×

Delna “Sabiedrības par vārda brīvību” priekšvēlēšanu aģitācijas dalībniekiem lūdz sniegt publisku vērtējumu par Tautas partijas (TP) priekšlikumiem atcelt partiju tēriņu griestus

“Sabiedrība par atklātību DELNA” šodien Jurģa Liepnieka “Sabiedrības par vārda brīvību” (SVB) priekšvēlēšanu aģitācijas dalībniekiem ir nosūtījusi lūgumu paust savu viedokli par Tautas partijas priekšlikumiem atcelt partiju priekšvēlēšanu kampaņu tēriņu griestus. Delna apkopos un publiskos šīs atbildes. Delna savu lūgumu pamato ar politisko atbildību, kuru ar aicinājumu balstot par TP uz sevi ir uzņēmušās attiecīgās personas, izmantojot savu profesionālo autoritāti sabiedrībā. Delna no paša sākuma kritizēja SVB kampaņu, norādot, ka šādi TP pārkāpj kampaņu finansēšanas ierobežojumus. šo Delnas viedokli visā pilnībā apstiprināja Augstākās tiesas (AT) spriedums “vēlēšanu likumības lietā” pērn. Attiecīgi SVB notērētie 506 683 Ls TP visticamāk būs jāieskaita valsts budžetā kā sods, no kura TP mēģina izvairīties, izmantojot iegūto likumdevēja varu.

Savā vēstulē Delna norāda, ka AT savu spriedumu pamato ar to, ka SVB vadītājs J.Liepnieks kā aktīvs TP biedrs, premjerministra biroja vadītājs un TP priekšvēlēšanu kampaņu rīkotājs ir nodibinājis SVB ar mērķi apiet augstāk minētos ierobežojumus. šobrīd var droši prognozēt, ka AT judikatūra būs nozīmīgs kritērijs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veicot partiju izdevumu kontroli, un tā ar augstu iespējamību var novest pie TP uzlikta soda – nelikumīgo izdevumu ieskaitīšanas valsts budžetā. Saskaņā ar likumu KNAB savs atzinums jāpublisko par visām politiskajām partijām vienlaikus gada laikā pēc vēlēšanām (neatkarīgi no jau ātrāk pabeigtas pārbaudes par kādu atsevišķu partiju).

Delna uzsver, ka drīz pēc šī AT sprieduma publiskošanas TP ierosināja Saeimai izskatīt priekšlikumu atcelt jebkādus ierobežojumus partijām tērēt to rīcībā esošos līdzekļus vēlēšanu kampaņā. šis priekšlikums Saeimā šobrīd jau ir pieņemts izskatīšanai, lai gan tik acīmredzami ir saistīts ar TP vēlmi izvairīties no soda. Ja TP ierosinātie grozījumi stāsies spēkā, pirms tiesa tai būs uzlikusi sodu par pārkāpumu, partija var palikt nesodīta, jo maigākam sodam ir atpakaļejošs spēks. Arī vēlāki grozījumi var ievērojami uzlabot TP un LPP pozīcijas iespējamā tiesvedībā, apstrīdot saņemto sodu.

Delna vēstulē norāda, ka “tā ir negodīga un politiski bezatbildīga prakse, kas grauj Latvijas sabiedrības uzticību mūsu valsts varai un politiskajiem lēmumpieņēmējiem. Starptautiskā praksē partiju un vēlēšanu finansēšanas pārkāpumi tiek uzskatīti par klasisku indikatoru politiskās korupcijas esamībai, jo norāda uz atsevišķu personu vai grupējumu vēlmi nelikumīgi iegūt politisko varu”.

Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis adresātiem lūdz “paust vērtējumu par TP iniciētajiem grozījumiem atcelt partiju priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus un Jūsu – kā aģitācijā tieši iesaistītas personas – viedokli par to, kādas sekas šādām izmaiņām būs uz Latvijas sabiedrību un politikas godprātību”. šo lūgumu Delna pamato ar ar to, ka piedaloties SVB nelikumīgajā aģitācijā par labu TP adresāti ir uzņēmušies politisku atbildību.

Delna adresātiem arī skaidro pašreizējo politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu sistēmu, kas partiju tēriņus ierobežo līdz 20 santīmiem uz vienu balsstiesīgo vēlētāju (aptuveni 280tk.Ls uz vienu partiju 270 dienās pirms vēlēšanām). Delna pielikumā izklāsta savus argumentus par labu šīs sistēmas saglabāšanai.

Delnas argumenti par labu līdzšinējās priekšvēlēšanu finansēšanas sistēmas saglabāšanai:

  1. Likumā nosakot partiju priekšvēlēšanu izdevumu limitu, tiek garantētas demokrātiskas un uz vienlīdzīgiem principiem organizētas vēlēšanas. Tas ir nozīmīgs instruments cīņā ar politisko korupciju. Ja politiskām partijām nav atļauts tērēt vairāk, kā likumā noteikts, tad mazinās to atkarība no dažu turīgu ziedotāju atbalsta. Partijām zūd nepieciešamība vēlēšanu kampaņā bruņoties ar milzīgiem naudas resursiem, lai apmaksātu dārgas reklāmas kampaņas.
  2. Tēriņu griesti motivē politiķus meklēt citus veidus, kā uzrunāt savus vēlētājus. Lielāko tēriņu daļu veido partiju reklāmas elektroniskajos medijos, tādēļ partiju izdevumu ierobežojums veicinās partiju dialogu ar vēlētājiem nevis tikai ar mediju starpniecību, bet gan tiešā saskarē ar vēlētājiem. Tad partijas bez milzīgiem resursiem var skaidrot savu nostāju konkrētos jautājumos un uzklausīt arī sabiedrības viedokli par partijas aktivitātēm. Tas šobrīd jo īpaši ir aktuāli, jo jaunākie sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka politiskās partijas tiek uzskatītas par viskorumpētāko institūciju valstī.
  3. Nepastāvot tēriņu ierobežojumiem, oligarhi un to partijas varēs nopirkt vēlēšanu rezultātus. Iepriekšējo vēlēšanu pieredze pirms partiju tēriņu griestu ieviešanas apliecina, ka vēlēšanu rezultātus var būtiski ietekmēt ar resursietilpīgām vēlēšanu kampaņām. Tas nav pieļaujams, jo tādā gadījumā nevar runāt par demokrātiskām vēlēšanām, bet dažu valsts oligarhu veiksmīgu “biznesa plānu” pārņemot valsts varu.
    Novērtējot 2002.gada Saeimas vēlēšanās ieguldīto līdzekļu apjomu, tika secināts, ka Latvijā dzīvo partijām visdārgāk izmaksājoši vēlētāji. Partijas vidēji vienam vēlētajam iztērēja 3,9Ls. Salīdzinājumam, Francijā tam tika tērēts 1,1Ls, Lielbritānijā 0,4Ls, Zviedrijā 1,2Ls, bet Austrijā 2,2Ls. Salīdzinot reklāmas intensitātes pieaugumu ar sabiedriskās domas aptaujām par iedzīvotāju atbalstu politiskajām partijām, bija vērojama tieša sakarība – jo vairāk reklāmas, jo lielāks atbalsts reklamētajai partijai.
  4. Partiju atkarība no dāsnajiem sponsoriem būtiski ietekmē politikas kvalitāti. Turīgie partiju sponsori, ziedojot lielus līdzekļus partijai, parasti vienojas par nosacījumiem, piemēram, par kādu sponsoram izdevīgāku konkrētu lēmumu vai noteikumiem kā atlīdzību par atbalstu kampaņā. Tādēļ vēlēšanu kampaņu izdevumu griestiem ir tieša un paliekoša ietekme uz tālāko politisko procesu.
  5. Grozījumi ļaus pārkāpējiem izbēgt no soda. TP un LPP faktiski pašas lems par sava soda atcelšanu. Jebkurā valsts pārvaldes iestādē šāds lēmums būtu sodāms interešu konflikts. Augstākās tiesas Senāts 2006.gada beigās izskatīja dažu politisko partiju prasību atzīt 9.Saeimas vēlēšanas par nelikumīgām. Prasības pamatā viens no argumentiem bija par to, ka divas sabiedriskās organizācijas “Sabiedrība par vārda brīvību” un “Pa Saulei”, paziņojot, ka ir ar politiskajām partijām nesaistītas organizācijas, izvērsa plašu reklāmas kampaņu.

Lai gan Augstākā tiesa neatcēla vēlēšanu rezultātus, tā savā spriedumā norādīja, ka abu formālās biedrības nav šķiramas no to reklamētajām partijām. Kopā “Sabiedrība par vārda brīvību” kampaņā ieguldīja nedaudz vairāk par pusmiljonu latu, ko, atsaucoties uz Augstākās tiesas spriedumu visticamāk, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) liks Tautas partijai iemaksāt valsts budžetā.

Likums nosaka, ka KNAB savu atzinumu par politisko partiju izdevumiem drīkst publiskot par visām partijām vienlaikus gada laikā pēc vēlēšanām. Tas nozīmē, ka KNAB to varētu darīt ne ātrāk kā šī gada rudenī. Savukārt Tautas partijas ierosinājums, atcelt partijai neērto ierobežojumu neierobežoti tērēt kampaņā, jau nodots skatīšanai Saeimas komisijā. Tas nozīmē, ka partija var panākt izmaiņas likumā, pirms vēl tai ir uzlikts sods par pārkāpumiem, kas saistīti ar tēriņu griestu neievērošanu.

Šādā veidā TP var izvairīties no soda, jo prasība iemaksāt pārtēriņu tiks tiesā izskatīta, kad, visai iespējams, no likuma būs svītrota norma, ko partija pārkāpusi. Ja grozījumi stāsies spēkā pirms soda uzlikšanas, partija var palikt nesodīta, jo maigākam sodam ir atpakaļejošs spēks. Arī vēlāki grozījumi var ievērojami uzlabot Tautas partijas pozīcijas iespējamā tiesvedībā, apstrīdot saņemto sodu. Attiecīgi Tautas partijas steidzīgie ierosinājumi uzskatāmi nevis par partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanas, bet gan partijas pārkāpumu leģitimizēšanas mēģinājumu un bēgšanu no soda.

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52