• LATVIJAS STARPTAUTISKĀS REPUTĀCIJAS UZLABOŠANAI NEPIECIEŠAMS VEICINĀT ATKLĀTĪBU UN SAKĀRTOT FINANŠU SEKTORU

    DELNA AICINA VALDĪBU IEVIEST SEŠAS REKOMENDĀCIJAS:

    .

    1. Aizliegums bankām apkalpot čaulas veidojumus.

    2. Bezmaksas piekļuve Latvijas patiesā labuma guvēju reģistram.

    3. Patiesā labuma guvēju sliekšņa samazinājums no 25 % līdz 10 % vai sektoram pielāgota sliekšņa ieviešana, atsevišķa sliekšņa noteikšana politiski nozīmīgām personām.

    4. Mehānisma ieviešana nominālo direktoru identificēšanai patiesā labuma guvēju reģistrā.

    5. Licencēšanas noteikumu izstrāde pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā.

    6. Aizliegums pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā sadarboties ar juridiskiem veidojumiem, kas veicina patiesā labuma guvēju slēpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

    .

    Pēdējo nedēļu satraukums par Latvijas starptautisko reputāciju novirza uzmanību no problēmu spektra, ko rada augsta riska klientus apkalpojošās Latvijas bankas. Ministru prezidenta un Finanšu ministres solījumi ievērojami samazināt riskantus nerezidentu noguldījumus ir apsveicami, bet nodokļa ieviešana sadarbībai ar čaulas kompānijām ir nepietiekams un bīstams solis. Latvijas valdībai ir jācīnās ar riskantajiem noguldījumiem kopumā, pieņemot radikālus lēmumus, kas veicina finanšu sistēmas atklātību un ilgtspējīgu attīstību.

    .

    Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā atmazgāti vismaz 20 miljardi eiro – summa, kas līdzvērtīga 70 % no Latvijas IKP. Latvijas bankas starptautisku finanšu noziegumu izmeklētāju redzeslokā pēdējos gados nonākušas ar zināmu regularitāti (Russian Laundromat, Grand Theft Moldova, Ziemeļkorejas sankciju apiešana u.c.). Pārkāpumu atklāšana un finanšu sektora sakārtošana galvenokārt notikusi starptautiska spiediena rezultātā (piem., ES, OECD, ASV). Ārzonu pakalpojumu sniedzēji, kas attīstījušies ciešā sadarbībā ar Latvijas bankām, kas apkalpo ārzonas, bijuši vieni no galvenajiem anonīmu čaulas kompāniju radītājiem un piesaistījuši bankām riskantus klientus.

    .

    Iekšpolitisks lēmums, kas vērsts uz naudas atmazgāšanas kontroles stiprināšanu un vienlaikus arī uz kapitālo remontu jeb čaulas kompāniju apkalpošanas apturēšanu, šobrīd būtu labākā valdības atbilde. Jāskatās sistēmiski – darījumi ar riskantiem klientiem nav ilgtspējīgi un nenes būtisku labumu Latvijas attīstībai, ekonomikai vai starptautiskajai reputācijai. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2017. gada otrajā ceturksnī nerezidentu nauda bija aptuveni 41,1 % no visiem noguldījumiem Latvijas bankās, lielākā daļa no tiem ir īstermiņa. Ieguvumus bauda pārsvarā tikai banku īpašnieki un tie neatsver valsts reputācijas kritumu.

    .

    Neskaidras izcelsmes naudas plūšana caur Latviju rada labvēlīgu augsni draudiem valsts un starptautiskajai drošībai. Kleptokrātiskas valstis izmanto naudas atmazgāšanu, lai koncentrētu finanšu resursus demokrātiskās valstīs un varētu tos izlietot savas varas un ietekmes stiprināšanai, piemēram, īstenojot tā sauktā informatīvā kara aktivitātes. Ņemot vērā ģeopolitisko realitāti un ārējo apdraudējumu, Latvijai iekšpolitikā jāpievērš šiem jautājumiem īpaša uzmanība.

    .

    Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par ar nerezidentu biznesu saistītajiem riskiem runā jau daudzus gadus[1], taču naudas atmazgāšana turpinājās. Reputāciju var mainīt valsts izvēle veicināt finanšu sistēmas un biznesa vides atklātību.

    .

    Valdībai būtu jāaizliedz bankām apkalpot čaulas veidojumus, jāstiprina patiesā labuma guvēju regulējums un jānodrošina bezmaksas piekļuve patiesā labuma guvēja reģistram un jāregulē pakalpojumu sniedzēji nefinanšu sektorā, kas bankām piesaista klientus.

    .

    FKTK audits ļautu identificēt un atbilstoši risināt iespējamās problēmas iestādē, veicinātu sabiedrības uzticību regulatoram un valdībai. Preventīvos nolūkos jāvērtē atklātības nodrošināšanas un iekšējās integritātes sistēma, kā arī līdzsvara līmenis starp FKTK pilnvarām, neatkarību un atbildību. Līdzīgs izvērtējums jāveic Latvijas Bankā.

    .

    SEŠAS REKOMENDĀCIJAS, KAS VĒRSTAS UZ FINANŠU SEKTORA ATKLĀTĪBAS VEICINĀŠANU UN ATTEIKŠANOS NO RISKANTU KLIENTU APKALPOŠANAS:

    .

    1. Aizliegums bankām apkalpot čaulas veidojumus. Čaulas veidojumi ir legāli uzņēmumi, kas neveic faktisku saimniecisko darbību vai tā veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un tiem ir tikai pastkastīte, bet nav reālas darbības veikšanas vietas. Izmantojot čaulas veidojumu tīklus, krāpniekiem un naudas atmazgātājiem ir iespēja noslēpties. Latvijas valdībai jārīkojas proaktīvi un jānosaka bankām sankcijas par sadarbību ar čaulas veidojumiem, atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) 1.panta 15¹ daļas definīcijai.

    .

    2. Bezmaksas piekļuve Latvijas patiesā labuma guvēju reģistram. Jebkura maksa, neatkarīgi no tās apjoma, rada barjeru sabiedrības tiesībām un iespējām saņemt informāciju. Lielbritānija 2016. gadā atcēla maksu par piekļuvi uzņēmumu reģistram. Rezultātā meklējumu skaits reģistrā pieaudzis no 6 miljoniem līdz 2 miljardiem gadā.

    .

    3. Patiesā labuma guvēju sliekšņa samazinājums no 25 % līdz 10 %, vai sektoram pielāgota sliekšņa ieviešana, atsevišķa sliekšņa noteikšana politiski nozīmīgām personām. Mazinot slieksni, atklāšanas pienākums attieksies uz katru fizisku personu, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder 10 % kapitāldaļu vai akciju. Eiropas Komisijas 2016.gada atzinumā[2] novērtēts, ka 25 % slieksnis ir pārāk augsts un viegli apejams personām, kas vēlas paslēpties. Pie šāda sliekšņa teju 1 no 10 Lielbritānijas kompānijām norādīja, ka tai nav patiesā labuma guvēju. Sliekšņa samazinājums apgrūtinās radinieku, draugu un citu uzticamības personu nozīmēšanu par īpašniekiem. ASV ir noteikts 10 % slieksnis, vairākās Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas valstīs (EITI) tas noteikts pat 5 % apmērā. Lielbritānijas pieredze rāda, ka pazeminot slieksni, grūtības ar patiesā labuma guvēju identificēšanu piedzīvo tikai 2 % uzņēmumu. Latvija var noteikt jūtīgos sektorus, kam piemērot samazinātus sliekšņus.

    .

    4. Mehānisma ieviešana nominālo direktoru identificēšanai patiesā labuma guvēju reģistrā. NILLTFNL pieļauj par uzņēmuma patiesā labuma guvēju uzskatīt personu, kura ieņem amatu augstākās pārvaldības institūcijā, ja patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot. Šādas personas var būt ārzonu uzņēmumu iecelti nominālie direktori bez reālas kontroles pār uzņēmumu. Tas apgrūtina naudas atmazgāšanas risku novērtēšanu, tāpēc nominālie direktori būtu uzskatāmi norādāmi uzņēmumu reģistrā. Par to panākta vienošanās arī sarunās par jauno Eiropas direktīvu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā (5AMLD) 2017.gada decembrī.[3]

    .

    5. Licencēšanas noteikumu izstrāde pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā, kas piesaista klientus bankām (galvenokārt NILLTFNL 3.panta 3., 4., 5.daļas subjektiem). Šiem uzņēmumiem licencēšanas un licences derīguma perioda laikā jāpiemēro t.s. atbilstības un piemērotības jeb fit and proper tests (pārbaužu kopums, lai pārliecinātos, ka uzņēmums atbilst NILLTFNL prasībām), izmantojot līdzīgus standartus kā finanšu iestādēm. Šādas pārbaudes jāveic arī pakalpojumu sniedzēju filiālēs un meitasuzņēmumos. Noteikumi stiprinātu sektora pārraudzību un veicinātu izpratni par naudas atmazgāšanas regulējumu un iespējamajiem riskiem.

    .

    6. Aizliegums pakalpojumu sniedzējiem nefinanšu sektorā sadarboties ar juridiskiem veidojumiem, kas veicina patiesā labuma guvēju slēpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sankcijas par aizlieguma pārkāpumu var iekļaut licences zaudēšanu.

    .

    [1] http://www.fktk.lv/lv/mediju-telpa/pazinojumi-masu-informacijas-l/arhivs/2012/1779-2012-

    [2] http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/%20TXT/?uri=CELEX%3A52016SC0223

    [3] http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15849-2017-INIT/en/pdf (18.lpp.)

    Attēls: Creative Commons

     

    READ IN ENGLISH

     

    Vairāk informācijas: Liene Gātere, Sabiedrības par atklātību – Delna direktora p.i., liene.gatere@delna.lv, +371 67285585.

     

    Rekomendācijas sagatavotas ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par rekomendāciju saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

    vienkarss_bez_laukuma_rgb_v_lv-5

    Pievienot komentāru

    *

    • Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata