×

COVID-19 PANDĒMIJA UN KORUPCIJAS RISKI. KĀ VALDĪBAI UN SABIEDRĪBAI PRET TIEM NODROŠINĀTIES

Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmiju. Ārkārtējās situācijas laikā Saeima, Ministru kabinets, Krīzes vadības padomes locekļi un citas amatpersonas lēmumus pieņemt ātri, tiek nodrošināta to operatīva izpilde. Taču šādā situācijā var palielināties arī negodprātīgu amatpersonu vēlme uz laiku paplašinātās pilnvaras izmantot savtīgam labumam, riskējot ar demokrātijas kvalitāti. Var palielināties arī krāpšanas, kukuļošanas un korupcijas riski, jo lēmumi par ļoti lielu naudas līdzekļu, kas tiek piešķirti krīzes risināšanai, izlietojumu ir jāpieņem un jāīsteno ātri.

.

Piemēram, Ungārijā parlaments uz nenoteiktu laiku ir piešķīris ārkārtas pilnvaras premjerministra Viktora Orbana valdībai. Savukārt Brazīlijā ārkārtas publisko iepirkumu līgumus saņēma Veselības ministram un prezidentam pietuvināti uzņēmumi, lai gan piedāvātās cenas pat 12 reižu pārsniedza tirgus vērtību un konkurentu piedāvājumus.

.

Kādi riski pastāv Latvijā un, kā tos mazināt, lai efektīvi novērstu iespējamo kaitējumu demokrātijai un sabiedrības veselībai? Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) publicē 10 rekomendācijas valdībai, uzņēmējiem, sabiedrībai. (Lejupielādēt PDF dokumentā.)

.

.

IEPIRKUMI VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMĀ

.

Pasaulē normālā situācijā veselības aprūpes nozarē korupcijas dēļ zaudējam 500 miljardus USD gadā – apmēram 7% no veselības aprūpes izmaksām. Situācijā, kad visā pasaulē ir anormāls pieprasījums pēc sejas maskām, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un citām medicīnas precēm, negodprātīgi ražotāji un tirgotāji to jau izmanto, lai lielajos valstu iepirkumos nepamatoti paaugstinātu un noteiktu cenas. Arī mazumtirdzniecībā vairāki tirgotāji un ražotāji ir nepamatoti palielinājuši dažādu personīgo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu cenas, par šiem gadījumiem aicina ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

.

Delna vērš uzmanību nepieciešamībai Latvijā turpināt darīt visu iespējamo, lai iepirkumu izsludinātāji, dalībnieki un uzraugi būtu gatavi nodrošināt  godīgu konkurenci īso termiņu un ievērojamo apjomu apstākļos. Tāpat gan valsts iepirkumos, gan katram individuāli ir jāizvērtē, vai ražotāja vai tirgotāja solījums, ka kāds no līdzekļiem (sejas maska, dezinfekcijas līdzeklis u.c.) tiešām ir sertificēts un pasargās no vīrusa, ir patiess.

.

Valdības uzdevums ir arī nodrošināt sabiedrībai iespēju ērtā veidā piekļūt informācijai un sekot valsts budžeta līdzekļu izlietošanai. Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē ir sarežģīti identificēt informāciju par iepirkumiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes risināšanu. Lai atvieglotu piekļuvi un veicinātu sabiedrības izpratni un uzticību, jānodrošina, ka detalizēta informācija par šiem iepirkumiem ir pieejama vienuviet (t. sk. dati par iepirkuma priekšmetu, noteikumiem, vienas vienības cenu, piegādātāju u.c.). Delna aicina paplašināt jau izveidoto mājaslapu covid19.gov.lv, iekļaujot plašu informāciju, t. sk. par iepirkumiem, kas saistīti ar valdības darbībām Covid-19 izraisīto seku novēršanai.

.

Atklātības un atbildības veicināšanai par publiskajiem iepirkumiem:

.

1. Jāturpina organizēt augstas kvalitātes, likumam atbilstošus publiskos iepirkumus, nodrošinot godīgu konkurenci un atklātību, arī ierobežotu termiņu apstākļos.

.

2. Jāturpina efektīvs iepirkumu uzraudzības un godīgas konkurences monitorēšanas darbs, par rezultātiem regulāri informējot sabiedrību.

.

3. Valdības mājaslapā covid19.gov.lv jāievieto visa informācija par iepirkumiem, kas saistīti ar Covid-19 krīzes risināšanu, iekļaujot datus par iepirkumu priekšmetu, noteikumiem, vienas vienības cenu un piegādātāju, lai atvieglotu sabiedrības un uzņēmēju iespējas sekot budžeta izlietojumam un veicinātu uzticību.

.

4. Par negodīgu konkurenci, nepamatotu preču un pakalpojumu sadārdzinājumu un citiem novērotiem iespējamas korupcijas un pārkāpumu gadījumiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem jāziņo atbildīgajām iestādēm: KNAB, Valsts policijai, Iepirkumu uzraudzības birojam, Konkurences padomei, Patērētāju tiesību aizsardzības centram u.c.

.

.

VESELĪBAS APRŪPES PIEEJAMĪBA IEDZĪVOTĀJIEM

.

Ļoti augsts nopietni saslimušo skaits var ierobežot piekļuvi medicīniskajai aprūpei. Medicīnas personālam varētu būt jāpieņem grūti lēmumi – kuru pacientu ārstēt, kuru – nē. Tādēļ var palielināties kukuļošanas riski – lai iegūtu medicīnas darbinieku labvēlību un labāku aprūpi vai vispār pieeju medicīniskajai aprūpei. Līdz ar to mazāk aizsargātāko sabiedrības grupu iespējas piekļūt nepieciešamajai veselības aprūpei samazinās.

.

Latvijā neoficiālus maksājumus vai dāvanas veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēji izmantoja divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (8% vs. 4%, 2017. gads, Eurobarometer). Virkne ārstniecības pakalpojumu šobrīd Latvijā ir atcelti vai ierobežoti, tādēļ var rasties risks, ka iedzīvotāji centīsies tiem piekļūt ar negodprātīgām darbībām. Attieksmes maiņa pret koruptīvām darbībām veselības aprūpes sistēmā ir ilgtermiņa uzdevums, bet šajā situācijā var veikt virkni pasākumu, tajā skaitā:

.

5. Visā veselības aprūpes sistēmā un sabiedrībā jāaktualizē “nulles tolerance” pret kukuļdošanu.

.

 

ATLĪDZĪBA MEDICĪNAS DARBINIEKIEM

.

Veselības aprūpes darbiniekiem ir piešķirtas krīzes piemaksas 8 miljonu eiro apjomā. Lai nodrošinātu atklātību par to izlietošanas paredzētajiem mērķiem – piemaksu piešķiršanu ārstniecības personām, kas ir tieši iesaistītas Covid-19 seku mazināšanā:

.

6. Jāpublicē veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem izmaksāto papildu atlīdzību apjomu līdz ar vārdu un uzvārdu vietnē covid19.gov.lv.

.

.

ATBALSTS UZŅĒMĒJDARBĪBAI UN PILSONISKAJAI SABIEDRĪBAI

.

Latvijā Covid-19 ierobežošanai un seku novēršanai valdība atvēlēs vairāk nekā 2 miljardus eiro, kas ir 20% no valsts budžeta. Svarīgi nodrošināt, ka līdzekļi netiek izmantoti nepamatota personīga labuma gūšanai, un nodokļu maksātājiem ir skaidrs un saprotams valsts naudas izlietojums un kā tas tiek kontrolēts.

.

Jāturpina Valsts ieņēmumu dienesta labā prakse operatīvi publicēt sarakstus ar uzņēmumiem, kuru darbiniekiem ir izmaksāti dīkstāves pabalsti. Tā jārealizē arī visos citos valsts sniegtajos atbalstos privātajam un nevalstiskajam sektoram, tajā skaitā par uzņēmumiem, kas, piemēram, atbrīvoti no nomas maksas u.c., lai garantētu iespējami lielu atklātību un atbildību.

.

7. Līdz ar juridisko personu nosaukumiem un reģistrācijas numuriem VID mājaslapā jāpublicē arī kopējais darbiniekiem izmaksātais dīkstāves pabalsts. Šī informācija jāievieto arī valdības mājaslapā covid19.gov.lv.

.

8. Jāpublicē informācija par ieviestajiem uzraudzības pasākumiem, lai novērstu kukuļošanas, korupcijas un krāpšanas riskus, pēc iespējas turpinot pasākumus un informēšanu arī pēc krīzes kulminācijas, lai sekmētu veiksmīgu ekonomikas atkopšanos.

.

 

DEMOKRĀTIJAS NODROŠINĀŠANA

.

Krīzes situācijā, mainot darbu organizēšanu, svarīgi neaizmirst par sabiedrības tiesībām iesaistīties likumdošanas un arī pašvaldību darbā. Ir uzsākts darbs, lai nodrošinātu pilnvērtīgu, nepārtrauktu Saeimas un tās komisiju darbu, strādājot attālināti, tajā skaitā, nodrošinātu sabiedrības iespējas sekot translācijām tiešraidē. Arī daudz pašvaldību pārkārto savu darbu un lēmumu pieņemšanu. Tāpēc ir svarīgi, lai gan Saeimas komisiju, gan pašvaldību darbs saglabātos iekļaujošs, tajā skaitā – nodrošinātu iespēju iesaistīties sabiedriskajām organizācijām, kas veic nozīmīgu darbu Covid-19 un ar to saistītās krīzes seku mazināšanā:

.

9. Jānodrošina vienlīdzīgas sabiedrības iespējas iesaistīties likumdošanas procesā Saeimas komisiju, kā arī pašvaldību darbā attālinātā režīmā.

.

10. Saeimai jāturpina darbs pie lobēšanas atklātības regulējuma izstrādes, lai iespējami ātri palielinātu izsekojamību un atklātību par pieņemtajiem lēmumiem, t. sk. ar krīzi un pēckrīzes situāciju saistītajiem.

.

 

TRAUKSMES CELŠANA

.

Ko katrs sabiedrības loceklis var darīt šajā situācijā, lai mazinātu korupcijas riskus? Mums jau ir radīts instruments – trauksmes celšanas iespēja. Aicinām to izmantot un ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, sabiedrības veselības apdraudējumu savā darba vietā –  privātajā sektorā, valsts pārvaldē, medicīnas iestādē un citur. Pandēmijai attīstoties un saslimušo skaitam augot, arī Latvijā var palielināties korupcijas riski, tāpēc aicinām ikvienu tos atpazīt, mazināt un celt trauksmi!

.

Delnas sniegto rekomendāciju mērķis ir aicināt valdību turpināt darīt visu iespējamo, lai Latvijā Covid-19 pandēmijas ietekme tiktu efektīvi ierobežota un risināta.

.

Latvijas valdība, Saeima, Krīzes vadības padome un citi iesaistītie šobrīd jau dara ļoti daudz, lai situāciju kontrolētu.  Palielinot atklātību, mūsu valsts rīcība varētu kalpot par labās prakses piemēru Eiropā un pasaulē.

.

Saziņa ar Delnas Trauksmes celšanas centru: tālr. nr. 257 566 53 vai e-pasta adrese konsultacijas@delna.lv, www.celtrauksmi.lv.

.

Vairāk informācijas: Liene Gātere, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore, liene.gatere@delna.lv.

.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”. 

.

Pievienot komentāru

  •  

     

     

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

     

    rokas_gramataddddddbilde

    empiric_1