Sabiedrība par atklātību – Delna norāda, ka 2013.gadā palielinājusies sabiedrības neiecietība pret korupciju un sliktu pārvaldību īpaši pašvaldībās, kā arī sabiedrība vairs nav gatava noraudzīties uz tieslietu sistēmas nesakārtotību, īpaši tādās jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības interesēm.
Delnas direktors Gundars Jankovs norāda, ka 2013.gadā Delna saņēmusi 56 iesniegumus par aizdomām ētikas, pārvaldības, interešu konflikta pārkāpumiem, kā arī par korupcijas klātbūtni dažādos darījumos, īpaši publiskajos iepirkumos. „Šie iesniegumi mums ir palīdzējuši iden
„Lai arī Delna ir saņēmusi iesniegumus, kas ceļ trauksmi konkrētās institūcijās, esam novērojuši, ka cilvēki to labprātāk dara anonīmi, īpaši neuzticas, ka kaut kas mainīsies un dažiem no šiem iedzīvotājiem ir izteiktas bailes par savu profesionālo karjeru, ka taps zināma viņu rīcība,” skaidro G.Jankovs. Lielākie korupcijas skandāli tiek atklāti, kas ir 1/3 no visiem gadījumiem, pateicoties tieši trauksmes cēlējiem. Lielākajā daļā ES dalībvalstu trauksmes cēlēji nav pasargāti, tāpat kā Latvijā, tādēļ Delna 2014.gadā turpinās diskusijas ar politiķiem un Valsts kanceleju par tiesiskās aizsardzības regulējuma izstādi trauksmes cēlējiem.tificēt vairākus pārkāpumus publiskajos iepirkumos, kas saistīti ar miljoniem eiro lieliem iepirkumiem,” skaidro G.Jankovs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: „Latvijas uzņēmēju konkurētspēju mazina korupcija, investīciju zemā aizsardzība un augstie birokrātijas šķēršļi, ko pierāda dažādi starptautiski reitingi. LTRK saredz korupciju, kā daļu arī no joprojām eksistējošās ēnu ekonomikas, kas ierobežo godīgu konkurenci. LTRK un Delnai ir kopīgi mērķi, tādēļ mēs redzam, ka sadarbībā meklējot risinājumus korupcijas mazināšanai, mēs varam panākt lielākas izmaiņas.”
Transparency International Korupcijas barometra dati norāda, ka 48% Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka tiesas ir korumpētas un 14% saskārušies ar kukuļu došanas gadījumiem tieslietu sistēmā iesaistītajās institūcijās. Delnas vērtējumā, lai panāktu efektīvu tiesu sistēmas darbu, ir nepieciešama konstruktīva diskusija starp tiesu varu un Tieslietu ministriju, kā arī reformas jāatbalsta politiskajā līmenī. „Gan Tieslietu ministrijas reforma, gan mediācijas likumprojekts, kā arī maksātnespējas administratoru procesa uzlabošanas priekšlikumi ir bez politiskās virzības,” uzsver G.Jankovs.
2014.gada Delnas darbības prioritātes:
- Izstrādāt trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības regulējumu;
- Stiprināt tiesu sistēmas neatkarību, mazinot korupcijas riskus;
- Uzraudzīt vēlēšanu procesu un atklātu Saeimas darbību;
- Uzraudzīt labu pārvaldību valsts un pašvaldību iestādēs;
- Sniegt atbalstu sabiedrībai.
Lai mazinātu korupcijas riskus publiskajā iepirkumā tika panākts, ka par pieļautajiem pārkāpumiem amatpersonām, kas strādā Publisko iepirkumu komisijā, tiek piemērots administratīvs sods. Lai mazinātu korupciju pašvaldībās, Delna pirms pašvaldību vēlēšanām vērsa sabiedrības uzmanību par lielākajiem korupcijas skandāliem Rīgas domē, lai atgādinātu iedzīvotājiem par deputātu kandidātu ētiskumu un godaprātu. 2014.gadā Delna tupinās uzraudzīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projektu un pildīt sargsuņa funkciju par pārkāpumiem. Juridiskais atbalsta centrs pievērsīs pastiprinātu uzmanību ES fondu apguves pārkāpumiem, infrastruktūras, vides jomas iepirkumiem un pašvaldību pārvaldības pārkāpumiem.
Delna 2013.gadā turpināja vērtēt Saeimas atklātību un diskutēt ar Saeimas deputātiem un kancelejas pārstāvjiem par audita nepieciešamību, t.sk. autobāzes konkurences tiesību pārkāpumu novēršana, lai izvērtētu Saeimas saimnieciskās darbības atbilstību labai pārvaldībai. Saeimas vadība konsekventi atsakās ieviest jebkādas pārmaiņas. 2014.gadā Delna rīkos kampaņu „Esi izvēlīgs!”, kuras laikā tiks atjaunota kandidātu reputācijas datubāze pirms Eiropas Parlamenta un Saeimas deputātu vēlēšanām.
Informācijas atklātības ieviešanas nodrošināšanai valdība ir pieņēmusi lēmumu nevirzīt Lobēšanas atklātības likumprojektu, bet izveidot darba grupu, kas strādās pie priekšlikumu izstrādes. Delna 2014.gadā gatavos Nacionālo ziņojumu par lobēšanas praksi Latvijā.
Apņemšanās nodrošināt valsts augstāko amatpersonu kvalitatīvu atlasi 2013.gadā nepiepildīja cerības, jo turpinājās politisko partiju ierastā prakse, valdes locekļus valstij piederošajās kapitālsabiedrībās virzīt bez konkursa, vērtējot to atbilstību pēc politiskās piederības. Delna cer, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un to kapitāldaļu likumprojekta apstiprināšana nodrošinās politikas nošķiršanu no saimnieciskās darbības.
2013.gadā Delna rīkoja konferenci „Atbildība un laba pārvaldība biznesā – laiks rīcībai” Baltijas jūras reģiona ietvaros, kurā tika prezentēts korporatīvā sektora atklātības un pretkorupcijas pasākumu novērtēšanas indeksa metodi. Delna 2014.gadā uzsāk ciešāku sadarbību ar LTRK, lai kopīgi pārstāvētu intereses tieslietu sistēmas sakārtošanā, privātā sektora izglītošanā par korupcijas un krāpšanas riskiem un citiem kopīgiem jautājumiem.
Delna aizsāka 2013.gada nogalē jaunu iniciatīvu „Atklāta un godīga skola”, kuras mērķis ir panākt skolu atklātību un labāku pārvaldību, kopīgi strādājot ar skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Jānorāda, ka jaunieši Latvijā aktīvi neiestājas pret korupciju, atšķirībā no citām valstīm, uzskatot to par normālu rīcību. 2014.gadā plānots izstrādāt metodiku un izvēlēties pirmās skolas, kurās šādu praksi ieviest.
2013.gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija pakāpās par 4 vietām uz augšu, tuvinoties Igaunijas rādītājam. Latvija ir 49. vieta pasaulē un saņēmusi 53 indeksa punktus no 100. Viens no rādītājiem, kas palielinājis Latvijas indeksu, vērtēja politiskās situācijas stabilitāti, norādot, ka tā pēdējo trīs gadu laikā bijusi stabila. Tomēr joprojām kritiski vērtēta uzņēmējdarbības vide investīciju aizsardzības kontekstā, kas saņēma viszemāko novērtējumu no astoņiem vērtēšanas avotiem.
Kontaktinformācija
Sabiedrība par atklātību – Delna
Tālr.: +371 26672234
www.delna.lv
www.sif.lv | www.eeagrants.lv | www.eeagrants.org
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija
Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts
That’s an astute answer to a tricky quoisten