2018. gada 21. novembrī Sabiedrība par atklātību – Delna publicēja pētījumu par atvērto datu izmantošanu cīņā ar korupciju Latvijā, Zviedrijā un Somijā. Pētījums tapis projekta “Atvērtie dati pret korupciju” ietvaros, sadarbībā ar organizācijām “Open Knowledge Sweden” un “Open Knowledge Finland”. Pētījuma ziņojumā apkopoti secinājumi un rekomendācijas, kā arī identificētas iespējas sekmēt tālāku Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību.
.
Pētījums satur atsevišķus apakšziņojumus, kas novērtē, kā Latvija, Zviedrija un Somija ir ieviesušas starptautiski atzītus atvērto datu principus.
.
Pētījumā tika salīdzinātas šādas 10 datu kopas Latvijā, Somijā un Zviedrijā:
1) lobēšanas reģistrs,
2) uzņēmumu reģistrs,
3) patiesā labuma guvēju reģistrs,
4) publisko amatpersonu katalogs,
5) valdības budžets,
6) valdības izdevumi,
7) publisko iepirkumu reģistrs,
8) politisko partiju finansēšanas reģistrs,
9) nacionālā parlamenta balsošanas protokoli,
10) zemes reģistrs.
Novērtējot izvēlētās 10 datu kopas atbilstoši pētījuma metodoloģijai, Somija uzrāda vislabāko rezultātu — tai piešķirti 6,1 punkti no 10. Latvija ieguvusi 5,6 punktus*, bet Zviedrija – 5,3 punktus no 10. Secināts, ka visās trijās valstīs atvērto datu potenciālu korupcijas apkarošanai ir iespējams izmantot vēl labāk.
.
Latvija pēdējos gados uzrādījusi būtisku progresu, ieviešot atvērto datu politiku. Tāpat Latvijas valdība aktīvi centusies publicēt datu kopas, ar mērķi palielināt atklātību vairākās jomās, piemēram, valsts uzņēmumos un publiskajos iepirkumos. Tomēr liela daļa datu vēl joprojām nav pieejami atvērtos, mašīnlasāmos formātos. Tas apgrūtina lietotāju iespējas datus atrast un lietot.
Latvijā tikai 4 no 10 pētījumā apskatītajām datu kopām ir pieejamas atvērtā formātā – uzņēmumu reģistrs, publisko iepirkumu reģistrs, kā arī dati par valdības budžetu un valdības izdevumiem. Citas svarīgas datu kopas – piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko partiju finansēšanas reģistrs, Saeimas balsošanas protokoli* vai patiesā labuma guvēju reģistrs (tas jo īpaši svarīgs ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai) – ir atrodamas tikai tīmekļa vietnēs vai ir pieejamas tikai PDF formātā. Tas samazina šo datu izmantojamību.
Situācija Somijā ir daudzsološa tādēļ, ka valstī ir vērienīga tehnoloģiski orientēta pilsoniskā sabiedrība, kurai ir bijusi nozīmīga loma, veicinot iniciatīvas, kas vērstas uz publisko datu izmantošanu vairākās jomās, tostarp lobēšanā un valdības resursu pārredzamībā. Situācija Zviedrijā šobrīd ir sarežģītāka, jo publiskā pārvalde ir bijusi decentralizēta, kas, šķiet, ir izraisījis to, ka publiskajā sektorā ir zems informētības līmenis par atvērto datu pielietojamību un to potenciālu korupcijas mazināšanā.
Visās trijās valstīs korupcijas novēršanas un apkarošanas iestādes maz integrē atvērtos datus savā darba kārtībā un stratēģiskajā plānošanā. Piemēram, apmācības, informētības palielināšana un vadlīnijas gan atvērto datu, gan korupcijas apkarošanas jomās tiek ieviestas atrauti – šie temati publiskā sektora ietvaros netiek savstarpēji saistīti. Gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī trūkst valsts finansētu pētījumu par atvērto datu izmantošanu korupcijas mazināšanā.
Pastāv ievērojams potenciāls Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai atvērto datu jomā. Tas attiecas gan uz zināšanu pārnesi, gan kopīgu atvērto datu politiku izstrādi. Ja Ziemeļvalstis ir vienas no tehnoloģiski attīstītākajām pasaules valstīm un rāda piemēru attiecībā uz vispārējo valdības atvērtību un sabiedrības uzticību pārvaldes iestādēm, tad Baltijas valstis ir vienas no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā, ar lielu digitālo inovāciju un atvērto datu attīstības potenciālu.
Sadarbību starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm atvērto datu jomā atvieglotu “tehniski-orientētu” pilsoniskās sabiedrības organizāciju un biznesa asociāciju klātbūtne, kā arī īpaša, šim nolūkam veidota sadarbības modeļa izveidošana ar pārvaldes iestādēm.
Pētnieku video komentāri:
Galvenie ieteikumi uzlabojumiem – LATVIJA
- Latvijas valdībai jānodrošina valsts iestāžu un aģentūru, kas ir atbildīgas par korupcijas novēršanu un atvērtajiem datiem, sadarbība. Šādai sadarbībai cita starpā jāiekļauj starpnozaru mācības un kursi, lai uzlabotu publiskās pārvaldes darbinieku spēju izmantot atvērtos datus korupcijas identificēšanai un novēršanai.
- Saskaņā ar nacionālajā pretkorupcijas programmā noteiktajiem mērķiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) jāizveido mehānismi, kas palīdzētu definēt nacionālo korupcijas apkarošanas datu infrastruktūru, kā arī noteikt galvenās datu kopas, ko nepieciešams nodrošināt atvērto datu formātā. Tāpat KNAB jāvienojas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citām iesaistītajām publiskās pārvaldes iestādēm par iespējamu laika grafiku, kādā būtu iespējams galvenās datu kopas publicēt atvērtā formātā.
- Latvijas valdībai jāapsver esošo digitālo platformu pielāgošana tā, lai tā ļautu veikt konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem par to, kādi dati viņiem ir nepieciešami, lai identificētu iespējamus korupcijas gadījumus.
- Latvijas valdībai jāveic pasākumi, lai virzītos uz daudzveidīgāku atvērto datu ekosistēmu ar vairākiem avotiem, tādējādi uzlabojot atklātību in integritāti. Tas būtu izdarāms, mudinot privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības organizācijas “atvērt” savus datus un veidot savstarpēju dialogu par to, kādas datu kopas nepieciešams atvērt.
Galvenie ieteikumi uzlabojumiem – ZIEMEĻVALSTIS
- Valdībām visās trijās valstīs – gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī – jāveicina kopīga izpratne par saikni, kas eksistē starp atvērtajiem datiem un iedzīvotāju tiesībām uz informāciju, ar mērķi uzlabot eksistējošo publiskās pārvaldes praksi informācijas atklāšanas jomā.
- Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valdībām vajadzētu apsvērt reģionālas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu stratēģijas izstrādi par atvērto datu pielietošanu korupcijas novēršanai, identificējot kritiskos pārrobežu problēmjautājumus (t.i. nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija, pārrobežu organizētā noziedzība, lobēšana) un iespējamo sadarbību to risināšanai.
- Valdībām visās trijās valstīs jāveicina datu pratība. To varētu sekmēt stratēģisku partnerību veidošana starp valstīm, kas vērsta uz datu pratības attīstīšanu.
- Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valdībām jāapsver reģionālu pētījumu veikšana par atvērto datu pielietošanu un to ietekmi korupcijas novēršanai un atklātības palielināšanai. Šādu pētījumu veikšanai iespējams izmantot jau esošos sadarbības ietvarus, kas nodibināti starp reģiona akadēmiskajām institūcijām.
- Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valdībām jāattīsta stratēģiskas reģionālās partnerības ar pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, lai veicinātu tādu reģionālo forumu, hakatonu, laboratoriju un citu iniciatīvu attīstīšanos, kas izmanto atvērtos datus atklātības palielināšanai sabiedrībā.
* Saeima 2018. gada 27. septembrī, kad pētījuma datu apstrāde bija beigta, publicēja datus par Saeimas balsojumiem vienotajā atvērto datu portālā. Ņemot vērā izmaiņas, Latvijas punktu skaits mainās no 5,6 uz 6.
.
Šis izdevums ir tapis ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild projekta vadītāji un tas ne vienmēr atspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes oficiālo viedokli vai politiskās nostādnes.
