Kopumā korupcija Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā nav būtiski mazinājusies un valdība nedara pietiekami, lai efektīvi apkarotu korupciju – tādu Latvijas sabiedrības uzskatu atklāj jaunākie Eiropas Komisijas publicētie Eirobarometra pētījuma dati par korupciju ES dalībvalstīs.
Vairāk nekā 8 no 10 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (84 %) uzskata, ka korupcija Latvijā ir izplatīta. Šis skaitlis ir augstāks nekā ES vidējais rādītājs (71 %) un nav būtiski mainījies kopš 2013. gada.[1] Lietuvā šādi domā vēl vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā (92 %), savukārt Igaunijā pēdējo trīs gadu laikā skaitlis ir samazinājies par 7 % (no 67 % uz 60 %).
Tikai 15 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdības centieni apkarot korupciju ir efektīvi, kamēr vidējais ES rādītājs ir divas reizes augstāks – 32 %.
Liene Gātere, Delnas direktore: “Eirobarometra rezultāti būtu jāskata kopsakarā ar Korupcijas uztveres indeksu, kurā Latvija 2019. gadā piedzīvoja lejupslīdi. Sabiedrības joprojām augsto iecietības līmeni pret korupciju un motivācijas trūkumu ziņot par pārkāpumiem būtiski ietekmē rezultātu trūkums valdības centieniem sodīt korumpētas amatpersonas un kukuļdevējus. Mēs ceram, ka nākamais ģenerālprokurors sadzirdēs un nopietni vērtēs šo ziņu tāpat kā valdība un Saeima, lai turpinātu stiprināt iestādes, kas apkaro korupciju.”
Eirobarometra dati rāda, ka Latvijā administratīvā jeb ikdienas korupcija, piemēram, naudas vai pakalpojumu piedāvāšana par valsts pakalpojumiem, tiek uzskatīta par pieņemamāku nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt dāvanu pasniegšanu par valsts pakalpojumu Latvijā par pieņemamu uzskata vairāk aptaujāto nekā jebkurā citā dalībvalstī – 57 %, kamēr Lietuvā šis rādītājs ir 37 %, Igaunijā 26 %, bet ES vidējais rādītājs ir 23 %.
 |  |
Attēli: Eiropas Komisija.
Korupcija visizplatītākā Latvijā ir starp amatpersonām, kuras izsniedz būvatļaujas, lemj par publisko iepirkumu līgumu piešķiršanu, kā arī politiskajās partijās. Savukārt katrs desmitais Latvijas aptaujātais (10%), kurš pēdējo 12 mēnešu laikā apmeklējis valsts veselības aprūpes speciālistu, atzīst, ka papildus oficiālajam maksājumam ir devis papildu samaksu vai vērtīgu dāvanu medicīnas māsai vai ārstam vai arī ziedojis slimnīcai apmaiņā pret aprūpes pakalpojumiem. Latvijas rādītājs ir divas reizes augstāks nekā ES vidējais rādītājs (5%) un ir pat nedaudz pieaudzis kopš 2017. gada (8 %).
Saskarsme ar korupciju Latvijā ir identiska ES vidējam rādītājam – 5% bijuši korupcijas upuri vai liecinieki. Taču tikai 3% no aptaujātajiem, kuri atzina, ka piedzīvojuši vai novērojuši korupciju, par to kādam ziņojuši. Šis rādītājs ir būtiski zemāks nekā vidēji ES, kur par korupciju ziņojuši 21%. Ievērojama daļa Latvijas aptaujāto uzskata, ka cilvēki varētu nolemt neziņot par korupciju, jo to ir grūti pierādīt (48 %) un korupcijā iesaistītie tik un tā netiktu sodīti (43 %).
Vairums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir kritiski par korupcijas negatīvo ietekmi uz godīgu uzņēmējdarbību. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujāto (76 %) piekrīt, ka pārāk cieša saikne starp uzņēmējiem un politiķiem veicina korupciju Latvijā. Vairāk nekā puse (51 %) uzskata, ka vienīgais veids, kā gūt panākumus uzņēmējdarbībā, ir izmantot politiskos sakarus savukārt 71 % ir vienisprātis, ka favorītisms un korupcija grauj uzņēmumu konkurētspēju Latvijā.
Liene Gātere, Delnas direktore: “Lai veiksmīgi cīnītos ar korupciju, pateicību došanas tradīcijām un palielinātu sabiedrības uzticību godīgiem procesiem valsts pārvaldē un politikā, svarīga ir ne tikai apkarošana, bet arī mērķtiecīgs ieguldījums prevencijā un sabiedrības izglītošanā. Tāpēc Delna īpaši aicina pretkorupcijas politikas plānošanā prioritizēt iestāžu iekšējo kontroles sistēmu pilnveidi, kā arī atklātības un ētikas normu stiprināšanu valsts pārvaldē un politikā.”
Papildu informācija par Eirobarometra pētījumiem
Pirmo Eirobarometra pētījumu par korupciju Eiropas Komisija veica 2005. gadā un atkārtoja 2007., 2009., 2011., 2013. un 2017. gadā. Pētījuma mērķis ir noskaidrot dalībvalstu iedzīvotāju uztveri un saskari ar korupciju. Pētījums aptver dažādas jomas, tajā skaitā:
- Korupcijas uztveri (cik pieņemama ir korupcija, kāds ir korupcijas līmenis valstī un tml.);
- Detalizētu attieksmi pret korupciju valsts iestādēs, uzņēmējdarbībā, kā arī valdības, tieslietu sistēmas un institūciju efektivitāti cīņā ar korupciju;
- Personisko saskarsmi ar korupciju, lai saņemtu valsts pakalpojumus;
- Ar papildus maksājumiem saistītu korupciju veselības aprūpes sektorā;
- Ziņošanu par korupciju un uzticības līmeni dažādām institūcijām.
Aptaujas veica uzņēmumu tīkls KANTAR laikā no 2019. gada 6. līdz 19. decembrim 28 ES dalībvalstīs (tajā skaitā Lielbritānijā).
Aptauju rezultāti pieejami šeit.
[1] Iepriekšējie Eirobarometra pētījumi publicēti 2017. un 2013. gadā, kad Latvijas rādītājs bija attiecīgi 84% un 83%.
Vairāk informācijas: Liene Gātere, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore, liene.gatere@delna.lv, +371 67285585.
Materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
