KNAB izbeidza “oligarhu lietu”, jo neizpildījās noziedzīga nodarījuma sastāvs. Taču pierādījumu apjoms oligarhu lietā esot bijis pietiekams. Tā publiski apgalvoja bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Arī agrākais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs pārliecināts, ka 2015.gada prokuratūras lēmums un 2016.gada KNAB lēmums par lietas izbeigšanu ir nepamatots, jo lietas materiāli un pierādījumi esot bijuši pietiekami, lai tos nosūtītu tiesai.[1] Par ko liecina iznākums un kāpēc lieta tika izbeigta?
.
KNAB IEKŠĒJĀS KAPACITĀTES MĒRĶTIECĪGA MAZINĀŠANA NOVĀRDZINĀJUSI IESTĀDI
.
Kopš apjomīgās kratīšanas 2011.gada 25.maijā, pagājuši gandrīz 6 gadi, šajā laikā ievērojami vājināts KNAB darbs. Mēģinājumi paralizēt KNAB darbu un atbrīvot no amata ilggadējos priekšnieka vietniekus Alvi Vilku un Jutu Strīķi sākās vēl pirms oligarhu lietas izmeklēšana kļuva publiska. 2010.gada pavasarī situācija KNAB saasinājās. Toreizējais biroja priekšnieks N.Vilnītis uzsāka kritiski vērtēto KNAB reģionālo reformu, darbu pameta vairāki pieredzējuši darbinieki, tika uzsāktas dienesta pārbaudes pret J.Strīķi un A.Vilku. Rezultātā A.Vilks tika atbrīvots no amata. To pavadīja A.Šķēles, A.Šlesera un A.Lemberga publiski uzbrukumi birojam. 2010.gada septembrī KNAB uzaicināja ierasties uz biroju A.Šlesera partijas LPP/LC kampaņas organizētāju Ēriku Stendzenieku, ar to izsaucot Šlesera draudus: “Ja KNAB pildīs uzstādījumus no centrālās varas, tad pēc vēlēšanām var rasties problēmas tiem cilvēkiem, kuri būs iejaukušies politikā. Aicinu KNAB vadību neiejaukties Latvijas politikā.” A.Šķēle (PLL) 2010.gada rudenī biroja darbinieku notiekošo nodēvēja par “smieklīgu un nesaprotamu.”
.
2014.gada un 2016.gada reorganizāciju rezultātā KNAB ir atbrīvojies no visiem vadošajiem darbiniekiem, kuri iniciēja oligarhu lietas uzsākšanu un ilgu laiku pie tās strādāja. J.Jurašs atzīst, ka nevarot apgalvot, ka bijušā KNAB priekšnieka J.Streļčenoka vēršanās pret J.Strīķi un L.Šikori ir saistīta ar oligarhu lietas izmeklēšanu, taču “ietekmīgiem cilvēkiem bija no trases jānoņem korupcijas apkarotāji, kas varēja izstarot bīstamību”.[1]
.
“Kopumā mani šāds rezultāts neizbrīna, lai gan kopā ar saviem bijušajiem dažāda līmeņa kolēģiem ieguldījām milzīgu darbu lietas aizsākšanai ar cerību, ka šis darbs vainagosies ar adekvātu rezultātu, ja ne visās epizodēs, tad vismaz daļā no tām. Ņemot vērā apstākļus, kādā veidā pēdējos gados tika apkaroti korupcijas apkarotāji, tad šāds rezultāts ir likumsakarīgs. No sākotnējās šīs lietas komandas nav palicis nekas pāri. Ja KNAB palikušais izmeklētājs, kuram nebija atbalsta no vadības, saprata, ka vairāku gadu garumā notika vēršanās pret Izmeklēšanas nodaļas vadītāju un citiem kolēģiem, tad acīmredzot viņš bija spiests pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu,” norādījis Jurašs.[1]
.
PROKURATŪRAS UN KNAB VADĪBA NEPIETIEKAMI ATBALSTA IZMEKLĒTĀJU DARBU
.
Dažādu amatpersonu publiski paziņojumi signalizē, ka KNAB izmeklētājiem trūkst atbalsta no vadības un no prokuratūras un pastāv komunikācijas un savstarpējā atbalsta problēmas starp institūcijām un to iekšienē.
.
Līdz ar lēmumu par lietas izbeigšanu aģentūrai LETA J.Jurašs atklājis “Ja būtu normāls atbalsts no biroja vadības un prokuratūras, tad rezultātam vajadzēja būt savādākam. Lietā bija iesaistītas ļoti ietekmīgas personas. Jau no paša sākuma nejutām absolūti nekādu prokuratūras atbalstu un vēlmi sadarboties. Arī toreizējais un pašreizējais ģenerālprokurors Kalnmeiers pirms tam sabiedrību maldināja par apstākļiem kāpēc tika sākts kriminālprocess un apgrieza faktus kājām gaisā.” [1]
.
Pats ģenerālprokurors raidījumam “LNT Ziņas Sešos” pauda viedokli, ka KNAB kriminālprocesu oligarhu lietā vajadzēja sākt ātrāk. “Viennozīmīgi tur bija visas iespējas šo procesu uzsākt ātrāk, un tas varētu arī būt devis labāku rezultātu,” norādīja Kalnmeiers.
.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks Juris Stukāns uzskata, ka cēlonis, kādēļ lietas ne vienmēr izdodas veiksmīgi pabeigt, ir prokuroru neiesaistīšanās jau izmeklēšanas sākumā. „Tieši prokurora lomai ir jābūt pašā sākumā. Jo tas, kas ir bijis sākumā, nosaka lietas virzību” .[1]
.
Otra lieta, ko uzsvēra J.Stukāns, komentējot oligarhu lietas izbeigšanu, ir jaunu, kompetentu profesionāļu trūkums, kas vēlētos strādāt izmeklēšanā. Izmeklētāji vairs nav tik labi sagatavoti savam darbam kā agrāk, un šobrīd likumsargi izjūt policijas akadēmijas likvidācijas sekas..
.
IESPĒJAMS, KNAB IZMEKLĒTĀJU MEDIJIEM NOPLUDINĀTĀ INFORMĀCIJA PAR OPERATĪVO DARBĪBU TRAUCĒJA IZMEKLĒŠANU
.
Īsi pirms kriminālprocesa ietvaros paredzētajām operatīvajām darbībām notika informācijas noplūde par izmeklēšanas gaitu. 2011.gada maija sākumā A.Šlesers publiski izteicās, ka viņam kļuvis zināms, ka Latvijas “specdienesti” esot noklausījušies sarunas viesnīcā “Rīdzene” VIP numuros, kur uzturas pašmāju un ārvalstu augsta līmeņa amatpersonas. Zināms, ka šo viesnīcu izmanto arī A.Šlesers dažādu tikšanos organizēšanai. Gan KNAB, gan Ģenerālprokuratūra šos apgalvojumus noliedza. Turklāt Šlesers atteicās rakstīt Ģenerālprokuratūrai iesniegumu par iespējamo noklausīšanos. Savukārt 2011.gada 25. maija rītā NRA interneta vietnē parādījās raksts, kurā tika izpausta informācija par gaidāmo “kārtējo skaļo specoperāciju ar kāda politikas smagsvara aizturēšanu.” Vēlāk Ģenerālprokuratūra par šo informācijas noplūdi uzsāka kriminālprocesu.
.
Informācijas noplūde operatīvās izmeklēšanas laikā nav pieļaujama un norāda uz amatpersonu nekompetenci. Nekompetence var būt neuzmanība vai apzināta vēlme informēt aizdomās turētās personas, KNAB vadībai šādi gadījumi ir rūpīgi jāizvērtē un jānovērš to atkārtošanās.
.
JĀSTIPRINA TIESĪBSARGĀJOŠO IESTĀŽU KAPACITĀTE
.
Ilgstoši dažādos veidos ir vājināta KNAB kapacitāte, ietekmējot izmeklētāju un viņu tiešo priekšnieku darbu, iekšējo struktūru, publisko tēlu. Arī KNAB bijušā vadītāja J.Streļčenoka vadības stils veicinājis KNAB spēku zudumu. Iespējams, oligarhu lietā iesaistītās personas īstenojušas ietekmi uz KNAB vadītāju.
.
Apstākļu kopums, ieskaitot prokuratūras distancēšanos no iesaistes sarežģītās lietās, grauj sabiedrības uzticību izmeklēšanas procesam. KNAB un prokuratūrai ir jāpadara savstarpējā sadarbība par efektīvi funkcionējošu un jāstiprina atbalsts izmeklētājiem. Lai spētu izmeklēt sarežģītas lietas, kurās iesaistītas augsta līmeņa personas, svarīgi sakārtot izmeklētāju izglītības un kvalifikācijas jautājumu, kā arī celt izmeklētāju atalgojumu.
.
Iepazīties ar “oligarhu lietas” notikumu hroniku.
.
Raksts tapis projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund un Sabiedrības integrācijas fonds.
