Viss ziņojums pieejams šeit

Ziņojuma: Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā

Secinājumi un priekšlikumi

1.1.  Secinājumi

1.1.1.      Nav speciāla tiesiskā regulējuma attiecībā uz trauksmes celšanas gadījumiem. Esošais tiesiskais regulējums, kuru var piemērot arī trauksmes celšanas gadījumos, ir fragmentārs gan materiālā, gan personālā tvēruma ziņā.

1.1.2.      Sakarā ar to, ka Latvijas tiesiskais regulējums tieši neidentificē trauksmes celšanas gadījumus un trauksmes cēlējus, attiecīgos gadījumos tiek piemērots vispārējais tiesiskais regulējums, kas, ņemot vērā reālos gadījumus, var rezultēties nopietnās tiesiskās sekās (ziņojumā aprakstītais 1.-3.gadījums). Nopietnas tiesiskās sekas var izpausties kā sarežģīta un dārga civiltiesiskā tiesvedība vai kriminālprocesa uzsākšana pret trauksmes cēlēju saistībā ar citu personu tiesību iespējamu aizskaršanu.

1.1.3.      Tās dažas normas, kas ir netieši vērstas uz trauksmes cēlēju aizsardzību (Darba likuma 9.pants, Krimināllikuma 28.pants), līdz šim tiesu praksē nav tikušas piemērotas trauksmes cēlēju aizsardzības kontekstā. Tiesu prakse un tiesību zinātnieku atziņas liecina, ka trauksmes cēlēju rīcības aizsardzībai (attaisnošanai) plašāk Latvijas tiesību sistēmas kontekstā tiek izmantotas tiesības uz vārda brīvību (Satversmes 100.pants un Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants).

1.1.4.      Latvijā efektīvi nedarbojas Iesnieguma likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktā trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība (ziņojumā aprakstītais 2.gadījums), turklāt nereti tiek apšaubīta minēto tiesību ievērošanu uzraugošo institūciju efektivitāte un objektivitāte.

1.1.5.      Tiesvedības procesi, kas tiek ierosināti pret trauksmes cēlējiem, pamatā ir juridiski komplicēti, kas izskaidrojams ar attiecīgas tiesu prakses un skaidra speciālā tiesiskā regulējuma trūkumu.

1.1.6.      Kvalificēta juridiskā palīdzība Latvijā ir dārga. Turklāt trauksmes cēlēju tiesvedības procesi ir netipiski, tādēļ prasa papildus speciālas zināšanas. Līdz ar to trauksmes cēlējiem ir jābūt pašiem augsti kvalificētiem juristiem (ziņojumā aprakstītais 3.gadījums) vai arī cilvēkiem ar pietiekami augstu ienākumu līmeni, lai spētu sev nodrošināt kvalificētu juridisko palīdzību. Tā rezultātā pozitīvu rezultātu savu tiesību aizsardzībai pamatā gūst trauksmes cēlēji, kuriem ir augsta profesionālā kvalifikācija un/vai pietiekami augsti ienākumi.

1.2. Priekšlikumi

1.2.1.      Ir nepieciešams speciāls tiesiskais regulējums, kas sniedz trauksmes celšanas un trauksmes cēlēja definīciju un kas tiek piemērots kā lex specialis attiecībā pret citu vispārējo tiesisko regulējumu attiecībā uz konkrētām situācijām.

1.2.2.      Tā kā robeža starp trauksmes celšanu un citu personu tiesību pārkāpumu ir grūti paredzama un nosakāma, un tas rada vislielāko risku trauksmes cēlējam, ir jāparedz īpašs tiesiskais regulējums trauksmes cēlēja aizsardzībai gadījumā, ja sniegtās ziņas izrādījušās kļūdainas. Šeit gan vienlaicīgi būtu jāievēro samērīgums starp sniegto ziņu iespējamo (ja tās nebūtu kļūdainas) nozīmi sabiedrībai un sekām, kādas tās radījušās citām personām, lai nodrošinātu vispārējo tiesību principu un cilvēktiesību ievērošanu.

1.2.3.      Speciālajā tiesiskajā regulējuma trauksmes celšanas gadījumiem būtu nosakāma ne tikai adekvāta trauksmes cēlēja aizsardzība pret negatīvām sekām, bet arī tiesības uz saprātīgu finansiālo atlīdzību, ja sabiedrības gūtais labums ir bijis ievērojams.

1.2.4.      Ņemot vērā iespējamus sarežģītus tiesvedības procesus un dārgo juridisko palīdzību, trauksmes cēlējiem būtu nosakāmas tiesības uz valsts apmaksāto juridisko palīdzību. Šajā gadījumā it sevišķi varētu realizēt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā nesen noteiktās biedrību un nodibinājumu tiesības sniegt valsts apmaksātu juridisko palīdzību.[1]

1.2.5.      Tiesību aktos ir paredzama iespēja nevalstiskajām organizācijām būt par patstāvīgu prasītāju civilprocesā un iesniedzēju administratīvajā procesā trauksmes celšanas gadījumos sabiedrības interesēs, nepastāvot konkrētai cietušajai personai.[2]

1.2.6.      Ņemot vērā Latvijas mazo iedzīvotāju skaitu, Darba likumā būtu nosakāma arī personas aizsardzība pret nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas gadījumā arī no trešo personu, t.i., citu darba devēju, puses, lai novērstu reāli eksistējošu situāciju, ka trauksmes cēlējam nākas ne tikai pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, attiecībā pret kuru trauksme ir celta, bet arī vēlāk saskarties ar nopietnām grūtībām atrast darbu pie cita darba devēja.

1.2.7.      Speciālajam tiesiskajam regulējumam attiecība uz trauksmes cēlējiem būtu paredzamas arī speciālas procesuālās tiesības. Tiesvedībās civilprocesuālajā kārtībā būtu jāparedz apgrieztais pierādīšanas pienākums, it sevišķi attiecībā uz kļūdainu ziņošanu – trauksmes cēlējam būtu vien jāpierāda tas, ka ir bijuši prima facie fakti, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu. Tomēr arī šeit būtu piemērojams samērīguma princips, paralēli vērtējot iespējamo sabiedrības ieguvumu un citām personām nodarīto zaudējumu (kaitējumu).

1.2.8.      Likumdevējam būtu jānosaka un izpildvarai būtu efektīvāk jānodrošina Iesnieguma likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktā trauksmes cēlēja identitātes aizsardzība.

1.2.9.      Nepieciešams tiesiskais regulējums, kas pilnveidotu gan iekšējās, gan ārējās ziņošanas mehānismus. It īpaši liela uzmanība būtu jāvelta Valsts Policijas Iekšējās izmeklēšanas biroja pakļautības maiņai, lai tā objektivitāte tiktu nodrošināta faktiski.

1.2.10.  Likumdevējam ir jāgroza visi likumi, kuri regulē valsts dienestu[3], paredzot tajos Darba likuma normu, kas nosaka nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu, kā tas jau ir pašlaik ir noteikts Valsts civildienesta likumā.

1.2.11.  Lai sabiedrībā veicinātu izpratni par trauksmes celšanas nepieciešamību un sekmētu atbalstošu attieksmi pret trauksmes cēlējiem, ir nepieciešams apsvērt iespēju paredzēt speciālu tiesisko regulējumu konkrētās dzīves jomās, piemēram, celtniecībā, ceļu būvē, kur nekvalitatīva darbu izpilde, kura tiek noslēpta, var draudēt ar lielu sabiedrisko bīstamību cilvēku veselībai un dzīvībai. Līdzīgi arī speciālo tiesisko regulējumu gan trauksmes cēlēju aizsardzībai, gan finansiālai atlīdzībai varētu ieviest nodokļu nomaksas jomā, kas tiek atzīta par vienu no korupcijas riskiem un likuma pārkāpumiem visvairāk pakļauto jomu.

1. Delnas trauksmes celšanas likuma iniciatīva - Cel Trauksmi
   2020-01-31 pulksten 10:40

   […] iestāties par trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību. Delna jau 2012. gadā bija publicējusi pētījumu “Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā”, kurā secināts, ka ir nepieciešams speciāls regulējums trauksmes cēlēju […]

Pievienot komentāru