Šodien “Sabiedrība par atklātību DELNA” plašam adresātu lokam politikā, valsts pārvaldē un biznesa sektorā izplatīja vēstuli, kurā pauž bažas par pretkorupcijas diskusijas virzību politiskajā elitē pēc pērnā gada vēlēšanām. Delna norāda, ka politiskā korupcija joprojām ir prioritāra Latvijas problēma un 2006.gads ir pagājis zem politiskās korupcijas ēnas, sākot ar Jūrmalas kukuļošanas lietu un beidzot ar partiju finansēšanas pārkāpumiem 9.Saeimas vēlēšanās. Taču 2006.gadā Latvija arī pieredzēja strauju kāpumu Transparency International korupcijas uztveres indeksā, kas uzskatāms par pasaules analītiķu atzinību mūsu valsts līdzšinējam ieguldījumam pretkorupcijas jomā. Uzsāktais būtu jāturpina un jānostiprina, tikmēr diskusija par partiju finansēšanas ierobežojumu atcelšanu un Saeimas pretkorupcijas komisijas likvidēšana ir ļoti bīstami soļi atpakaļ.
Delna arī atgādina, ka pretkorupcijas politikas efektivitātes novērtēšanai ir pieejama starptautiski aprobēta metodoloģija un līdzšinējie Latvijas sasniegumi nav dēvējami par populismu, bet gan veiksmīgu 8.Saeimas mantojumu. Pie lielākajiem panākumiem ir pieskaitāmi KNAB izveide, partiju un vēlēšanu kampaņu kartības nodibināšana, informācijas atklātības stiprināšana, interešu konflikta un valsts amatpersonas statusa precizēšana, tiesu sistēmas nostiprināšana un ģenerālprokuratūras neatkarības nosargāšana. Delna atgādina, ka tagadējo valdības koalīcijas atbalsts šīm iniciatīvām nav bijis vienmērīgs.
Delna 2007.gadam savā darbā par prioritāti izvirza politiskās korupcijas novēršanas darbu. Valdības rīcība sekojošās jomās ļaus vērtēt pretkorupcijas politikas nopietnību: priekšvēlēšanu aģitācijas sakārtošana, kriminālatbildības ieviešana par partiju melnajām kasēm un efektīvu sodu sistēmas izstrāde par partiju finansēšanas pārkāpumiem, valsts finansējums politiskajām organizācijām, kā arī aktīvs darbs pret administratīvo resursu izmantošanu politiskiem mērķiem. Kā vēstulē norāda Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis “šie regulējumi pēc savas iekšējās loģikas stiprinātu katra labas gribas politiķa neatkarību un nozīmi iepretim negodīgiem spēlētajiem, tāpēc politiķu rosība šajā jomā lai ir labs indikators, pēc kura vērtēt to ieguldījumu valsts attīstībā kopumā.”
Līdzās tiešai politiskās korupcijas apkarošanai Delna aicina politisko eliti un žurnālistu sabiedrību pievērsties mediju vides reformēšanai, jo mediji ir nozīmīgs faktors pretkorupcijas darbā. Delna norāda uz novecojušajām mediju vidi regulējošajām tiesību normām, pārtraukto diskusiju par raidorganizāciju neatkarīgu uzraudzību, kā arī uz sabiedrisko raidorganizāciju vājumu. Delnas padomes priekšsēdētājs norāda, ka “Latvijā nav sabiedriskās televīzijas un radio kā institūcijas sabiedrības kalpībā, to sabiedrisko statusu pēc būtības ir spējuši nosargāt atsevišķi indivīdi neatkarības kustības personiskās ētikas standartā. Tas pelna lielu cieņu, taču mūsdienu demokrātija prasa kvalitatīvas institūciju sistēmas, kas primāri pakļaujas likumam un ne individuālai izvēlei.” Tāpēc Delna rosina Saeimu sadarboties ar mediju vidi, lai izveidotu neatkarīgas un finansiāli stabilas sabiedriskās raidorganizācijas, žurnālistu savienībai uzticētu valstiskas mediju vides pašregulācijas funkcijas, garantētu mediju īpašnieku atklātumu, nostiprinātu redakcionālās autonomijas institūtu un žurnālistu sociālo aizsardzību. Roberts Putnis uzsver, ka “kavēšanās vēl četrus gadus ar mediju vides reformām draud ar politiskā procesa principiālām problēmām, liedzot objektīvu varas atgriezenisko saikni ar sabiedrību”.
Kā trešo darba prioritāti Delna izvirza sadarbību ar biznesa vidi korporatīvās sociālās atbildības jomā. Bizness nepietiekami reaģē uz ētikas un likumpārkāpumiem savā vidē gan bezpalīdzības, gan vienaldzības, gan neprasmes dēļ. Delna jau izmanto mātes organizācijas Transparency International pieredzi, lai attīstītu korupcijas novēršanas labās prakses paraugus uzņēmumos. Turpināsies arī darbs pie Jauno trīs brāļu projektu uzraudzības sadarbībā ar sociāli atbildīgu biznesu.
