×

KO PRAKSĒ NOZĪMĒS SAMAZINĀTA ATKLĀTĪBA PAR AMATPERSONU IENĀKUMIEM

27. aprīlī Delna nosūtīja vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai ar aicinājumu nevirzīt grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā”, ar ko paredzēts sašaurināt Valsts dibinātu augstskolu un kapitālsabiedrību padomes locekļu  amatpersonu deklarāciju publiskojamo daļu. Neskatoties uz Delnas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iebildumiem, Ministru kabinets 2020. gada 12. maija sēdē atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto priekšlikumu.

.

KO PAREDZ GROZĪJUMI UN KĀ TIE IEROBEŽOS ATKLĀTĪBU

.

Ja Saeima pieņems virzītos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” deklarāciju publiskajā daļā vairs nebūs pieejams:

.

1. Īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus amatpersona nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību).

.

2. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas un akcijas; Deklarācijas iesniedzējam piederošie finanšu instrumenti – parāda vērtspapīri (piemēram, obligācijas), vērtspapīri, ar kuriem nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos, naudas tirgus instrumenti.

.

3. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata.

.

4. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

.

5. Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi, saņemtie pabalsti un citi ienākumi.

.

6. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

.

7. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

.

8. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

.

9. Informācija par gūto labumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas vai tās daļas; Informācija par gūto labumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē no citai personai piederošām vai citas personas pārvaldīšanā esošām kapitāla daļām, akcijām un citiem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24. panta pirmās daļas 5.1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem.

.

10. Vai amatpersonai ir vai nav uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā (ar līdzekļu uzkrāšanu).

.

11. Cita informācija, kuru vēlas norādīt un, kuras mērķis ir paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai citus apstākļus, kuri var izraisīt mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas deklarācijas iesniedzēja amata pienākumos ietilpstošas darbības veikšanā.

.

12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, vecāki un pilngadīgie brāļi, māsas un bērni.

.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā publiski būs pieejama šāda informācija:

.

1. Informācija par ienākumiem, kas gūti no institūcijām [TIKAI] par valsts amatpersonas pienākumu izpildi, (par citiem amatiem ienākumi vairs neparādīsies).

.

2. Informāciju par citiem amatiem, uzņēmuma līgumiem un pilnvarojuma līgumiem (bet neparādīsies visi ienākumi – no kā amatpersona ir guvusi finansiālu labumu, kas var atklāt interešu konfliktu).

.

PIEMĒRS

.

Aplūkosim, kā izskatītos premjerministra Krišjāņa Kariņa valsts amatpersonas deklarācija, ja grozījumus attiecinātu uz visām valsts amatpersonām.

.

K. Kariņa deklarācijā šobrīd cita starpā redzams, ka viņš ieņem amatus:

1) Ministru prezidents (VK),

2) Saimnieciskās darbības veicējs, nodarbināja darbiniekus EP deputāta palīgus (A.K. Kariņš);

3) Valdes priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība).

.

Savukārt pie gūtajiem ienākumiem šobrīd redzam ne tikai Valsts kanceleju un Eiropas Parlamentu, kas ir norādīts pie amatiem, bet arī to, ka A.K. Kariņš ir saņēmis USD 5180,00 no Spartan Corp., ASV, kas nav norādīts pie amatiem un sašaurinot deklarāciju publiskumu vairs neparādītos, tādējādi pilnībā neatklājot, ar ko amatpersona var nonākt interešu konfliktā.

.

GROZĪJUMU NEPIECIEŠAMĪBAS PAMATOJUMS

.

Ministru kabineta ieskatā grozījumi palīdzēs valsts kapitālsabiedrību padomēm piesaistīt jomas profesionāļus. Bet, vai deklarāciju publiskās pieejamības ierobežošana ir samērīgs solis, lai piesaistītu jomas profesionāļus? Vai līdzīgu argumentu tās pašas problēmas risināšanai valdība varētu gribēt attiecināt uz citām valsts amatpersonām, iestāžu vadītājiem, ministriem, tiesnešiem?

.

Atklātība par amatpersonu interesēm un finansēm veicina interešu konfliktu novēršanu un sabiedrības uzticības veidošanu valsts budžeta izlietojumam sabiedrības interesēs un valsts sektoram kopumā (kas rezultējas arī godīgā nodokļu nomaksā). Publiskas personas kapitālsabiedrības bieži vien atrodas dominējošā stāvoklī attiecīgajā tirgū un tām ir ievērojama stratēģiska ietekme uz veselu industriju, kas nozīmē, ka  to valžu un padomju locekļiem ir plaša ietekme. Atceļot pienākumu šai amatpersonu grupai publiskot savas intereses un saņemto finansējumu, vājināsim interešu konfliktu novēršanas iespējas un palielināsim risku kādu industriju attīstīt atsevišķu privātpersonu, nevis sabiedrības kopējās interesēs.

.

OECD (Organization for Economic Co-operation and Development) ir atzinusi, ka valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas ir efektīvs instruments korupcijas novēršanā. Tiesībaizsardzības iestādes pēc savas iniciatīvas spēj pārbaudīt tikai nelielu daļu no visām valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām. Piemēram, KNAB ir publiski atklājis, ka nereti tieši mediju publiskotā informācija ir pamats uzsākt izmeklēšanu. Līdz ar to apstāklis, ka visas valsts amatpersonu deklarācijas, tostarp valsts dibināto augstskolu un valsts kapitālsabiedrību amatpersonu deklarācijas, ir publiski pieejamas, paaugstina uzraudzības līmeni, jo dod iespēju arī žurnālistiem, nevalstiskām organizācijām un sabiedrībai kopumā veikt uzraudzību un veicināt interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

.

LTV raidījuma “Panorāma” 2020. gada 13. maija sižetā “Augstskolu stiprināšanas aizsegā mazina atklātību” atspoguļots arī Delnas un KNAB viedoklis.

.

.

Vairāk informācijas: Zane Zvirgzdiņa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juriste, zane.zvirgzdina@delna.lv, delna.lv 

(Attēls: Valsts kanceleja)

.

Šis raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

.

.

 

Pievienot komentāru

  •  

     

     

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

     

    rokas_gramataddddddbilde

    empiric_1