×

SABIEDRISKAJAI APSPRIEŠANAI NODOD LOBĒŠANAS ATKLĀTĪBAS REGULĒJUMA PAMATPRINCIPUS

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 26. janvārī nodevusi sabiedriskajai apspriešanai dokumentu “Interešu pārstāvības atklātības regulējuma pamatprincipi. Publiska apspriešana pirms likumprojekta izstrādes Saeimā”, aicinot mēneša laikā sniegt atzinumus likumprojekta tālākajai virzībai. Sabiedriskās domas aptauja liecina – sabiedrība šādam likumam ir nobriedusi un to gaida kā iespēju uzlabot valsts amatpersonu lēmumu kvalitāti.

Kopš 2000. gada pasaulē vērojams politiskās gribas pieaugums sakārtot lobēšanas regulējumu. Šobrīd dažādi lobēšanas regulējumi jau pastāv virknē Eiropas valstu – Vācijā, Francijā, Austrijā, Īrijā, Itālijā, Lielbritānijā, Polijā, Ungārijā, Slovēnijā, Lietuvā. Latvijā lobēšanas regulējuma izstrādei ir diezgan sena vēsture: par to dažādos formātos runāts jau vairāk nekā pirms 10 gadiem, taču vienmēr radušies šķēršļi regulējuma pieņemšanai. Darbs pie tā atsācies 2019. gada rudenī, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izveidota Darba grupa lobēšanas atklātības regulējuma izstrādei deputātes Ineses Voikas (“Attīstībai/Par!”) vadībā.

“Interešu pārstāvībai Latvijā jābūt pieejamai visiem, ne tikai tiem, kam ir nauda un labi sakari. Tai jānotiek atklāti un godīgi. Šodien ar Latvijas sabiedrību sākam apspriest principus, uz kuriem balstīsim Saeimas likumu, kas iezīmēs jaunas attiecības starp likumu pieņēmējiem un tiem, kuri vēlas lēmumus ietekmēt,” norāda Saeimas Darba grupas lobēšanas atklātības likuma izstrādei vadītāja, Saeimas deputāte Inese Voika (“Attīstībai/Par!”).

Kā liecina komunikācijas vadības aģentūras “Deep White” sadarbībā ar SKDS veiktais pētījums “Sabiedrības intereses varas gaiteņos. Interešu pārstāvības likuma novērtējums”, lielākā daļa – 85 % – Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lēmumu pieņēmēji publiskajā sektorā savus lēmumus pieņem šauru grupu interesēs. Trīs ceturtdaļas jeb 74 % iedzīvotāju ir pārliecināti, ka Latvijā būtu jāpieņem likums, kas nosaka, kādā veidā sabiedrības pārstāvji drīkst ietekmēt lēmumu pieņēmējus. Turklāt plašākā sabiedrības interešu grupu iesaiste ļautu rast labākus risinājumus aktuālajām problēmām, uzskata vairums aptaujāto jeb 61%. “Skaidri definēti interešu pārstāvības noteikumi lēmumu pieņemšanu padara caurspīdīgāku un var veicināt uzticību valsts varai. Būtiski, lai jaunizstrādātais likums motivē un atvieglo sabiedrības iesaisti, nevis rada tai šķēršļus,” komentē interešu pārstāvības konsultante, “Deep White” valdes priekšsēdētāja Egle Klekere.

Plānots, ka Interešu pārstāvības atklātības likums attieksies uz Saeimu, valdību, pašvaldībām, neatkarīgām valsts iestādēm,  kā arī valsts augstākajām amatpersonām, kuru kalendāros būs jābūt publiski pieejamai informācijai par tikšanos ar interešu pārstāvjiem. Savukārt interešu pārstāvjiem – nevalstiskajām organizācijām, biznesa asociācijām, privātpersonām vai uzņēmumiem, kas veic interešu pārstāvības aktivitātes Latvijā, – tiks veidots īpašs reģistrs, kuru varētu pārraudzīt Uzņēmumu reģistrs. Rezultātā tiktu izveidota sistēma, kas ļautu izsekot dažādu interešu ietekmei uz lēmumu pieņemšanas procesu. Likuma darbībai jānodrošina, lai no  interešu pārstāvjiem iegūtā ekspertu informācija pozitīvi ietekmētu lēmumu pieņemšanas kvalitāti un novērstu potenciālu kaitējumu sabiedrības kopējām interesēm.

“Interešu aizstāvība un lobēšana ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Šai jomai ir jābūt nostiprinātai arī Latvijā ar piemērotu regulējumu, kas nodrošinātu atklātu un godīgu sabiedrības pārstāvniecību lēmumu pieņemšanā,” norāda “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa. Viņa piebilst – līdz ar likuma pieņemšanu ir jāievieš arī lobētāju reģistrs, kurā ikviens aktīvais iedzīvotājs varēs redzēt, kādas intereses un kā tiek pārstāvētas: “Ikvienai sabiedrības grupai jābūt vienlīdzīgām iespējām paust savu viedokli un aizstāvēt savas intereses. Vislabāk to darīt, ja ir zināmi spēles noteikumi un arī spēlētāji uz laukuma ir redzami.”

Sabiedriskās apspriešana ilgs mēnesi – līdz 26. februārim. Tās mērķis ir noskaidrot iesaistīto pušu viedokli par regulējuma nepieciešamību Latvijā un saņemt ieteikumus tālākai likuma izstrādei. “Delna” aicina Latvijas pilsonisko sabiedrību paust viedokli par izstrādātajiem likumprojekta pamatprincipiem un līdzdarboties tā tapšanā, mazinot risku, ka likuma tvērums nedarbojas sabiedrības interesēs. Atsauksmes būs publiski pieejamas “Delnas” veidotajā mājaslapā www.interesuaizstaviba.lv/.

 

Papildu informācijai:
Inese Tauriņa
Sabiedrība par atklātību – Delna
Inese.Taurina@delna.lv
T. +371 67285585

 

Šis ieraksts ir publicēts ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1