×

UZVARĒT… BEZ KONKURENCES? PUBLISKO IEPIRKUMU LĪGUMI UN ŠĶĒRŠĻI KONKURENCEI LATVIJĀ

Tā sauktā Rīgas satiksmes korupcijas lieta pamatoti aktualizējusi pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības un korupcijas risku vadības jautājumus. Svarīgi veicināt korupcijas risku atpazīšanas un novēršanas spējas iepirkumos, tāpat kā celt kopējos publisko iepirkumu standartus, lai procesi būtu vērsti uz atklātības, vienlīdzības un taisnīguma nodrošināšanu. Tāpēc vienam no jaunās Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” (Rīgas satiksme) valdes mērķiem vajadzētu būt konkurences veicināšanai publiskajos iepirkumos.

 

Ja publiskajos iepirkumos nepastāv konkurence, tas ir brīdinājuma karogs korupcijas riskiem un rada negatīvas sekas sabiedrībai, jo pieaug sabiedrisko pakalpojumu cenas un samazinās to efektivitāte. Ko darīt, lai nodrošinātu pietiekamu konkurenci?

.

KO NOZĪMĒ SLĒGT DARĪJUMU AR VIENĪGO PRETENDENTU?

.

Konkurence ir process, kurā piedalās vairāki dalībnieki, cenšoties nodrošināt piedāvājumu ar vislabāko cenas un vērtības attiecību. Iepirkuma procedūra ar vienu pretendentu ir situācija, kad tikai viens uzņēmums ir iesniedzis savu piedāvājumu un vēlas noslēgt līgumu. Tam var būt pamatoti iemesli, piemēram, ja attiecīgā nozare ir ļoti šaura un specifiska. Taču šāda situācija var liecināt arī par iepirkuma organizēšanu tā, lai priekšrocības noslēgt līgumu iegūtu vēlamie pretendenti. Negodīgi organizēti iepirkumi negatīvi ietekmē ekonomikas attīstību, un tas nozīmē, ka iedzīvotāji nesaņem to, par ko maksā.

.

Ja iepirkumā piedalās tikai viens pretendents, ir pamats šo situāciju izpētīt …

.

AR PIEAUGOŠU TENDENCI

.

Skatoties Eiropas līmenī, aizvien vairāk ir tādu iepirkumu, kuros piedalās tikai viens pretendents. 2015. gadā Eiropas Savienībā 30 % no publiskā iepirkuma procedūrām tika saņemts tikai viens piedāvājums.[1] Atskatoties pagātnē, jāsecina, ka vēl 2006. gadā šāda situācija tika konstatēta tikai 17 % iepirkumu, kas nozīmē, ka desmit gadu laikā šādu iepirkumu apjoms ir dubultojies.

 

Ja iepirkumā piedāvājumu iesniedz tikai viens pretendents, līgumcena vidēji ir par 7 % augstāka nekā tad, ja konkursā piedalījušies vismaz divi vai vairāki pretendenti. Ņemot vērā faktu, ka ES dalībvalstis publiskajos iepirkumos 2015. gadā iztērēja 1,9 triljonus eiro, šis ir svarīgs jautājums, kam veltīt uzmanību!

.

IEPIRKUMI, KUROS PIEDALĀS TIKAI VIENS PRETENDENTS, UN KORUPCIJAS UZTVERE

.

Saskaņā ar šeit publicētajā diagrammā pieejamajiem datiem (avots: The Economist), salīdzinot Eiropas valstis, visbiežāk Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs rīkotajās publisko iepirkumu procedūrās ir piedalījies tikai viens pretendents. Šie dati liecina arī par to, ka iepirkumu procedūras, kurās piedalās tikai viens pretendents, korelē ar korupcijas uztveres rādītāju.

.

.

Latvijā sabiedrības vērtējumā pastāv augsts korupcijas risks.[2] Un novērojama satraucoša tendence arī saistībā ar publiskajiem iepirkumiem. Piemēram, šķiet, ka būvniecības nozarē samazinās konkurence publisko būvdarbu līgumu slēgšanā. Saskaņā ar Latvijas Iepirkumu uzraudzības biroja sniegto informāciju 2015.–2017. gadā vidēji 8,1 % gadījumu iepirkuma līgums tika slēgts ar vienīgo pretendentu. Un, tā kā 2018. gadā šis rādītājs ir pieaudzis līdz 13,3 %, ir skaidrs, ka Sabiedrības par atklātību – Delna (Delna) paustās bažas ir pamatotas.

.

Kādas iepirkuma procedūras uzraudzības gaitā Delna sastapās ar sarežģītu situāciju. Rīkojot iepirkumus kādā šaurā jomā, piemēram, transporta nozarē, ir svarīgi tos izsludināt pēc iespējas plašāk, lai informāciju par publisko iepirkumu uzzinātu vairāk uzņēmumu, kas varētu iesniegt kopīgu piedāvājumu. Konkrētā iepirkuma gadījumā sludinājums tika publicēts Rīgas satiksmes tīmekļa vietnē, kur ar informāciju varēja iepazīties 34 dienas, turklāt tā bija sagatavota tikai latviešu valodā.

.

Tas nozīmē, ka par šo iepirkumu uzzināja salīdzinoši neliels skaits potenciālo pretendentu, jo, visticamāk, daudzi uzņēmumi sludinājumu pat nepamanīja. Lai arī nav iemesla apgalvot, ka, organizējot šo iepirkumu, kādam pretendentam tika radītas priekšrocības, tomēr konkurence starp pretendentiem nebija liela.

.

Lai arī likums neliedz izsludināt konkursu šādā veidā, tomēr, ja pasūtītājs, slēdzot publisko iepirkuma līgumu, vēlas iegūt vislabāko cenas un vērtības attiecību, tam nevajadzētu rīkoties šādi.

.

Lai risinātu šo problēmu, Eiropas Savienība pieņēma lēmumu īstenot projektu, kura ietvaros 11 ES valstīs vienlaicīgi tiek izmēģināts Integritātes pakts kā uzraudzības instruments projektiem, kas finansēti ar ES atbalstu. Veicot viena šāda projekta uzraudzību Latvijā, Delna 2016. gadā informēja kontrolējošās iestādes, un tās varēja attiecīgi rīkoties, lai iepirkumā netiktu izvirzītas īpaši specifiskas prasības, kas varētu ierobežot godīgu konkurenci. Pateicoties mūsu centieniem, 2018. gadā projekta iepirkumos palielinājās konkurence, ļaujot izvairīties no situācijām, kad iepirkumā piedalās tikai viens pretendents.

.

Tomēr šīs problēmas nav iespējams atrisināt tikai ar Integritātes paktu palīdzību vai lielāku pilsoniskās sabiedrības spiedienu. Ir jāpanāk, lai iestādes, slēdzot iepirkuma līgumus, ievērotu ne tikai likuma burtu, bet būtu vairāk motivētas ievērot arī likuma garu un mērķi. Pilsoniskajai sabiedrībai un sabiedrībai kopumā ir vajadzīga lielāka skaidrība par to, kā tiek tērēta viņu nodokļos samaksātā nauda. Padarot pieejamāku informāciju par publiskajiem iepirkumiem, rodas iespēja uzdot svarīgus jautājumus un atklāt nepilnības.

.

Delna īpaši aicina pašvaldību kapitālsabiedrībās ieviest anonīmus ziņošanas mehānismus uzņēmumiem, kas piedalās iepirkumos, lai viņi varētu paziņot savas bažas par konkurences jautājumiem. Piemēram, gadījumos, kad iepirkumu specifikācija ir pārāk vispārīga vai nepamatoti detalizēta. Vajadzētu ieviest arī iekšējas anonīmas trauksmes celšanas sistēmas un izstrādāt iekšējās procedūras, kas iedrošinātu amatpersonas ziņot par aizdomīgām darbībām vai nu organizācijas ietvaros, vai arī kompetentajām iestādēm. Šādu sistēmu ieviešana palīdzētu iegūt svarīgu informāciju, atklāt un novērst likuma pārkāpumus. Tikpat svarīgi būtu, lai iepirkumu speciālisti un atbildīgās amatpersonas regulāri piedalītos mācībās par to, kā atklāt aizliegtas vienošanās starp pretendentiem un karteļu veidošanu.

.

[1]Šie dati iegūti no datubāzes TED (Tenders Electronic Daily), kurā tiek apkopota visa informācija par ES dalībvalstīs izsludinātajiem iepirkumiem. https://ted.europa.eu/TED/main/HomePage.do

[2]Korupcijas uztveres indeksā Latvija 180 valstu vidū ierindojas 40. vietā. https://www.transparency.org/country/LVA

.

Vairāk informācijas:

  • Delnas rekomendācijas Rīgas satiksmes pagaidu valdei: https://delna.lv/lv/2018/12/21/jastiprina-korupcijas-risku-vadiba-rigas-satiksme/
  • Informācija par Integritātes pakta ieviešanu Latvijā un Rīgas satiksmes projekta iepirkumu uzraudzību: https://delna.lv/lv/intergritates_pakts_2016/ip-jaunumi/

.

Raksts tapis projekta “Integritātes pakts – ES fondu uzraudzība” ietvaros ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu.

 

Pievienot komentāru

  • CPI2018Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

     

    rokas_gramataddddddbilde

    empiric_1