• PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS UZRAUDZĪBA ES LĪDZFINANSĒTIEM BŪVNIECĪBAS PROJEKTIEM: PIRMIE SECINĀJUMI

    blue-sky-construction-crane-533227

    .

    Jau vairāk nekā gadu biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) uzrauga Rīgas Satiksmes projekta “Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība” iepirkumu procesu. Delna 2017.gada sākumā apturēja Rīgas Satiksmes projekta pirmo iepirkumu, jo saskatīja nesamērīgus un potenciālo pretendentu skaitu ierobežojošus kritērijus. Lai arī sadarbības sākums nebija viegls, šodien Delna ir pierādījusi sevi kā konstruktīvu partneri, kura mērķis ir padarīt projektu efektīvāku, atklātāku un taisnīgāk uzraudzītu. 

    .

    2016. gada 25. novembrī Delna parakstīja Integritātes paktu jeb līgumu ar Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību Rīgas Satiksme (RS), ka RS īstenotajā projektā “Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība” atturēsies no prettiesiskām un koruptīvām darbībām. Delna kā nevalstiskā organizācija kļuva par apņemšanās izpildes uzraugu. RS projektu līdzfinansē Eiropas Savienība un Delnas uzdevums ir nodrošināt, ka finansējums tiek izlietots efektīvi, atbildīgi un caurskatāmi.

    .

    Pirmais iepirkums RS projektā tika izsludināts 2016. gada nogalē un Delna, saskatot nesamērīgus un potenciālo pretendentu skaitu ierobežojošus kritērijus, panāca tā apturēšanu 2017. gada 12. janvārī un jauna iepirkuma izsludināšanu. Turpinot uzraudzību 2017. gadā un sekojot citu nevalstisko organizāciju pieredzei, ieviešot Integritātes paktus Eiropā, Delnas komanda apkopojusi pirmos secinājumus:

    • Integritātes pakta parakstīšana un ievērošana nenozīmē, ka uzraugošā nevalstiskā organizācija uzvedīsies agresīvi vai iesaistīto pušu vidū valdīs pilnīga harmonija. Praksē tas nozīmē argumentētas diskusijas un drosmīgu rīcību.
    • Trauksmes cēlēju ziņošanas mehānisms valsts kapitālsabiedrībā var būt Integritātes pakta blakus produkts.

     

    Rīgas Satiksmes projekts un līdz ar to Integritātes pakts jau sākuma stadijā raisīja plašas diskusijas Latvijas sabiedrībā. Lēmumu pieņēmēji, mediji un pilsoniskās sabiedrības grupas ieņēma dažādas pozīcijas jautājumā par tramvaja līnijas izbūves projekta īstenošanas kopējo lietderību, ietekmi uz kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, pilsētvidi un naudas izlietojumu. Projekta sākumā, iesaistītās puses no publiskā un privātā sektora bažīgi raudzījās uz projekta nākotni un sadarbību, ja procesam pievienosies nevalstiskā organizācija.

    .

    Līdzīgas bažas Delnas kolēģi no nevalstiskā sektora novēroja gandrīz visās Eiropas valstīs, kur ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu sākot no 2015. gada tiek ieviesti Integritātes pakti. Tomēr nepilnos trīs gados uzskati ir diametrāli mainījušies. Šobrīd vairumā valstu nevalstisko organizāciju uzskata nevis par represīvu orgānu, kurš agresīvi norāda uz maznozīmīgām projekta nepilnībām, bet par konstruktīvu partneri publisko iepirkumu jautājumos, kura mērķis ir padarīt efektīvāku, atklātāku un taisnīgāk uzraudzītu projektu.

    .

    Iepirkumu speciāliste Anna Vespa, kas pārstāv Sardīnijas Reģionālo transporta uzņēmumu Itālijā, pauda viedokli: “Sākumā, kad saņēmām uzaicinājumu piedalīties projektā mēs bijām entuziasma pilni, taču noraizējušies ka Integritātes pakts palielinās birokrātiju. Patiesībā, Integritātes pakts padara mūs daudz efektīvākus pārkāpumu atklāšanā un novēršanā.”[1]

    .

    Protams, konstruktīva sadarbība nenozīmē pilnīgu harmoniju iesaistīto pušu starpā. Pusēm ir kopējs mērķis, bet nonākšana līdz mērķim ir atkarīga no dalības argumentētās diskusijās, jo Integritātes pakts sakņojas priekšnoteikumā, ka tajā piedalās aktīvi, drosmīgi un taisnīgi partneri.

    .

    Arī nevalstiskās organizācijas nākušas pie secinājumiem par publiskā sektora partneru lomu veiksmīgā uzraudzības procesā. Pilsoniskā sabiedrība, īpaši Austrumeiropā un Centrāleiropā, nereti sevi pozicionē kā pretiniekus valsts un privātajam sektoram, tomēr Integritātes paktu gadījumā organizācijas atzīst, ka lielākajai daļa uzņēmēju un publiskā sektora amatpersonu ir kopēji mērķi – atklātība un efektivitāte publiskajos iepirkumos, kas vērsti uz sabiedrības kopējo labumu.

    .

    Pirmie rezultāti no Integritātes pakta projektu ieviešanas Eiropas valstīs skaidri norāda arī uz papildus pievienoto vērtību no pilsoniskās sabiedrības iesaistes iepirkumu uzraudzības procesos. Pieminēšanas vērta ir Integritātes pakta loma, veicinot sabiedrības locekļu iesaisti publisko iepirkumu uzraudzībā un ziņošanā par jebkādiem pārkāpumiem. Trauksmes celšanas mehānisma ieviešana atvieglo monitorēšanas procesu un ietaupa laiku, jo bieži trauksmes cēlēji jau atnāk pie nevalstiskās organizācijas ar precīzu informāciju, kas norāda uz konkrētām nepilnībām vai pat noziedzīgām darbībām.

    .

    Piemēram, Polijā, tieši Integritātes pakts izvērsa aktīvu trauksmes celšanas popularizēšanas kampaņu, iesaistot uzraudzības procesā sabiedrību. Rezultātā Polijas dzelzceļa kompānija, kas projektā pārstāv valsts pusi, ir ieviesusi iekšējo trauksmes celšanas mehānismu un uzlabojusi kompānijas ētikas kodeksu.

    Korupciju nevar apkarot viens cilvēks, bet izveidojot ciešu sadarbību starp valsti, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un ikvienu sabiedrības locekli. Ja pieci pirksti veido kulaku, tad apvienojoties visām sabiedrības grupām ir iespējams izveidot stipru ieroci, korupcijas izskaušanai.

    .

    Par RS projektā veiktā iepirkuma procesa uzraudzības gaitu Delna sniegs paziņojumu pēc iepirkuma noslēgšanās.

    .

    PAPILDUS INFORMĀCIJA: KAS IR INTEGRITĀTES PAKTS

    .

    2016. izskaņā 1 no 3 Eiropas un Centrālās Āzijas iedzīvotājiem uzskatīja[2], ka parlamenta un valdības pārstāvji ir iesaistīti korupcijā un tieši korupcija ir viena no lielākajām problēmām šajās valstīs. Kas attiecas uz publiskajiem iepirkumiem Eiropas Savienībā, tad sabiedrība ik gadu zaudē 5 miljardus eiro korupcijas dēļ.[3]

    .

    Lai padarītu efektīvāku cīņu pret korupciju publiskajos iepirkumos, 2015. gada 22. maijā Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts aicināja valsts institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas izrādīt interesi un pieteikties pilotprojektā “INTEGRITĀTES PAKTS – EIROPAS SAVIENĪBAS FONDU UZRAUDZĪBA” (“Integrity Pacts – civil control mechanisms for safeguarding EU funds”).

    .

    Integritātes pakts (turpmāk – IP) ir instruments, kas radīts nolūkā novērst korupciju publisko līgumu slēgšanā, ko finansē vai līdzfinansē ar Eiropas Savienības atbalstu. IP pēc būtības ir vienošanās starp valsts pārstāvi (piemēram, iestādi, kas organizē iepirkumu) un pretendentiem, kas piedalās konkursā. Parakstot IP puses apņemas atturēties no kukuļošanas, slepenām vienošanās un citām prettiesiskām, korupcijas riskam pakļautām darbībām. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu IP īstenošanu, kā neatņemama sastāvdaļa ir uzraudzības programma, ko īsteno nevalstiskā organizācija.

    .

    Kopš 2015.gada 22.maija vienpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā tiek īstenoti 17 dažādi integritātes paktu projekti. Piemēram:

    • Itālijā ir vairāki Integritātes pakta projekti, kuru mērķi ir veikt tramvaju infrastruktūras attīstības monitoringu, tāpat Itālijas dienvidos sabiedrība tiek iesaistīta vēsturiski un arheoloģiski nozīmīga projekta saglabāšanā un atjaunošanā, savukārt Ampolā Integritātes pakta ietvaros sabiedrība uzrauga tādu pilsētu attīstības projektu kopumu, kas uzlabo izglītības, veselības aprūpes un transporta infrastruktūru Itālijas laukos;
    • Ungārijā Integritātes pakta projektu ietvaros noris jaunas lielceļa maģistrāles būvniecības uzraudzība un Tisza-Túr plūdu rezervuāra būvniecības uzraudzība;
    • Polijā tiek uzraudzīts projekts, kura laikā tiks modernizēta starppilsētu vilcienu līnija 44 km garumā starp Zaverci un Čenstohovu;
    • Grieķijā tiek uzraudzīta pilsētas notekūdeņu infrastruktūras izveide, kuras gaitā tiek būvēta centrālā notekūdeņu sistēma, lai pasargātu Atēnas no ikgadējiem plūdiem;
    • Lietuvā tiek monitorēts Neras upes krasta līnijas atjaunošanas darbus;
    • Bulgārijā tramvaju infrastruktūras attīstības monitorēšana.

    .

    Ziņu sagatavoja:

    • Roberts Matulis, Sabiedrības par atklātību – Delna jurists
    • Liene Gātere, Sabiedrības par atklatibu – Delna direktora p.i.

     

    Kontaktinformācija: roberts.matulis@delna,lv, www.delna.lv, +371 67285585.

     

    Finansētājs     eiropas-komisijas-logo

    Projekts “Integritātes pakts – ES fondu uzraudzība” tiek īstenots ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu.

    .

    [1] Integrity Pacts in the EU: six takeaways from the journey so far https://voices.transparency.org/integrity-pacts-in-the-eu-six-takeaways-from-the-journey-so-far-962339cb698e

    [2] GOVERNMENTS ARE DOING A POOR JOB AT FIGHTING CORRUPTION ACROSS EUROPE AND CENTRAL ASIA https://www.transparency.org/news/feature/governments_are_doing_a_poor_job_at_fighting_corruption_across_europe

    [3] Corruption costs EU ‘up to €990 billion a year’ Study says public procurement corruption alone costs the EU €5 billion per year. https://www.politico.eu/article/corruption-costs-eu-990-billion-year-rand-study-fraud-funding/

    .

    Attēls: pixabay.com

    Pievienot komentāru

    *

    • Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

      ddddddbilde

      empiric_1cpi2016

      rokas_gramata