- PROJEKTA NORISES LAIKS: 25.11.2020. – 30.09.2022.
- PROJEKTA IZMAKSAS: 49 249,19 EUR
- FINANSĒTĀJS: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda Divpusējās sadarbības fonda stratēģiskā iniciatīva. Iniciatīva saņem dotācijas no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ un Norvēģijas grantu ietvaros.
- PARTNERORGANIZĀCIJA: Transparency International Norway
- KONTAKTPERSONA: Inese Tauriņa
Projektā “Godprātības un atklātības veicināšana pašvaldībās un to sadarbība ar uzņēmējiem”, sadarbojoties divām Transparency International nodaļām – Latvijā un Norvēģijā, izstrādājam pašvaldību atklātības indeksu un ieteikumus pašvaldībām, kā būt atklātākām gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, lai veicinātu sadarbību.
Šajā projektā analizēsim pašvaldības divās ļoti dažādās valstīs, starp kurām novērojama neliela līdzība – Latvija un Norvēģija. Latvija, atšķirībā no Norvēģijas, ir Eiropas Savienības sastāvā. Tāpat Latvija ir sešas reizes mazāka par Norvēģiju (pēc km²) un tajā ir trīs reizes mazāk iedzīvotāju nekā Norvēģijā, bet iedzīvotāju blīvums Latvijā ir par divām reizēm lielāks.
Arī attiecībā uz citiem datiem, kas saistīti ar korupciju un atklātību, starp valstīm nav novērojamas līdzības. 2019. gada Transparency International (TI) Korupcijas uztveres indeksā Norvēģija ieņem 7. vietu ar 84 punktiem no 100, kamēr Latvija ierindojas 44. vietā ar 56 punktiem. Šīs atšķirības kalpo kā labs sākuma punkts, lai censtos saprast tos faktorus, kuri ietekmē šo valstu lielās atšķirības arī mūsu projekta kontekstā.
Korupcijas uztveri valstī ietekmē dažādi faktori, kā, piemēram, valsts iestāžu darbības atklātība, tas, cik vienkārši pilsoņiem ir iegūt informāciju par valsts finansēm, konflikti starp publisko un privāto sektoru, kā arī valsts pārvaldes godprātība.
Kāpēc salīdzināt Latviju un Norvēģiju?
Kā jau minēts, starp abām valstīm pastāv daudz atšķirību, ņemot vērā, ka tās izmanto divus dažādus modeļus atšķirīgās situācijās: Norvēģijai ir aktīva pilsoniskā kultūra un aktīva pilsoņu līdzdalība, ko ietekmē arī citu Skandināvijas valstu tuvums. Tās vienmēr ir bijušas ļoti līdzīgas, ko raksturo to pozitīvā ietekme likumu izstrādē un izpildē, kas ļauj pārvaldīt korupciju, nevis liek reāli pret to cīnīties.
No otras puses, Latvija vienmēr ir centusies apturēt korupciju ar stingrākiem likumiem un sodiem, iezīmējot kontrastējošās situācijas. Tam par iemeslu ir fakts, ka Baltijas valstis cieš no korupcijas, kaut arī mazāk nekā mūsu citas kaimiņvalstis.
Šīs divas atšķirīgās pieejas abās valstīs var skatīt kā funkcionālas. Lai gan Latvija ir tā, kurai ir jāmācās no Norvēģijas, kurā ir viens no labākajiem korupcijas apkarošanas modeļiem pasaulē, Norvēģijai ir jāapzinās “slēptās korupcijas” gadījumi, kas slēpjas kolektīvajā uzticībā vai regulējuma nepilnībās. Godprātības un atklātības stiprināšana vietējās pašvaldībās, kā arī to sadarbībā ar privātajiem uzņēmumiem ir iespēja izraudzīties labākos modeļus un situācijas, kurām līdzināties, kuras uzlabot.
Kāpēc stiprināt godprātību un atklātību sadarbībā ar uzņēmumiem?
Viena no galvenajiem iemesliem ir jau minētā problēma, kas attiecas uz privātā un publiskā sektora interešu konfliktiem. Tie grauj godprātību un atklātību, kas ir biežākais iedzīvotāju neuzticēšanās iemesls. Tik sarežģītā situācijā kā 2020. gadā, kad Covid-19 ietekmē ir izveidojusies liela ekonomiskā krīze, ir saprotams, ka svarīgs ir atbalsts, lai aizsargātu uzņēmējus, tāpat ir jāiegūst pilsoņu uzticība, paplašinot atklātības līmeni un aktīvo pilsoņu līdzdalību.
