Delna publicēja jaunu versiju sabiedrībā populārajai tīmekļa vietnei “Deputāti uz Delnas”, kura turpmāk lietotājiem ļaus ērtā un interaktīvā veidā apskatīt datus un informāciju par politisko organizāciju finansēšanu Latvijā un Saeimas deputātu deklarētajām interesēm. Tīmekļa vietne izmanto datus no publiski pieejamiem informācijas avotiem: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko partiju finansēšanas datu bāzes un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) valsts amatpersonu deklarāciju datubāzes.
Kopā ar tīmekļa vietnes atjaunošanu Delna arī publicēja ziņojumu, kas sniedz ieskatu politisko partiju finansēšanā un valsts amatpersonu deklarētajās interesēs 2018. un 2019. gadā. Ziņojums apskata, cik lielā mērā politiskās partijas ir paļāvušās uz nelielu skaitu mazo privāto ziedotāju, sniedz ieskatu Saeimas deputātu, kas pildīja amatpersonas pienākumus līdz 2019. gada nogalei, ārējās interesēs un salīdzina tās ar 2018. gadu.
Noklikšķiniet uz attēla, lai lejupielādētu ziņojumu
Deputāti uz Delnas atjaunošana ir daļa no plašāka projekta ar nosaukumu “Integrity Watch Europe”, kuru finansē Eiropas Komisija un vada Transparency International Sekretariāts (TI-S) un Transparency International EU. Projekts paredz attīstīt līdzīgus uz datiem balstītus digitālus rīkus arī citās Eiropas valstīs (Francijā, Grieķijā, Itālijā, Lietuvā, Nīderlandē, Slovēnijā un Spānijā) un divās ES institūcijās (Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā). Projekta ietvaros ir publicēts arī reģionālais ziņojums par Latviju un pārējām projekta valstīm[1]. Mēs iesakām lasītājiem iepazīties ar šo ziņojumu un gūt visaptverošu ieskatu par atvērto datu ietekmi uz politisko godīgumu Eiropā.
GALVENIE SECINĀJUMI
Politisko partiju finansēšana – starp 20 politiskajām organizācijām (politiskajām partijām un politisko partiju savienībam), kas tika analizētas, privātie ziedojumi veidoja 81% no politisko organizāciju kopējiem ienākumiem, ieskaitot biedru naudas un valsts finansējumu, variējot no 23% līdz 100%. Kopumā politiskajām organizācijām bija tendence paļauties uz lieliem ziedojumiem no nelielas privāto ziedotāju grupas. Kopumā 20% no top ziedotājiem sniedza vairāk nekā 80% no privāto ziedojumu kopsummas. Lieli un nozīmīgi ziedotāji ieguldīja aptuveni 19% no privāto ziedojumu kopsummas[2].
Nesenie grozījumi politiskā finansējuma likumdošanā ievērojami palielināja valsts finansējuma apjomu politiskajām organizācijām, kuras Saeimas vēlēšanās saņēma vairāk nekā 2% vēlētāju balsu. Šie grozījumi visticamāk mazinās politisko organizāciju atkarību no privātajiem ziedojumiem. Tomēr nākotnē ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai jaunais finansēšanas modelis veicinās politisko līdzdalību no pilsoniskās sabiedrības un politisko partiju biedru puses, un vai starp parlamentā esošajām un ārpus parlamentārajām partijām parādīsies ievērojamas ienākumu atšķirības, kas varētu negatīvi ietekmēt politisko plurālismu un politisko organizāciju konkurenci.
Turklāt palielinātais valsts finansējuma apjoms politiskajām partijām uzliek par pienākumu ciešāk uzraudzīt politisko partiju izdevumus un uzlabot pieejamību šiem datiem. Šobrīd neviena no KNAB politiskās finansēšanas datubāzē esošajām datu kopām nav lejupielādējama. Turklāt politisko partiju finanšu deklarācijas, kurās ir informācija par to izdevumiem, ir pieejamas tikai skenētā PDF formātā, kas apgrūtina datu vākšanu tālākai uzraudzībai un analīzei.
Interešu un aktīvu atklāšana – Skatoties uz Saeimas 100 deputātu ikgadējām deklarācijām par 2019. gadu, kuri bija savos amatos arī 2019.gada beigās, 54 no viņiem vidēji ieņēma 1-2 ārējos amatus; 67 no viņiem guva ienākumus papildus deputāta darbam vidēji EUR 10 601 apjomā, un 36 no viņiem piederēja daļas un/vai akcijas komercsabiedrībās vidēji EUR 60 000 apmērā. Lai arī deputāti lielāko daļu ārējo amatu ieņēma nevalstiskajā sektorā, bija daļu vai akciju turētāji finanšu un apdrošināšanas nozarē, tomēr lielāko daļu ārējo ienākumu viņi guva lauksaimniecības nozarē.
Salīdzinot ar 2018. gadu, ir vērojams ārējo amatu kopējā skaita samazinājums par 39%, ārējo ienākumu vērtības samazinājums par 30% un akciju vērtības pieaugums par 430% (ar šo lielo pieaugumu saistāms viens gadījums)[3]. Šie rezultāti rosina domāt, ka kopumā deputāti 2019. gadā ir samazinājuši savu iesaistīšanos privātajā sektorā.
Nesenie grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā”, kas stājās spēkā 2020. gada jūlijā, aizliedz deputātiem ieņemt algotus amatus nevalstiskajās organizācijās. Šie grozījumi visticamāk mazinās deputātu iesaisti nevalstiskajā sektorā un mazinās interešu konflikta risku. Ņemot vērā, ka VID valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzes lietotājdraudzīguma trūkums kavē datu vākšanu, līdz ar to arī deputātu interešu uzraudzība ir apgrūtinoša. Prasības trūkums deputātiem deklarēt savas intereses, kad tās rodas, liedz iegūt skaidru priekšstatu par viņu interesēm, un saistīt intereses ar lēmumu pieņemšanu.
REKOMENDĀCIJAS
Deputāti uz Delnas tika izstrādāts ar mērķi mazināt dažas no iepriekšminētajām problēmām saistībā ar datu pieejamību un informācijas kvalitāti par politisko partiju finansēšanu un Saeimas deputātu deklarētajām interesēm. Ceram, ka jaunais risinājums sekmēs publiskā un privātā sektora iesaistīšanos šo jautājumu uzraudzībā. Tomēr uzskatām, ka ir jāīsteno vēl vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu datu pārvaldību un izmantotu vēl neatklāto potenciālu uzraudzības iestāžu darba sekmēšanai:
- KNAB būtu jāpublicē visa informācija politisko partiju finansēšanas datu bāzē mašīnlasāmā formātā, tajā skaitā arī politisko partiju finanšu deklarācijas.
- Saeimai būtu javeic grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā”: i) jāievieš mehānisms, kas ļautu Saeimas deputātiem deklarēt savas privātās intereses un aktīvus, tiklīdz tie rodas; ii) jāpublicē augsta līmeņa amatpersonu deklarācijas mašīnlasāmā formātā.
- VID būtu jāuzlabo valsts amatpersonu deklarāciju datu bāze, integrejot tajā lietotājam draudzīgas un saistošas iespējas, piemēram, apskatīt, atlasīt, filtrēt un salīdzināt deklarācijas pa dažādiem gadiem, valsts iestādēm un valsts amatpersonu kategorijām.
KĀ LIETOT “DEPUTĀTI UZ DELNAS” TURPMĀKAI ANALĪZEI
Deputāti uz Delnas tika izstrādāts, lai pilsoniskā sabiedrība spētu patstāvīgi uzraudzīt savu ievēlēto pārstāvju politisko godīgumu. Kaut arī Delna savā ziņojumā ir sniegusi vispārēju pārskatu par politisko partiju finansēm un deputātu ārējām interesēm 2018. un 2019. gadā, šis interaktīvais rīks sniedz vēl nenosauktas izpētes jomas:
- Deputāti uz Delnas ir sadaļas, kas ļauj izpētīt biedru naudas un deputātu ziedojumus. Šie dati sniedz visaptverošu priekšstatu par to, kas finansē Latvijas politiskās organizācijas, un ļauj analizēt dažādu ziedotāju grupas.
- Deputāti uz Delnas ietver arī sadaļu, kurā ir iespējams izpētīt datus par politisko partiju izdevumiem, kas minēti to ikgadējās finanšu deklarācijās, ko tās iesniedz KNAB. Šis rīks ļauj izpētīt un salīdzināt izdevumus dažādos gados pēc politiskajām partijām, to budžeta pozīcijām. Un ar šī rīka palīdzību var redzēt, kā politiskās partijas tērē no privātajiem ziedotājiem un valsts budžeta saņemto naudu.
- Uzņēmumu Reģistrs nesen augšupielādēja Latvijas atvērto datu portālā mašīnlasāmu datu kopu ar vairāk nekā 180 000 Latvijas uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Šo datu kopu var integrēt ar tīmekļa vietni “Deputāti uz Delnas”, lai identificētu lielākos korporatīvos ziedotājus.
- Rīks Opener, kuru nesen publicēja Delna un Transparency International Estonia, ļauj vizualizēt ziedojumus no uzņēmumu valdes locekļiem, kas ir saņēmuši valsts pasūtījumus 2018. un 2019. gadā. Šī iespēja ļauj identificēt gadījumus, kad politiskais finansējums ir veikts apmaiņā pret valsts pasūtījumu.
PALĪDZI MUMS ATTISTĪT “DEPUTĀTI UZ DELNAS”
Šobrīd tīmekļa vietnes Deputāti uz Delnas ir diezgan vienkārša, taču drīzumā, balstoties un valdības datu pieejamību, Delna to paplašinās:
- Līdz 2021. gada sākumam Delna integrēs Deputāti uz Delnas tīmekļa vietnē sadaļu, kas ļaus izpētīt Saeimas deputātu deklarētos amatus un ienākumus, kas gūti publiskā sektora institūcijās. Šī sadaļa sniegs pilnīgāku ieskatu deputātu interesēs un ļaus lietotājiem salīdzināt deputātu ienākumus, kas gūti no privātajām darbībām un pildot valsts amatpersonas pienākumus.
- Delna plāno papildināt tīmekļa vietni ar vēl vienu sadaļu par deputātu noguldījumiem un saistībām, tostarp par finanšu ieguldījumiem, zemes īpašumiem, skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumiem, kā arī kredītsaistībām un aizdevumiem. Šīs informācijas pieejamība un iespēja to uzraudzīt var palīdzēt atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu gadījumus.
- Iepriekšējā mājaslapas www.deputatiuzdelnas.lv versija nepazudīs! Līdz 2021. gada martam Delna pabeigs datu pārvietošanu uz jauno vietni un izveidos Saeimas deputātu datu bāzi, kas lietotājiem ļaus vizualizēt visaptverošu informāciju par deputātiem, tajā skaitā viņu politisko pieredzi un darbu Saeimā.
Atsauksmes no lietotājiem un galvenajiem partneriem, kā arī sadarbība ar viņiem, ir būtiska, lai pārliecinātos, ka interaktīvais rīks pilda savu uzvedumu ar augstu pievienoto vērtību. Delna turpmākajos mēnešos organizēs tikšanās ar medijiem, aktīvajiem iedzīvotājiem, valsts amatpersonām, akadēmiķiem un biznesa pārstāvjiem, lai labāk izprastu viņu vajadzības un apspriestu iespējamos mājas lapas uzlabojumus.
Mēs iesakām ikvienam iedzīvotājam apmeklēt mājaslapu “Deputāti uz Delnas” un sniegt mums idejas, ierosinājumus, kā arī komentārus šī rīka uzlabošanai, sūtot tos uz e-pastu deputatiuzdelnas@delna.lv.
[1] Francija, Grieķija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Slovēnija un Spānija.
[2] Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2019. gada beigām, privātpersonām bija atļauts ziedot ne vairāk kā 50 minimālās mēnešalgas (MMA) (EUR 21 500) gada laikā vienai politiskajai organizācijai . Pamatojoties uz šīm vērtībām, par ievērojamiem ziedotājiem” uzskatījām personas, kuras bija ziedojušas no 50 līdz 75 MMA (EUR 21 500 – EUR 32 249) un par “lielaliem ziedotājiem” uzskatījām personas, kas bija ziedojušas vairāk nekā 75 MMA (EUR 32 250).
[3] Gadījums ir saistīts ar vienu Saeimas deputātu, kas 2019. gadā ieguva akcijas EUR 1,77 milj. vērtībā. Bez šī viena gadījuma pieaugums būtu 3%.
Šo projektu finansē Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonds – Policija. Šīs publikācijas saturs atspoguļo tikai autoru viedokli un ir tikai viņu atbildība. Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par publikācijā ietvertās informācijas izmantošanu.
Šo projektu līdzfinansēja un atbalstīja Latvijas Republikas Kultūras ministrija