• Latvijas vieta Korupcijas uztveres indeksā norāda uz politiskās gribas trūkumu

     

    Latvia CPI 2017

     

     

    21. februārī pretkorupcijas organizācija Transparency International publicē 2017. gada Korupcijas uztveres indeksu, kas sarindo 180 valstis un teritorijas pēc korupcijas līmeņa uztveres valsts sektorā. Šogad Latvijai indeksā ir 58 punkti un 40.vieta. Pēdējo 4 gadu laikā Latvija pakāpusies tikai par 4 punktiem, kas signalizē par politiskās gribas trūkumu cīnīties ar korupciju, kā arī nepieciešamību vairot izmeklēšanas spējas. 

     

    Salīdzinot ar 2016. gadu, Latvija pakāpusies indeksā par vienu punktu. Rezultāti nozīmē, ka Latvija nav sasniegusi KNAB izstrādātajās Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs nosprausto mērķi – 2017. gadā indeksā iegūt 60 punktus. Šādā tempā tikai pēc diviem gadiem valsts sasniegs 60 punktu atzīmi, kaut pamatnostādnēs plānoti jau 70 punkti. Ja KNAB un citas tiesībsargājošās iestādes demonstrēs kapacitāti izmeklēt lietas, kurās iesaistītas augstas amatpersonas, iespējams lielāks korupcijas uztveres indeksa kāpums 2018. gadā.

     

    Indeksu veidojošo indikatoru analīze rāda, ka 2017. gadā Latvijā pieaugusi tendence uzņēmējiem dot kukuli valsts amatpersonām, lai iegūtu valsts pasūtījumus, labvēlīgus tiesu lēmumus u.c. Joprojām nav pieņemtas tādas naudas varas mazināšanai un atklātības veicināšanai svarīgas iniciatīvas, kā lielāks valsts finansējums politiskajām partijām un trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts. Taču Latvija veikusi svarīgus darbus korupcijas mazināšanā, tostarp apstiprināts KNAB priekšnieks, noteikti ierobežojumi politisko partiju finansēšanas apjomā, izveidots atvērto datu portāls, veikta tiesu teritoriālā reforma, izveidota darba grupa par Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā.

     

    Indekss ir novērtējums ne tikai lēmumu pieņēmēju un tiesībsargājošo iestāžu darbam, bet arī sabiedrības neiecietībai pret korupciju un mediju neatkarībai. 2017. gada vasarā publicētās oligarhu sarunas un  Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ienesa korupcijas jautājumus publiskajā dienas kārtībā, ļāva sabiedrībai iepazīties ar augsta līmeņa korupcijas jeb valsts sagrābšanas shēmām, vērtēt amatpersonu lēmumus un prasīt atbildību.

     

    Vēlēšanu gadā Delna aicina sabiedrību īpaši aktīvi vērtēt deputātu kandidātu un politisko partiju pretkorupcijas programmas, kā arī ziņot par novērotajām nelikumībām un pārkāpumiem izmeklējošajām iestādēm vai Delnai.

     

    Latvija Korupcijas uztveres indeksā ierindojas aiz Igaunijas, kurai piešķirts 71 punkts un 21. vieta pasaulē, un Lietuvas, kurai ir 59 punkti un 38. vieta. Lietuva saglabājusi pagājušā gada pozīciju. Igaunija tuvojas Ziemeļvalstu standartiem – rādītāji ir stabili un kopš 2005. gada ne reizi nav nokrituši zemāk par 64 punktiem.

    .

    CPI Baltic countries 2017 LV

     

    Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs saglabājas 65 punkti. Pirmās trīs vietas indeksā ieņem Jaunzēlande, Dānija un Somija ar attiecīgi  89, 88 un 85 punktiem. Lai gan neviena valsts nav pilnīgi brīva no korupcijas, indeksa augšgalā esošās valstis raksturo atklāta valdība, mediju brīvība, pilsoniskās brīvības un neatkarīga tiesu sistēma.

     

    TRANSPARENCY INTERNATIONAL NORĀDA UZ KORUPCIJAS LĪMEŅA SAISTĪBU AR PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS UN MEDIJU BRĪVĪBU

     

    Indeksa rezultāti par pēdējiem sešiem gadiem rāda, ka kopējais progress korupcijas mazināšanā pasaulē ir ļoti lēns. 2017.gadā vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēma mazāk par 50 punktiem un vidējais punktu skaits bija 43. Dažas valstis ir ievērojami uzlabojušas savus rādītājus, tostarp Kotdivuāra, Senegāla, Lielbritānija, bet dažas valstis indeksā nokritušās, piemēram, Sīrija, Jemena, Austrālija.

     

    Indeksa rezultāti liecina, ka valstīs, kur mediju un nevalstisko organizāciju aizsardzība ir zema, arī korupcijas rādītāji ir zemi. Gandrīz visi žurnālisti, kas nogalināti kopš 2012.gada, gāja bojā korumpētās valstīs. Vairāk nekā 9 no katriem 10 žurnālistiem tika nogalināti valstīs, kuru korupcijas uztveres indekss ir 45 vai mazāks. Tas nozīmē, ka katru nedēļu kādā korumpētā valstī tiek nogalināts vismaz viens žurnālists. Savukārt katrs piektais bojā gājušais žurnālists strādāja pie stāsta par korupciju.

     

    “Nevienam aktīvistam vai reportierim nebūtu jābaidās par savu dzīvību, kad tas iestājas pret korupciju,” saka Transparency International direktore Patrīcija Moreira. “Ņemot vērā šībrīža represijas pret pilsonisko sabiedrību un medijiem visā pasaulē, mums jādara vairāk, lai aizsargātu tos, kuri ceļ trauksmi.”

     

    Transparency International pētīja arī attiecības starp korupcijas līmeni un pilsoniskās sabiedrības brīvību strādāt un ietekmēt valsts politiku. Rezultāti rāda, ka vairākums valstu, kurās ir zema pilsoniskā brīvība ir augsta korupcija.


    Transparency International ir globāla nevalstiskā pretkorupcijas organizācija.

     

    Sabiedrība par atklātību – Delna ir organizācijas Transparency International nodaļa Latvijā.

    .

    Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. Valstīm tiek piešķirti punkti skalā no 0 līdz 100, kur 0 nozīmē, ka valstī ir augsta korupcija, bet 100, ka korupcija ir zema.

     

    Vairāk informācijas par indeksa metodoloģiju: www.transparency.org/research/cpi

    Korupcijas uztveres indeksa dati pieejami: www.transparency.org/cpi

     

    Vairāk informācijas: Liene Gātere, Sabiedrības par atklātību – Delna direktora p.i., liene.gatere@delna.lv +371 67285585, www.delna.lv

     .

    Pārskats ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pārskata saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

     

    vienkarss_bez_laukuma_rgb_v_lv-5

     

    Pievienot komentāru

    *

    • Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata