×

Ģigas atlaišana ir nozīmīgākais solis LTV neatkarības iznīcināšanā kopš Rēdera “aizsūtīšanas trimdā”. Delnas darbinieces bakalaura darbs LU atklāj dziļu krīzi LTV vadības un žurnālistu attiecībās

LTV vadības lēmums atstādināt no amata LTV skatītākā, kā arī skatītāju visaugstāk vērtētā un NRTP gada galveno TV žurnālistikas balvu ieguvušā raidījuma “De Facto” režisori Artu ģigu ir nozīmīgākais solis LTV Ziņu dienesta neatkarības iznīcināšanā kopš Gundara Rēdera “aizsūtīšanas trimdā” un no tā izrietošās Ziņu dienesta redakcionālās autonomijas likvidācijas. Tas noslēdz ģenerāldirektora Jāņa Holšteina un viņa vietnieka Edgara Kota jau 2006.gadā gada uzsākto fiktīvo “restrukturizāciju”, kura mediju profesionālajā vidē tiek vērtēta kā skaidri politiski motivēta. Vārdu un darbu konstantā nesakritība LTV vadības darbībā ir skaidra liecība šim procesam. Iepriekšējā Ziņu dienesta direktora Gundara Rēdera pārcelšana darbā uz Briseli un LTV raidījuma Panorāma galvenās redaktores atbrīvošana notika pirmsvēlēšanu laikā, Arta ģiga faktiski tiek atlaista pēc desmit veiksmīgiem darba gadiem tieši pirms koalīcijas partijām nozīmīgā referenduma par grozījumiem drošības iestāžu likumos.

LTV vadības politiski angažēto rīcību raksturo šādi fakti:

  1. 2006.gadā tika uzsākta LTV restrukturizācija, likvidējot LTV Ziņu dienesta institucionālo neatkarību TV ietvaros, uzlabojumi nav tikuši veikti. Ne darbinieki, ne plašāka sabiedrība nav tikusi informēta par restrukturizācijas plāniem un progresu, lai gan tieši iespējamā spēja to veikt bija galvenais iemesls LTV vadības argumentācijā, izvēloties Mareku Gailīti par ZD direktoru. Salīdzinājumā ar 2005.gadu ziņu veidošana ir apgrūtināta, samazinot finansējumu un tehniskos resursus.
  2. LTV vadība ir likvidējusi ZD redkolēģijas tradīciju un redakciju, kas žurnālistu komandai ļāva veidot raidījumu saturu. Ir ieviesta arhaiska un nedemokrātiska varas hierarhija un notiek autoritāra iejaukšanās ziņu satura veidošanā. Kopš 2006.gada LTV vadība uztur atklātu konfliktu ar ZD žurnālistu komandu.
  3. LTV vadība aizmuguriski likvidēja galvenā ziņu raidījuma “Panorāma” redaktora amatu, neskatoties uz žurnālistu protestiem, kas noveda pie administratīvas mazspējas rūpēs par ZD regulāro ziņu raidījumu saturisko viengabalainību.
  4. LTV vadība necaurskatāma konkursa rezultātā ZD direktora amatā iecēla TV nepieredzējušo, profesionāli zemu vērtēto un izglītības ziņā no komandas līmeņa ievērojami atpaliekošo Mareku Gailīti, kurš žurnālistu vērtējumā ir politiska marionete un autoritāri ietekmē ziņu saturu politiski sensitīvās situācijās.
  5. Neskatoties uz kolektīvi izraudzīto kandidāti raidījuma “De Facto” sejai un LTV ZD direktora gada beigās liecinieku klātbūtnē doto solījumu uzsākt darba attiecības, lēmums pēkšņi un autoritāri tika grozīts, pretēji sabiedriskās TV ētikas standartam un tradīcijai pieņemot darbā tolaik SIA “Mediju treniņi” lielāko īpašnieci un sabiedrisko attiecību speciālisti Ivetu Elksni. Par šo vadības lēmumu pārējā žurnālistu komanda uzzināja no ziņu aģentūru lentēm.
  6. LTV ZD producētie raidījumi mediju ekspertu vērtējumā ir kvalitatīvākie un skatītākie mediju produkti Latvija, ko apliecina arī saņemtās godalgas un profesionālā atzinība, taču tikai šie raidījumi ir pastāvīgas LTV vadības kritikas un publisku uzbrukumu priekšmets. Neskatoties uz budžeta palielinājumu LTV kopumā, bez paskaidrojumiem un argumentācijas ir samazināts skatītākā raidījuma “De Facto” budžets.
  7. ZD žurnālisti nesaņēma likumā paredzēto atalgojumu par NATO tikšanās laikā lielā apjomā nostrādātajām virsstundām, kas turpina LTV vadības likumpārkāpumus personāla apmaksas jomā, kurus pērn fiksēja Valsts kontrole. Atalgojuma sistēma un principi nav publiskoti ne darbiniekiem, ne sabiedrībai.

“Ja arī šobrīd Artas ģigas kolēģi turpinās klusēt kā Rēdera aiziešanas brīdī, kā darba līgumu patvaļīgās un pēkšņās nomaiņas gadījumā, kā pēc Mareka Gailīša iecelšanas par LTV ZD direktoru, tad skatītājiem vairs nav pamata ticēt, ka LTV ziņu raidījumu saturu nenosaka “pateicības” žurnālistiem par viņu lojalitāti nevis skatītājiem, bet partejiski politiskām interesēm. Ar to sabiedriskā TV Latvijā būs iznīcināta pēc būtības”, situāciju komentē Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis.

LTV vadības centienus likvidēt ZD redakcionālo autonomiju apliecina Delnas darbinieces Ievas Beitikas šogad veiktais pētījums „žurnālistiskās kvalitātes izvērtējums Latvijas Televīzijas ziņu raidījumā Panorāma”. I.Beitikas aptaujā žurnālist atzīst, ka vadība turpina vājināt Ziņu dienestu, norādot uz acīmredzamajiem mērķiem: jau sasniegto atbrīvošanos no vadībai neērtā un neatkarīgā G. Rēdera un De Facto izdalīšanu no Ziņu dienesta, lai tas nevarētu pretendēt uz pietiekošu finansējumu un labo ētera laiku svētdienās.

I.Beitikas pētījuma rezultāti liecina, ka 75% aptaujāto žurnālistu uzskata, ka ZD direktors Mareks Gailītis nespēj sargāt Ziņu dienesta neatkarību. žurnālisti anonīmi norāda, ka „ziņu prioritātes un problēmas direktora acīs mainās atkarībā no vienas politiskās partijas interesēm”. Darbinieki norāda uz NRTP politisko iejaukšanos un spiedienu caur LTV vadību un ilustrē, ka „M.Gailītis par ziņu saturu interesējas tikai tajās dienās, kad tās skar politisko eliti. Līdz šim no manas pieredzes vienīgie gadījumi, kad viņš personiski pārlasījis sižetus, ir Lemberga krimināllieta un parakstu vākšana par referendumu.” žurnālisti vienoti atzīst, – „ja Gundara Rēdera vadīšanas laikā viņš bija Ziņu dienesta pārstāvis LTV vadībā, tad tagad Mareks Gailītis ir LTV vadības uzraugs Ziņu dienestā. Tas spilgti izpaužas gadījumos, kad Ziņu dienesta direktoram būtu jāaizstāv savi žurnālisti. Baidoties no vadības kritikas, M. Gailītis to izvairās darīt.”
Pats ZD direktors I.Beitikas pētījuma ietvaros noliedz politisko ietekmi, intervijā sakot: „(..) tādi spiedieni no politiskām pusēm.. – tie laiki ir beigušies!”

Ziņu dienesta žurnālisti Mareka Gailīša žurnālistisko profesionalitāti novērtē ar vidējo atzīmi 1,9 no iespējamām 5 ballēm.

Galvenais restrukturizācijas virzītājs un ierosinātājs 2006. gada sākumā (ģenerāldirektora prombūtnes laikā) bija LTV direktora vietnieks Edgars Kots, kurš arī šoreiz – ģenerāldirektora atvaļinājuma laikā – ir ierosinātājs „De Facto” redaktores atstādināšanai no amata pienākumu veikšanas, piedāvājot darbu kādā rīta raidījumu projektā.

Par Edgara Kota lomu LTV neatkarības likvidēšanā Delna jau 2006.gada janvārī informēja Latvijas sabiedrību, Eiropas raidorganizāciju apvienību (EBU) un citas pasaules žurnālistu organizācijas: “LTV direktora vietnieks Edgars Kots ir galvenais reformu iniciators un virzītājs. Viņš nāk no producentu apvienības “Labvakar”, kuras attīstība un labie biznesa panākumi balstās tās ilglaicīgā vēsturiskā saiknē ar Latvijas TV un tās resursu izmantošanā. Edgars Kots, stājoties LTV vadītāja vietnieka amatā, formāli pārtrauca būt šīs producentu grupas īpašnieks un direktors. Viņa bijušais partneris Edvīns Inkēns, ar dažādiem politiskās korupcijas skandāliem saistīts bijušais Saeimas deputāts, šobrīd LTV otrajā kanālā izstrādā “izklaidējoši informatīvu raidījumu”, neslēpjot ambīcijas piedāvāt ziņu analīzi nedēļas šova formātā, kas tiktu veidots kā konkurents LTV ziņu dienestam. Edvīns Inkēns nav kautrējies vienlaikus ilglaicīgi būt gan žurnālists, gan politiķis. Viņš arī ir publiski parādījies kā viens no lielākās privātās TV “LNT” īpašniekiem, kas, savukārt, kā pirmā privātā TV nacionālās apraides licenci ieguva trešā ar “Labvakar” grupu saistītā spēlētāja Ojāra Rubeņa NRTP vadības laikā, toreiz panākot TV3 aiziešanu no Latvijas tirgus. Ojārs Rubenis šobrīd ir pārņēmis “Labvakar” direktora amatu no Edgara Kota.” Delna arī atgādina, ka ZD darbā pieņemtā sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Elksne uz darbā pieņemšanas brīdi bija SIA”Mediju treniņi” daļu turētāja līdzās Edvīna Inkēnam.

Jau pirms gada Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) ģenerālsekretārs Jean Reveillon izrādīja satraukumu par notiekošo ZD. Arī Transparency International Eiropas reģionālais direktors Miklošs Maršals (Miclos Marschal) ir paudis pārliecību, ka „Latvijas politiskās elites primārajam uzdevumam jābūt mediju neatkarības garantēšanai un turpmākai stiprināšanai,” taču nav vērojams, ka LTV vadība tiektos strādāt žurnālistu un sabiedrības interesēs, kam jāpiedāvā kvalitatīvs ziņu produkts. Starplaikā LTV vadība situāciju ir tikai saasinājusi.

Delna arī atgādina, ka ārpus Ziņu dienesta LTV administrācija netiek galā ar dažādu producentu tīklu ietekmi, slēptās politiskās reklāmas un “product placing” problēmu LTV raidlaikā. Netiek garantēta arī finanšu plūsmu caurskatāmība, kuru LTV administrācija nepamatoti pārmeta Ziņu dienestam.


Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1