2007.gada 19. jūlijā Delnas politikas analītiķe Līga Stafecka, piedaloties pirmajā Veselības ministrijas (VM) rīkotajā paplašinātajā darba grupas sēdē ar nevalstiskajām organizācijām par pacientu „pateicību” maksājumiem, iepazinās ar izveidotās darba grupas šajā jautājumā sagatavotajiem priekšlikumiem. Šo darba grupu veido Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji. Darba grupas tikšanās vēl turpināsies.
Pēc pirmās paplašinātās darba grupas tikšanās, kur tika iekļautas arī nevalstiskās organizācija, Delna izstrādāja priekšlikumus, gan īpaši norādot, ka Delnas darbības profils ir balstīts uz pretkorupcijas aktivitātēm, tādēļ atzinums par VM darba grupas ziņojumu izteikts, analizējot priekšlikumus korupcijas novēršanas kontekstā. Delna uzskata, ka neoficiālo maksājumu problēmas risināšanai nepietiek vien ar atsevišķiem soļiem, bet nepieciešams caurskatīt visu veselības aprūpes sistēmu un korupcijas riskus tajā. Pretkorupcijas pasākumi būs iedarbīgi vien tad, ja tiks izvērtēti visi
korupciju veicinošie apstākļi institūciju strukturālajā un motivācijas līmenī.
Korupciju veselības sistēmā veicina plašs iesaistīto dalībnieku loks
Delna norāda, ka korupcijas izplatību tradicionāli veselības aprūpes sistēmās, neatkarīgi no finansēšanas modeļa, veicina plašs iesaistīto dalībnieku loks (pacienti, ārstniecības personas – speciālisti, ģimenes ārsti, slimnīcu vadītāji, farmācijas nozares pārstāvji, iepirkumu komisijas utt), kā arī asimetriskā informācija, kāda pieejama šiem dalībniekiem. Pacienti vienmēr būs vājāk informēti un nezinoši par ārstēšanas metodēm, medikamentu lietošanu, samaksu par pakalpojumiem utt., tātad neaizsargātākā pozīcijā kā ārstniecības personas. Tādējādi pacients nav spējīgs uzraudzīt un disciplinēt pakalpojuma sniedzējus, kā tas notiek citās jomās. Pacienti šajā gadījumā nevar rīkoties līdzīgi parastam iepirkšanās principam un meklēt labākās kvalitātes preci par labāko cenu. Līdz ar to korupcijas novēršanu nevar atstāt pacientu atbildībā, bet katrai iestādei jānodrošina, ka koruptīva prakse tajā nav iespējama. Lai risinātu neoficiālo veselības aprūpes sistēmas maksājumu problēmu, jāatrod problēmas cēlonis. Transparency International Globālais korupcijas ziņojums ir veltīts korupcijas problēmu analīzei veselības aprūpes sistēmā. Tajā aplūkotas vispārējās problēmas šajā jomā un valstu pieredze korupcijas risku mazināšanā. Problēmas citās pasaules valstīs norāda, ka galvenie cēloņi, kas veicina neoficiālos maksājumus veselības aprūpes sistēmā ir saistīti ar nepietiekamu veselības aprūpes finansējumu, sociāli kulturālo pieredzi, kā ari neuzticēšanos veselības aprūpes sistēmai.
Pacienti kā neaizsargātākie dalībnieki veselības sistēmā uzņemas valsts neizpildītu pienākumu
Nepietiekama finansējuma dēļ, pacients uzņemas valsts neizpildīto pienākumu, nodrošinot ārstam adekvātas atlīdzības apmēru par savu darbu. Tāpat pacienti ir gatavi maksāt neoficiālus maksājumus, jo valda neuzticība veselības aprūpes sistēmai. Savukārt atsevišķās valstīs, t.sk., postkomunisma valstīs ir izveidojies tāda sociālo attiecību kultūra, kurā neoficiālā maksājuma došana ir kļuvusi par paražu. Pretkorupcijas eksperte, Delnas biedre Rasma Kārkliņa, analizējot institucionālo korupciju, norāda, ka jebkura laba pretkorupcijas stratēģija sākas ar dažādu korupcijas veidu un līmeņu apzināšanu un to veicinošo apstākļu apzināšanu, lai varētu izvērtēt, kā pretkorupcijas pasākumi varētu iedarboties.
Jāatzīmē, ka sākotnēji Veselības ministrs Vinets Veldre, atbildot uz Delnas vēstuli, norādīja uz neieinteresētība sabiedrības viedokļa uzklausīšanā. Lai arī pašlaik tomēr ir uzsāktas konsultācijas arī ar NVO sektoru, jāraugās, lai to priekšlikumi tiktu ņemti vērā un analizēti, nevis darba grupas paplašinātais loks, iekļaujot arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus, būtu kā atruna, ka „visi” tika iepazīstināti ar priekšlikumiem un „visi” tiem piekrīt, piemēram, ļaujot leģitimizēt šīs „pateicības” materiālā veidā, aizbildinoties, ka sabiedrība it kā ir iepazīstināta un bijusi klāt šajā izvērtēšanas procesā.
Veselības ministrs vēstulē Delnai šā gada 28. jūnijā norādīja, ka ministrijas paspārnē izveidotās darba grupas darbs „šajā etapā saistās ar profesionāļu – Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, kā arī Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras risināmo jautājumu loku.” Ministrs turpina: „Neuzskatām, ka esošā veselības aprūpes sistēma būtu strukturālās korupcijas piemērs, bet kompleksu risinājumu meklēšanai vispirms ir jāveic nopietns nozares profesionāļu darbs, kas ļoti cieši saistīts ar budžetā plānotā finansējuma veselības aprūpei sabalansēšanu.” V.Veldre vēstuli nobeidz ar atrunu, ka „jebkurai sabiedriskajai organizācijai būs iespējams iesaistīties diskusijā un paust savu viedokli par piedāvātajiem risinājuma variantiem tajā brīdī, kad tie tiks nodoti publiskai apspriešanai.” Delna norāda, ka šāda pozicionēšanās ir mēģinājums izslēgt „neērto viedokli”, uzsverot, ka šai darba grupai noteikti ir jāpiesaista pacientu aizstāvji – Latvijas Pacientu tiesību birojs, Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.
Delna aicina Veselības ministru aktīvi uzsākt reformas īstenošanu, iesaistot sabiedrību un nodrošinot pēc iespējas plašāku informācijas atklātību un tās pieejamību.
Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis medijos Veselības ministra atbildi komentēja, norādot, ka „ministram būtu jābūt primārai rūpei par labas pārvaldības īstenošanu savā darbā, kas nozīmē, ka, gatavojot atbildīgus politiskus lēmumus, visdažādāko viedokļu pārstāvniecība tiek nodrošināta iespējami agrā fāzē. Vineta Veldres izvēle faktiski nozīmē slepenu reformas izstrādi, sabiedrības viedokli pieļaujot tikai post factum. Tāda ir bijusi arī līdzšinējā politikas prakse veselības aprūpē, kas ir novedusi pie katastrofāla apburtā loka. Un Veldre laiž garām iespēju pārraut to, ko nodrošinātu visdažādāko NVO līdzdalība darba grupā. Šāda pozīcija liek arī apšaubīt reformas gribas patiesumu.”
Delna arī apšauba šīs paplašinātās „darba grupas” paveiktā efektivitāti un nozīmību, jo, pirmkārt, risinājumi tiek meklēti, neiesaistot pacientu tiesību pārstāvošās organizācijas, kā ar pašlaik nav veiktu pētījumu par šo tēmu. Otrkārt, jāatceras, ka darba grupas „gala ziņojums” tālāk tiek nodots Ministru kabinetam, kas var iepazīties ar šo dokumentu un tikai „pieņemt zināšanai”.
Turklāt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norāda uz korupcijai īpaši labvēlīgu augsni, ja šādā veidā tiek aktualizēts jautājums par pacientu neoficiālo maksājumu ārstiem atzīšanu par likumīgiem, norādot, ka iebilst pret ārstu „pateicību” legalizēšanu. KNAB medijos paudis nostāju, ka „ārsti nevar būt īpaši priviliģēta publiskā sektora darbinieku grupa, kura tiek algota ar papildu maksājumiem. Šāda situācija nav pieļaujama, jo ikviens ārsts, kurš strādā valsts vai pašvaldības finansētā ārstniecības iestādē, savā darbā izmanto šīs iestādes resursus – telpas, medicīnisko aprīkojumu un personāla darbu, un saņem atalgojumu par savu darbu.”
Pirms paplašinātās darba grupas izveides VM informēja par tās pašreizējiem ierosinājumiem ar nolūku izskaust pateicības ārstiem. Pirmkārt, VM un Finanšu ministrijas darba grupa aicina grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (APK), kas kalpotu par instrumentu, lai varētu noteikt personas atbildību, ja konstatē prettiesisku materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu saņemšanu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Tiek ierosināta arī pacientu informēšana par viņa iepriekšējā gadā saņemtās ārstēšanas faktiskajām izmaksām. Darba grupa arī aicinājusi ārstniecības personas, kurām piešķirts valsts amatpersonas statuss, iesniegt pilnīgi aizpildītas ikgadējās amatpersonu deklarācijas, un papildus noteikt, ka iestādes vadītājam nav atļauts veikt ārstniecisko darbību iestādē, kurā veic valdes priekšsēdētāja pienākumus.
Medijiem sniegtā informācija liecina, ka arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atbalsta grozījumu APK tālāku virzīšanu, kuri paredz ārstu atbildību par neatļauta mantiska labuma pieņemšanu, taču iebilst pret iespēju legalizēt pateicības dažādu mantisku labumu veidā.
Darba grupā piedalījās arī Pacientu tiesību birojs, Sabiedriskās politikas centra „Providus”, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Slimnīcu biedrības un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas.
Delnas atzinums VM darba grupas sagatavotajam ziņojumam (PDF)
