderības, tiesiskuma pārbaudi un uzraudzību, sekot iestāžu darbībai;
piedalīties visās iekšējās apspriedēs, sēdēs un komisijās, kā arī visās apspriedēs ar trešajām personām;
novērot projekta iepirkumu komisiju darbu;
brīvi un neatkarīgi izvērtēt trešo personu iesniegumus vai publiski izskanējušo informāciju par iespējamiem pārkāpumiem;
neatklāt Kultūras ministrijai un Aģentūrai savus informācijas avotus (saglabājot krimināltiesisko pienākumu zinot piekritīgām tiesībaizsardzības institūcijām par uzzinātu noziegumu);
neierobežoti brīvi izvēlēties ekspertus savu darbību nodrošināšanai (Delnai uzņemoties pilnu atbildību par konfidencialitātes nodrošināšanu);
katrā laikā atkāpties no līguma, ja arī pēc Delnas brīdinājuma Kultūras ministrija vai Aģentūra turpina rupji pārkāpt līguma noteikumus.
Delna nepārtraukti un pēc nepieciešamības, pieprasījuma vai savas iniciatīvas piedalās visās norisēs, kas saistītas ar “Jauno trīs brāļu” projektu īstenošanu. Savas kritiskās piezīmes, uzlabojumu priekšlikumus Delna vispirms izsaka pēc piekritības gan valsts aģentūrai, gan Kultūras ministrijai. Pēc tam Delnai ir tiesības (vēlākais pēc trīs dienām) piekritīgo valsts iestāžu bezdarbības vai neadekvātas rīcības gadījumā pēc saviem ieskatiem vērsties ar savu vērtējumu pie sabiedrības. Delnai nav pienākuma publiskot pārkāpumus, ja tie ir samērīgā laikā un ar atbilstoši aktīvu piekritīgo iestāžu rīcību novērsti. Delnai nav tiesību publiskot konfidenciālu informāciju, taču Delnai ir tiesības arī publiski norādīt par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar šo informāciju, nepārkāpjot konfidencialitātes ierobežojumus.
Delna pati organizē savu darbu, pati izvēlas, atlasa un nodarbina piesaistāmos ekspertus, kā arī pati nosaka ekspertīzes formu.
Valsts aģentūra un Kultūras ministrija nodrošina neierobežotu pieeju informācijai.
6. Ar līgumu saistītie izdevumi
Puses pašas sedz savus izdevumus, kas saistīti ar līguma īstenošanu. Kultūras ministrijai un valsts aģentūrai nevar tikt prognozēti nekādi izdevumi, kas pārsniegtu plānotos izdevumus atklātības, caurskatāmības un pretkorupcijas nodrošināšanai. Arī Delna sedz pati savus izdevumus. Izņēmuma kārtā, saprātīgā apjomā un ārkārtējas nepieciešamības gadījumā un, atsevišķi par to vienojoties, ar līguma izpildi saistītie papildu izdevumi, kuru pamatu veido valsts pārvaldes rīcība un kuri Delnu varētu īpaši apgrūtināt, saskaņā ar līgumu varētu tikt segti no valsts aģentūras līdzekļiem (piemēram, datu apstrāde, kopīgi braucieni u.tml.), bet šobrīd netiek plānoti. ņemot vērā iespējamo neatkarības reputācijas apdraudējumu šādu izdevumu segšanas gadījumā, Delna, cik iespējams, izvairīsies no šādas palīdzības. Jebkāda veida finansējums Delnai līģuma nodrošināšanai tik nekavējoties darīts zināms sabiedrībai.
Latvijā noslēgtais līgums saskan ar Delnas mātes organizācijas Transparency International visā pasaulē aprobēto integritātes līgumu (integrity pact) praksi. Slēdzot šādus līgumus, nav zaudētāju, jo līgums kalpo sabiedrības interesēm un padara efektīvākas pretkorupcijas aktivitātes, vienlaikus dodot virkni ieguvumu visām līgumslēdzēju pusēm.
7.1. Līguma politiskie ieguvumi ministrei
Galvenais līguma politiskais ieguvums Kultūras ministrei ir iespēja novērst pārkāpumus vai kļūdas bez projektu politiskas aptraipīšanas, jo Delna ir apņēmusies aizdomu vai kritikas gadījumos vispirms informēt līgumslēdzēju puses un tikai to bezdarbības vai neadekvātas rīcības gadījumā kritiku izteikt publiski. Atbilstoši ministre gūst laiku gan kļūdu vai pārkāpumu novēršanai, gan arī savas pozīcijas sagatavošanai.
Ar līgumu Kultūras ministrijas politiskā vadība gūst papildu instrumentu savas administrācijas rūpīgākai kontrolei un attiecīgi – savas politikas efektīvākai īstenošanai, jo Delnas sabiedriskā uzraudzība ministrei nepieciešamības gadījumā nodrošina neatkarīgu un ātri pieejamu vērtējumu par politikas īstenošanas gaitu.
Kultūras ministre ar līgumu savas politiskās atbildības ietvaros samazina tās riskus, jo līgums paredz plašu pretkorupcijas koalīciju, iesaistot gan nevalstiskus, gan privātā biznesa spēlētājus, proporcionāli sadalot atbildību iepriekš nepamanītu pārkāpumu, kļūdu vai noziegumu gadījumā.
7.2. Līguma ieguvumi Aģentūrai
Līgums aģentūrai palīdz kāpināt savas darbības kvalitāti, nepieciešamības gadījumā ātri un pieejami piesaistot neatkarīgu ekspertīzi. Līgums stiprina aģentūras vadības uzraudzību pār saviem darbiniekiem, palīdz tai īstenot pretkorupcijas politiku aģentūras iekšienē, ietaupot valsts resursus un stiprinot korupcijas novēršanas darbu. Publisku pārmetumu vai kritikas, kā arī noziegumu izraisītu krīžu gadījumā aģentūrai ir pieejams neatkarīgs izvērtējums ar augstu sabiedriskās uzticamības pakāpi, lai ātri un efektīvi novērstu problēmu un tās sekas.
Delna ir lepna par tās starptautiskajā tīklā Transparency International aprobētas prakses pārņemšanu Latvijā.
Delna ir lepna, ka šis līgums nav tikai politiska deklarācija, bet gan patiess stingru juridisku instrumentu katalogs, kurš pakļauj precīzām saistībām valsts pārvaldi līdzdarbībā ar sabiedrību.
Delna ir lepna, ka ar līgumu tiek novērtēts tās ieguldījums pretkorupcijas darbā Latvijā septiņu gadu garumā un šajā laikā uzkrātā kompetence un ekspertīzes spēja.
Delna ir lepna, ka līgums nodrošina plašu pretkorupcijas koalīciju, juridiski saistot politisko līmeni, valsts pārvaldes institūcijas, privāto biznesu un nevalstisko sektoru kopīgā pretkorupcijas darbā. šāds instruments iemieso Delnas un TI tīkla priekšstatus, ka korupciju ir vienkāršāk novērst kā apkarot un ka tikai plaša pretkorupcijas koalīcija spēj nodrošināt veiksmi pretkorupcijas darbā.
7.4. Līguma ieguvumi biznesa videi
Līgums padara juridiski saistošu politisko definēto pretkorupcijas politiku un ļauj godīgiem uzņēmējiem palīdzēt novērst negodīgu konkurenci. No vienas puses uzņēmēji tiek pakļauti ļoti precīziem caurskatāmības noteikumiem, taču tie nevar tikt uzskatīti par apgrūtinošiem, jo nepārsniedz ieguldījumus, kas ir nepieciešami spēkā esošo grāmatvedības normatīvu un labas biznesa prakses īstenošanai. Vienlaikus biznesa videi tiek piedāvāts atbalsts no līgumslēdzēju puses šo principu īstenošanai, kas ir vērtējams kā liels ieguldījums uzņēmumu vadības kvalitātes kāpināšanai.
Biznesa vides godīgie spēlētāji (īpaši konkursu dalībnieki un līgumu izpildītāji) var paļauties uz līgumā atrunātajiem ziņošanas un neatkarīgas uzraudzības mehānismiem iespējamu pārkāpumu gadījumā.
8. Pušu riski saistībā ar līguma īstenošanu
Kultūras ministrijai un valsts aģentūrai ar līguma izpildi saistītu risku faktiski nav. Vienīgais iespējamais risks varētu būt pārsteidzīgs vai lietas būtību pilnībā neizprotošs Delnas publiski sniegts šo iestāžu darbības vērtējums. Taču tas vienlīdz apdraudētu arī pašu Delnu. Papildus šāda riska iespējamību mazina līgumā iestrādātie ciešās sadarbības principi, kas paredz intensīvu sadarbību problēmu novēršanai.
Delnai pastāv riski, kas ir saistīti ar iespējamiem korupcijas pārmetumiem, esot ļoti tuvu lēmumpieņemšanas procesiem. Delnai var tikt pārmesta pārlieku liela un nevalstiskai organizācijai netipiska politiskā tuvība. ņemot vērā projektu augsto sarežģītības pakāpi, Delnai pastāv riski ar brīvprātīgo ekspertu resursu un ekspertīzes spēju.
šos riskus Delna apzinās un ir gatava, cik iespējams, novērst. Delna ar savu darbību septiņu gadu garumā ir pierādījusi, ka tā ir spēcīgs un ļoti kritisks nevalstisks sargsuns sabiedrības interesēs. Delna bauda augstu sabiedrības un mediju uzticību (32% Latvijas sabiedrības pozitīvi vērtē tās darbību, 60% pazīst Delnu), šī uzticība ir vienīgais Delnas politiskās ietekmes avots, tāpēc Delna darīs visu, lai to sargātu un neizmatotu pretēji sabiedrības interesēm.
Neskatoties uz sabiedriskā sargsuņa kritisko stāju, Delna vienmēr ir bijusi atbalstošs partneris visām godīgām un mērķtiecīgām pretkorupcijas iniciatīvām sadarbībā ar jebkuru politisko spēku, tomēr nekļūstot par šī politiskā spēka ideoloģisko atbalstītāju. šāds koalīcijas princips vienoti ar partejisku neitralitāti Delnai ir saistošs kā Transparency International nodaļai.
Kultūras ministre Helēna Demakova (Tautas partija) ir spējusi pārliecināt Delnu par savu politisko nodomu nopietnību un vēlmi kalpot kopīgam mērķim – novērst korupciju “Jauno trīs brāļu” projektu īstenošanā. Līguma izstrāde un sagatavošana ilga deviņus mēnešus, piesaistot plašu ekspertu loku no ekonomistu, juristu un politologu vidus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ar līguma parakstīšanu Kultūras ministrija sper Latvijas valsts pārvaldē nepieredzētu soli labas pārvaldības īstenošanā, kas jau ir apliecinājums nopietniem nodomiem kalpot valsts pārvaldes darba kvalitātes celšanai, un attiecīgi samazina riskus.
Delna cieši sadarbojas ar partneriem ārvalstīs, lai nodrošinātu savu ekspertīzes spēju, un aicina zinošus ekspertus pieteikties brīvprātīgam darbam līguma ietvaros.
Līgums stājas spēkā ar 2.septembri. Projekta novērošanu Delna līdz šim datumam nav veikusi un tāpēc nevar uzņemties atbildību par iespējamiem pārkāpumiem, kas attiecināmi uz šo periodu, taču pieprasījuma gadījumā iespēju robežās ir gatava veikt nepieciešamo izvērtējumu.
Līgums ir spēkā vēl divpadsmit mēnešus pēc Aģentūras likvidācijas un pēdējā iepirkuma līguma izpildes brīža.
Līguma tiesisko pamatu veido konstitucionāla ranga labas pārvaldības princips, ar ko tiek saprasta iespējami plaša atklātības, caurskatāmības, publiskas atskaitīšanās, sabiedrības līdzdalības un biznesa sociālās atbildības elementu traktēšana valsts pārvaldes darbā.
Līgumam ir izvēlēta līdzdarbības līguma forma Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VI nodaļa “Sabiedrības līdzdalība valsts pārvadē”) izpratnē:
48.pants. Sabiedrības līdzdalības veidi
(1) šā likuma mērķa sasniegšanai iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas), iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus.
(2) Sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Ja iestāde pieņem , kas neatbilst ievērojamas sabiedrības daļas viedoklim, tā šo īpaši pamato.
(3) Iestāde (turpmāk arī — pilnvarotājs), ievērojot šīs nodaļas noteikumus, var pilnvarot privātpersonu veikt valsts pārvaldes uzdevumus.
(4) Nodrošinot sabiedrības līdzdalību savā darbībā, iestāde var izmantot arī citus normatīvajos noteiktos sabiedrības iesaistīšanas veidus, kas nav minēti šajā pantā.
(5)Par sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu iestādes darbībā un tās veidu lemj iestādes vadītājs, ja normatīvajā nav noteikts citādi.
Līguma tiesiskā pamata neatņemama sastāvdaļa ir Kultūras ministrijas ētikas kodekss.
Noslēgtais līgums atbilst starptautiski aprobētai praksei, kuru attīsta Delnas mātes organizācijas tīkls Transparency International (www.transparency.org). Starptautiski šāda veida līgumus dēvē par integritātes līgumiem (integrity pact), ar integritāti izprotot integrētu sadarbību iesaistīto pušu starpā, lai novērstu negodprātīgas rīcības publiskā pārvaldē kopumā un iepirkumos atsevišķi.
TI integritātes līgumu prakses iniciators kopā ar domubiedriem bija TI dibinātājs un ilglaicīgs vadītājs Pēters Aigens (Peter Eigen). šī prakse kļuva iespējama, Delnas māsu organizācijām visā pasaulē iegūstot lielu autoritāti sabiedrībā. Tā bija bāze, lai attīstītu jaunu instrumentu, kas palīdz īstenot nopietni domātu pretkorupcijas politiku. Saskaņā ar TI principiem nodaļas sadarbojas ar atsevišķiem politiskiem spēkiem vai politiķiem, ja tie spēj pārliecināt par savu politisko nodomu nopietnību.
Integritātes līgumu konkrētie darbības mehānismi ir atkarīgi no attiecīgās valsts politiskās situācijas. Piemēram, Dienvidamerikā plaši ir izplatīta prakse slēgt atsevišķus līgumus par katru iepirkumu. Līgums tad attiecas tikai uz vienu laikā un apjomā ierobežotu procedūru, nevērtējot norises plašāk. TI nodaļa ir brīva izvēlēties šādu sadarbību un atteikums slēgt līgumu jau pati par sevi par būt politisks signāls par TI kolēģu aizdomām par iespējami negodīgām iepirkumu procedūrām. Savukārt, TI līdzdalība līgumā ir ar lielu pozitīvu politisku efektu.
Līdzšinējā Delnas dažādu lēmumu pieņemšanas procedūra bija tuva šai praksei, taču 2005.gada rudenī Delnas valde izvērtēja līdzšinējo pieredzi un atteicās no šīs prakses turpināšanas, pamatojot savu izvēli ar augstajiem riskiem un pārlieku politizēto sadarbību.
“Juridiskāka” ir Eiropas kolēģu pieeja, kad integritātes līgums tiek noslēgts kā savstarpējas sadarbības instrumentu katalogs ar skaidri atrunātām tiesībām un pienākumiem. šāds dokuments paredz arī plašu saistību kopumu trešajām personām un iekļauj pilnīgi visu norišu uzraudzību no TI puses. Delnas noslēgtais līgums ar Kultūras ministriju un Aģentūru, piemēram, ir ļoti tuvs Vācijas TI nodaļas līdzdarbības līgumam ar Berlīnes-Brandenburgas federālo zemi saistībā ar Berlīnes-šēnefeldas starptautiskās lidostas būvniecības projektu.
Integritātes līgumu prakse ir cieši saistīta ar ANO Korporatīvās sociālās atbildības principiem (Corporate Social Responsibility), kas paredz uzņēmēju īpaši lielu atbildību, izmantojot publiskos līdzekļus. Attiecīgi biznesa vide līguma ietvaros tiek aicināta uz iespējami ciešu sadarbību un uzticēšanos politiski deklarēto nodomu patiesumam.
12. Biznesa vides sociālā atbildība
Labas pārvaldības princips pamato līgumā ietverto iespējami plašo traktējumu atklātības, caurskatāmības, publiskas atskaitīšanās, sabiedrības līdzdalības un biznesa sociālās atbildības elementiem no valsts pārvaldes puses. Līgumslēdzēji iziet no saviem vislabākajiem nodomiem kalpot sabiedrības interesēm un paļaujas uz uzņēmēju sociālo atbildību, kas ir īpaši liela, pieņemot un izpildot pasūtījumus par publiskajiem līdzekļiem tik emocionāli piesātinātos nacionālas nozīmes būvniecības projektos. Attiecīgi līgumslēdzēji sagaida, ka trešo pušu partneri no biznesa vides rīkosies līdzīgi godīgi un atklāti.
Tāpēc līgums Pretkorupcijas deklarācijā formulē Kultūras ministrijas un Aģentūras pozīciju attiecībā uz atklātību, caurskatāmību, publisko atskaitīšanos, sabiedrības līdzdalību un biznesa sociālās atbildību visās norisēs, kas saistītas ar Jauno trīs brāļu projektiem. šī Deklarācija tiks iekļauta visos iepirkumu konkursos kā obligāts priekšnosacījums sadarbībai ar Kultūras ministriju un Aģentūru.
13. Pretkorupcijas deklarācijas darbības mehānisms attiecībā uz trešajām personām (biznesa vidi)
Pretkorupcijas deklarācijas mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci iepirkumos un atbalstīt godīgu uzņēmējdarbību.
Pretkorupcijas deklarācija civiltiesiskā ceļā atrisinās virkni problēmu Latvijas iepirkumu procedūrās:
valsts pārvaldes iespējas atkāpties no līgumiem pārkāpumu aizdomu gadījumā, viena īpašnieka apakšuzņēmumu tīklu izveidi dalībai vienā konkursā,
negodīgas starpniecības praksi,
naudas plūsmu necaurskatāmība caur apakšuzņēmumiem,
atbildība par apakšuzņēmēju darbībām,
fiktīvi pakalpojumu u.c. līgumi,
biznesa ētikas jautājumus,
pretkorupcijas praksi uzņēmumos,
laba iepriekšēja biznesa prakse.
Pretkorupcijas deklarācija uzliek par pienākumu iepirkumu pretendentiem un līgumu izpildītājiem:
atturēties no starpniecības iepirkumu lēmumu ietekmēšanai,
atturēties no jebkādu labumu piešķiršanas iesaistītajām personām,
atturēties no jebkādām vienošanām iepirkumu ietvaros,
atklāt pilnīgi visus maksājumus (ieskaitot partneru) ar iepirkumu saistītos maksājumus,
reizi mēnesī iesniegt pārskatu par visiem ar projektu saistītajiem maksājumiem,
garantēs līguma izpildi no partneru un apakšuzņēmēju puses,
ieviest uzņēmuma pretkorupcijas politiku un aktīvi vērsties pret korupciju.
Pārkāpuma gadījumā Kultūras ministrijai un Aģentūrai ir tiesības nekavējoties atkāpties no iepirkuma līguma, ja, izvērtējot visus pierādījumus, nav iemesla saprātīgām šaubām.
