2007.gada 6. decembrī darba grupa pacientu neoficiālo maksājuma jautājuma risināšanai apsprieda izstrādāto ziņojumu neoficiālo maksājumu izskaušanai. Sākotnējā darba grupas iecere bija izstrādāt pasākumu plānu, izvirzīt atbildīgos par konkrēto priekšlikumu un noteikt ieviešanas termiņu izstrādātajiem priekšlikumiem. Tomēr pašlaik darba grupas dalībnieki ir vienojušies, ka tā turpinās darbu pie priekšlikumu izstrādes. Līdz šā gada 1. janvārim darba grupas pārstāvji varēja iesniegt savus priekšlikumus.
Jāturpina priekšlikumu izstrādes darbs
Delnas politikas analītiķe Līga Stafecka darba grupas sanāksmē iebilda, ka pašreiz izstrādātais ziņojums neatrisinās neoficiālo maksājumu problēmu, bet tas pašreizējā redakcijā ir veidots, lai tieši legalizētu neoficiālos maksājumus un par tiem tiktu maksāti nodokļi, nevis lai panāktu, ka šādi maksājumi netiek vispār izdarīti. Iesniegtie priekšlikumi liecina, ka jautājumam nav strukturālas pieejas problēmas atrisināšanai, bet gan tie ir virzīti uz atsevišķu pasākumu realizēšanu, par kuriem nav konkrētas skaidrības, kā tie spēs ietekmēt nepieciešamo neoficiālo maksājumu izskaušanu un vai tā spēs mainīt pašreizējo situāciju vai nē, komentē L. Stafecka. Delna gatavo priekšlikumus, ar kādiem jautājumiem vajadzētu ziņojumu papildināt.
Darba grupas sastāvam jābūt plašākam
Delna aicinās Veselības ministriju paplašināt darba grupas sastāvu. Kā norāda Līga Stafecka, šobrīd darba grupā vairs netiek pārstāvēts bankrotējušais Latvijas Pacientu tiesību aizsardzības birojs, līdz ar to pacientu aizstāvības organizācijas darba grupā šobrīd netiek pārstāvētas. Darba grupā nav piesaistītas arodbiedrības, kas organizēja protestus, vai profesionālās asociācijas. Pārstāvēta vienīgi Latvijas Ārstu biedrība. L.Stafecka norāda, ka pēdējās darba grupas tikšanās reizē bijis maz dalībnieku, bet, lai situāciju nopietni risinātu, nepieciešama plašāka pārstāvniecība un runātāju loks.
Delnas politikas analītiķe uzskata, ka darba grupai vēl ir daudz un smagi jāstrādā. Nākamā darba grupas sanāksme paredzēta šā gada 7.janvārī. Jāatzīmē, ka ziņojuma iesniegšanas termiņš ir beidzies, un pats ziņojums jau ir bijušā veselības ministra Vineta Veldres parakstīts. Līdz ar ko var teikt, ka ministrs pašreizējo ziņojumu ir jau apstiprinājis, un viņš jau ir uzdevis izstrādāt ieviešanas plānu. Protams, var jautāt par iemesliem, kāpēc ministrs šādu dokumentu, kuru L.Stafecka vērtē kā nekvalitatīvu vispār ir parakstījis. Piemēram, ja ministra parakstītajā ziņojumā noteikta atbildība deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā papildu ienākumus, to panākot, informējot ārstus, ka viņiem tas ir jādara, bet darba grupa ir iepriekš vienojusies, ka tā neatbalsta neoficiālos maksājumus, tad šādai deklarēšanai nav nozīmes un vajadzības. L. Stafecka arī norāda, ka ziņojumā ir vairāki priekšlikumi, kas vērsti uz informēšanu un kas ir nepieciešami, bet nav prioritāri, lai risinātu tieši darba grupas problēmjautājumu. Piemēram, pacientu informēšana par viņa izdevumiem veselības aprūpes sistēmā, kas pēc Veselības ministrijas ieskatiem mazinās pacienta vēlmi veikt neoficiālus maksājumus, pēc L.Stafeckas domām ir apšaubāmi. Otrkārt, šāda informēšana nav arī galvenais uzdevums, kā problēmu atrisināt, kuru ietekmē strukturālie faktori, piemēram, līdzekļu sadalījuma jautājums; kāpēc ir tik liela atšķirība starp ambulatoro un stacionāro veselības aprūpi to ienākumu ziņā u.c.
Ziņojumā, kuru parakstījis ministrs, nav ietverts sistēmas izvērtējums. L.Stafecka secina, ka Veselības ministrija šīs sistēmas iekšējās problēmas pat varbūt apzinās, bet nav gatava tās sasaistīt ar neoficiālo maksājumu problēmu. Nepietiks vien ar pacientu informēšanu, ka viņš par attiecīgo pakalpojumi ir jau samaksājis, lai izskaustu problēmu.
Kā vēl viens iemesls ziņojuma pārstādes nepieciešamībai ir, piemēram, priekšlikums, kas nosaka ārstniecības iestāžu atalgojuma strauja palielināšanu, tomēr, apzinoties, ka algas strauji nevar palielināt, tad priekšlikums netiks pildīts. Līdz ar to var arī secināt, ka nepieciešama spēcīgāka sasaiste ar reālo situāciju veselības aprūpes sistēmā. Minētajā gadījumā, ja priekšlikumu vēlas saglabāt, būtu nepieciešama stratēģijas pārskatīšana, kas jau regulē atalgojuma paaugstināšanas kārtību, bet pašlaik neparedz strauju atalgojuma pieaugumu. Otrkārt, nepieciešami konkrēti skaitļi, kas liktu ticēt šādas palielināšanas iespējamībai.
Delna darba grupā piedalās priekšlikumu izstrādē, kas skar pārvaldību, atklātību, pretkorupcijas aspektus.
