• Latvija stingrāk iestāsies pret naudas atmazgāšanu, Delna aicina uzraudzīt ārzonu darījumu starpniekus

    2017.gada 9.novembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, kas ievieš lielāku atklātību finanšu sektorā un demonstrē likumdevēja apņēmību ierobežot naudas atmazgāšanu. Grozījumi saskaņoti ar Eiropas Savienības direktīvu par prasībām naudas atmazgāšanas novēršanai (4AMLD) un pielāgoti starptautiskajiem standartiem.

     

    Grozījumos ir liels uzsvars uz naudas atmazgāšanas riska novērtēšanu un seku mazināšanu gan attiecībā uz bankām un citiem likuma subjektiem, gan to uzraugiem. Likums tiks papildināts ar jaunu nodaļu, kas nosaka stingru sankciju sistēmu likuma subjektiem, bet no 2018.gada aprīļa tiks ieviests ikvienam publiski pieejams Latvijas uzņēmumu patiesā labuma guvēju reģistrs. Reģistra pieejamība, pirmkārt, veicinās atklātību un atturēs naudas atmazgātājus no Latvijas uzņēmumu ļaunprātīgas izmantošanas. Otrkārt, atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un pētnieciskajiem žurnālistiem, ļaujot vienkārši un operatīvi noskaidrot informāciju, kas nepieciešama, lai izmeklētu un atklātu korupcijas gadījumus.

    .

    Grozījumi, iespējams, darbosies kā preventīvs līdzeklis bankām, mazinot vēlmi veikt darījumus ar “pastkastītes” uzņēmumiem un citiem augsta riska klientiem un piespiežot izpētīt informāciju par patiesā labuma guvējiem. Regulatoriem turpmāk būs pienākums sistemātiski apkopot un publicēt statistiku par naudas atmazgāšanas mazināšanas pasākumiem. Tādējādi tiks radīts ietvars, lai amatpersonas un starptautiskie novērotāji varētu sekot regulatora darbam un piedāvāt efektīvākus uzlabojumus.

    .

    Grozījumi ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā pēdējos gados atklātās naudas atmazgāšanas shēmas, kas galvenokārt radījušas negatīvu reputāciju Latvijas banku sektoram. Nesenajā 70 miljardu eiro atmazgāšanas shēmā no Krievijas (Russian Laundromat) vismaz 13 miljardu eiro pārskaitīšana notikusi caur Latvijas bankām. 2014.gadā Latvijas bankas tika izmantotas, lai no trijām Moldovas bankām nopludinātu 1 miljardu eiro (Grand Theft Moldova). Bet no 2009. līdz 2016. gadam Latvijas bankas tika izmantotas, lai palīdzētu Ziemeļkorejai apiet starptautiskās sankcijas un finansētu starpkontinentālo ballistisko raķešu programmu, kas apliecina, ka nepietiekama banku uzraudzība var būt reāls draudus starptautiskajai drošībai.

    .

    Tik liela apjoma naudas atmazgāšanas shēmas bija iespējamas, jo Latvijas bankas atļāva “pastkastīšu” uzņēmumiem atvērt bankas kontus. Tie bija ne tikai tipiski ārzonu uzņēmumi no Panamas un Britu Virdžīnu un Seišelu salām, bet arī no valstīm, ko tradicionāli neuzskatām par ārzonām – Jaunzēlandes un Lielbritānijas. Krāpnieki izmantoja šo valstu respektablo tēlu savienojumā ar uzņēmuma izveides vienkāršības pakāpi un uzņēmējdarbības likumu nepilnībām. Noslēpjot savu identitāti, krāpnieki netraucēti apgāja banku naudas atmazgāšanas sistēmas.

    .

    Novembra sākumā publicētajā Transparency International Lielbritānijas nodaļas ziņojumā  atklātas shēmas, kā britu uzņēmumi naudas atmazgāšanai izmantojuši Baltijas valstu banku kontus. Pieminētajā 70 miljardu eiro atmazgāšanā no Krievijas, no 440 iesaistītajiem Lielbritānijas uzņēmumiem 90%  (392) izmantoja banku kontus Latvijā (270) un Igaunijā (122). Ziņojumā norādīts, ka lielu aktivitāti izrāda starptautiskie “trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēji” un “uzņēmumu dibinātāji”, kuru galvenajos darbības virzienos ietilpst klientu integrēšana vairākās jurisdikcijās, atverot tiem Latvijas banku kontus. Lai arī šāda veida darbība ir likumīga, regulējuma un informācijas trūkums par pakalpojumu sniedzēju darbību ir ļāvis tiem iesaistīties vai tikt iesaistītiem sarežģītās naudas atmazgāšanas shēmās, pārsvarā kā starpniekiem starp noziedzniekiem un bankām.

    .

    Kāpēc krāpnieki izvēlējās Latviju? Pirmkārt, Latvijas banku t.s. “riska apetītes” dēļ, kā rezultātā banku iekšējās naudas atmazgāšanas apkarošanas kontroles sistēmas nedarbojās adekvāti. Otrkārt, ierobežoto Latvijas varas iestāžu pārraudzības iespēju un neefektīvu sankciju piemērošanas dēļ, kas radījusi bažas arī starptautiskajos finanšu spēlētājos par Latvijas vēlmi apturēt nelegālo finanšu plūsmas.

    .

    Atsaucoties uz šīm bažām, Latvijas varas iestādes bez likuma pilnveidošanas veikušas arī citus nozīmīgus soļus, lai apkarotu naudas atmazgāšanu. Kopš 2016. gada sākuma ievērojami palielināti finanšu regulatoram pieejamie resursi, ir uzlabojusies banku uzraudzība un palielināti sodi bankām, kurās tiek veiktas noteikumiem neatbilstošas darbības. Atzinīgi pieminama Latvijas Komercbanku Asociācija, kas apņēmusies uzlabot Latvijas finanšu sektora standartus, veicinājusi publiskā un privāta sektora sadarbību naudas atmazgāšanas apkarošanā un mudinājusi bankas pārorientēt savus uzņēmējdarbības modeļus uz ilgtspējīgākiem. Rezultātā 2016.gadā ievērojami samazinājušies augsta riska nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās.

    .

    Šīs reformas ir apsveicamas, taču, lai novērstu korupcijas un finanšu krāpšanas riskus, nepieciešams atbilstoši uzraudzīt un regulēt arī tādu ārzonu uzņēmumu darījumu starpnieku kā korporatīvo pakalpojumu sniedzēju, advokātu biroju un nodokļu konsultantu iesaisti. Darījumu starpnieku lomu demonstrēja Panamas (2016) un Paradīzes dokumenti (2017), kas tika nopludināti no trijiem ārzonu finanšu pakalpojumu sniedzējiem Panamā, Bermudu salās un Singapūrā. Dokumenti atklāja, kā ar starpnieku palīdzību starptautiskās korporācijas un ietekmīgas personas izvairās no nodokļu nomaksas. Arī Eiropas Parlamenta komiteja, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, apstiprināja, ka ārzonu starpniekiem pastāv augsts risks tikt iesaistītiem naudas atmazgāšanā un uzsvēra vajadzību stiprināt regulējumu un nozares pārraudzību visā Eiropā.

    .

    Latvijā ārzonu pakalpojumu sniedzēji darbojas kā neatkarīgi uzņēmumi vai plašāku starptautisku struktūru apakšnodaļas. Žurnālistu pētījumos norādīts, ka šo pakalpojumu sniedzējiem bija nozīmīga loma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas skandālos, kuros iesaistītas Latvijas bankas. Pagaidām Latvijas varas iestādes piesaistījušas nozīmīgu uzmanību bankām un finanšu iestādēm, bet šķietami maz ticis regulēts korporatīvo pakalpojumu sniedzēju sektors. Uz uzraudzības trūkumu  un neskaidrību par šī sektora saikni ar Latvijas bankām norādīts arī 2017. gada Latvijas Nacionālās naudas atmazgāšanas riska novērtējumā. Vēl viens pozitīvs solis Latvijas centienos mazināt naudas atmazgāšanu būtu veicināt starpniecības pakalpojumu sniedzēju veikto darbību caurredzamību un kontroli.

    .

    Vairāk informācijas: Antonio Greko, antonio@delna.lv

    Pievienot komentāru

    • sidebar

      1

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata