Kopumā Latvijas 2009.gada KUI sastādīšanā tika izmantotas 6 aptaujas. 4 ekspertu un analītiķu vērtējumi:
Bertelsmann Transformation Index, ko veicis Bertelsmana fonds (Bertelsmann Foundation);
Country Risk Service and Country Forecast, ko veicis Economist Intelligence Unit;
Nations in Transit, ko veicis Freedom House;
Global Risk Service, ko veicis IHS Global Insight.
Un 2 privātā sektora pārstāvju aptaujas:
Global Competitiveness Report, 2008, ko izstrādājis World Economic Forum;
Global Competitiveness Report, 2009, ko izstrādājis World Economic Forum.
I. Bertelsmana fonda uzstādītie divi jautājumi, kas tika izmantoti KUI sastādīšanā:
Cik lielā mērā valdība spēj veiksmīgi novērst/apkarot korupciju?
Atbildes tika grupētas saskaņā ar šādiem kritērijiem:
– [10-9] Kā likums, korumpētas amatpersonas tiek bargi sodītas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.
– [8-6] Kā likums, korumpētas amatpersonas tiek sodītas saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, taču reizēm tās no soda izbēg dēļpolitiskām, juridiskām vai procedurālam nepilnībām.
– [5-3] Korumpētas amatpersonas netiek adekvāti likumam tiesātas, taču reizēm piesaista nelabvēlīgu publicitāti.
– [2-1] Amatpersonas var ļaunprātīgi izmantot savu amatu privātam labumam pēc saviem ieskatiem, nebaidoties no juridiskām sekām vai nelabvēlīgas publicitātes.
Cik efektīvas ir juridiskās un politiskās sankcijas pret amatpersonām, kas izmanto savu amata stāvokli privātam labumam?
– [10-9] Visi integritātes mehānismi ir efektīvi. Tos aktīvi atbalsta valdība.
– [8-6] Lielākā daļa integritātes mehānismu funkcionē, lai gan ar ierobežotu efektivitāti. Valdība nodrošina gandrīz visus integritātes mehānismus.
– [5-3] Ir ieviesti daži integritātes mehānismi. Bieži tie saglabājas neefektīvi, to darbību traucē privātas intereses. Valdības motivācija un spēja ieviest reformas ir mainīga.
– [2-1] Valsts daļas kontrolē privātas interešu grupas, reformas kavē privātās intereses, padarot lielāko daļu integritātes mehānismu par neesošiem vai neefektīviem.
II. Economic Intelligence Unit sniegtajā vērtējumā izmantots ekspertugrupas sniegtais vērtējums par korupcijas sastopamību (“0” – ļoti zema korupcijas sastopamība, “4” – ļoti augsta korupcijas sastopamība). Tika vērtēti šādi aspekti:
Vai ir skaidrs process un atskaitīšanās, sadalot un izlietojot valsts līdzekļus? Vai notiek valsts līdzekļu nelikumīga piesavināšanās privātam labumam vai partijas politiskajiem mērķiem?
Īpašu fondu esamība, par kuriem valsts neatskaitās sabiedrībai;
Vai eksistē profesionāla ierēdniecība?
Vai eksistēneatkarīgavalsts institūcija, kas veic auditu par valsts līdzekļu izlietojumu?
Vai eksistē neatkarīga tiesu sistēma ar tiesībām uzsākt tiesvedību pret ministriem/ierēdņiem?
Vai tiek maksāti kukuļi, lai nodrošinātu līgumus un iegūtu labvēlību?
III. Freedom House uzstādītie jautājumi valstu ekspertiem, kas izmantoti KUI veidošanā (vērtējumi sniedzas no “1” (visaugstākais vērtējums) līdz “7” (viszemākais vērtējums)):
Vai valdība ir īstenojusi nopietnas pretkorupcijas iniciatīvas?
Vai valsts ekonomika ir brīva no pārmērīgas valsts iejaukšanās?
Vai valdība ir brīva no pārmērīgas birokrātiskas regulācijas, reģistrācijas prasībām un citiem kontroles mehānismiem, kas palielina korupcijas iespējamību?
Vai eksistē pietiekoši ierobežojumi valsts amatpersonu iesaistei ekonomiskos darījumos?
Vai pastāv adekvāta likumdošana, kas pieprasa finanšu atklātību un nepieļauj interešu konfliktu?
Vai uz amatiem un līgumiem valsts sektorā tiek izsludināti konkursi?
Vai valsts realizē likumdošanas un administratīvā procesa izpildi – tādu, kas ir brīvs no aizspriedumiem pret politiskajiem oponentiem, lai novērstu, izmeklētu un sodītu korupciju valsts amatpersonu un ierēdņu vidū?
Vai trauksmes cēlēji, pretkorupcijas aktīvisti, izmeklētaji un žurnālisti ir juridiski aizsargāti un jūtas droši, ziņojot par korupcijas un kukuļdošanas gadījumiem?
Vai sabiedrība demonstrē neiecietību pret amatpersonu korupciju?
IV. IHS Global Insights uzstādītie jautājumi (kvalitatīva sarindošana no vismazāk korumpētajām (1.0) līdz visvairāk korumpētajām valstīm):
Mēra korupciju visplašākā nozīmē no maznozīmīgas kukuļošanas līdz augstākā līmeņa politiskajai korupcijai. Dati sniedz salīdzinošus rādītājus starp valstīm, no tāda līmeņa, kur korupcijas gadījumi ir “izņēmums” un nosodāma rīcība līdz vērtējumam, kur tā ir sastopama gadrīz visos darījumos un attiecībās starp indivīdiem, komercsektoru un valsti.
V. un VI. World Economic Forum veidotajos ziņojumos iekļauti 2 jautājumi uzņēmējiem, kas izmantoti KUI 2009 veidošanā (vērtējumi sniedzas no 1 līdz 7, kur galējības nozīmē, ka respondents piekrīt pretējiem viedokļiem – tādam, kas atbalsta apgalvojumu, un tādam, kas to noraida):
Cik bieži jūsu valstī uzņēmumi (vietējie vai ārvalstu) maksā kukuļus ierēdņiem un valsts amatpersonām?
Cik bieži jūsu valstī uzņēmumi veic papildus neoficiālos maksājumus vai dod kukuļus saistībā ar:
-importa/eksporta darījumiem;
-publiskajiem pakalpojumiem (tālrunis, eletrība u.c.);
– ikgadējiem nodokļu maksājumiem;
– valsts pasūtījumu un licenšu piešķiršanu;
– iegūstot labvēlīgu tiesu lēmumu.
