×

KĀ APKAROT KORUPCIJU UN STARPTAUTISKO NOZIEDZĪBU? DELNA IESAKA IEPAZĪTIES AR OSCE VEIDOTU ROKASGRĀMATU

Aicinām ikvienu, kuru interesē korupcijas tēma, iepazīties ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) 2016. gada pētījumu, kurā ir apkopota informācija par OSCE un tās partnervalstu rīcībā esošajiem juridiskajiem rīkiem, jaunākajām likumdošanas un politikas tendencēm korupcijas novēršanā un apkarošanā.  

Pētījuma galvenais mērķis ir raisīt izpratni par starptautisko praksi un pieejamajiem instrumentiem pretkorupcijas politiku izstrādē un to ieviešanā, lai mazinātu nestabilitātes, korupcijas un starptautiskās noziedzības riskus.

Pētījums kopumā sastāv no četrām daļām:

Pirmajā daļā ir apkopotas starptautiskās pretkorupcijas iniciatīvas. Tāpat tiek aplūkots arī korupcijas novēršanas stratēģijas izstrādes process un principi, kuri ir jāņem vērā, veidojot korupcijas apkarošanas struktūras.

Otrajā daļa ir apskatīti preventīvie korupcijas novēršanas pasākumi, aplūkojot ētikas kodeksa, interešu konflikta, politisko partiju finansēšanas, lobēšanas kā arī iepirkumu regulējuma nozīmi korupcijas risku mazināšanā.

Pētījuma trešajā daļā ir pievērsta uzmanība trauksmes cēlēju, pilsoniskas sabiedrības, privātā sektora, plašsaziņas līdzekļu un tiesu lomai korupcijas novēršanā.

Pētījuma noslēdzošajā daļā ir aplūkota korupcijas kriminalizācija, galvenokārt fokusējoties uz preventīvām korupcijas novēršanas metodēm kukuļošanas un “naudas atmazgāšanas” jomā. Korupcijas novēršana ir apskatīta kontekstā ar starptautisko sadarbību un cilvēku brīvības tiesiskajiem ierobežojumiem korupcijas gadījumu izmeklēšanas procesā.

Pētījumu veido 20 nodaļas un katra no tām ir veltīta noteiktam pretkorupcijas aspektam. Katras nodaļas iesākumā ir aplūkotas starptautisko un reģionālo organizāciju iniciatīvas un standarti, lielākoties izceļot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), OECD un Eiropas Savienības pieņemtās normas politiku regulēšanā. Nodaļas turpinājumā ir aplūkotas konkrētās tēmas galvenās komponentes, kas ir būtiskas politikas izstrādei un  korupcijas risku mazināšanai.

Pirmā nodaļa iepazīstina ar OECE reģiona iniciatīvām korupcijas mazināšanā. Nodaļas ietvaros ir aplūkotas ANO, OECD un ES korupcijas apkarošanas iniciatīvas, iepazīstinot ar to pieņemšanas gaitu, galvenajiem principiem un nosacījumiem.  Detalizētāk ir apskatīta OECD daudznozaru pieeja korupcijas apkarošanā, proti, vadlīnijas trauksmes cēlēju aizsardzībai, politikas finansēšanai, interešu konflikta novēršanai un publiskajiem iepirkumiem.

Otrā nodaļa ir veltīta integritātes sistēmas izveidei un tās lomai korupcijas apkarošanā.  Nodaļā ir arī aplūkota pretkorupcijas stratēģijas izstrāde, pievēršot uzmanību privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības lomai tās izstrādāšanā. Izstrādes procesā uzsvērta plašas koalīcijas nepieciešamība, kas ietver ministrijas, ar jomu saistītās iestādes un arī pilsonisko sabiedrību. Ir ieskicēti galvenie sociāli politiskie faktori, kas jāņem vērā, izstrādājot stratēģiju, un uzskaitītas galvenās vadlīnijas stratēģijas efektivitātes noteikšanai.

Trešajā nodaļā ir aplūkoti starptautiskie standarti un saistības, kas ietekmē pretkorupcijas iestādes. Līdzās tiem ir aplūkoti arī pretkorupcijas organizāciju modeļi un nosacījumi to veiksmīgai darbībai, galvenokārt izceļot četrus elementus: neatkarība un objektivitāte, atbildība un integritāte, finanšu un cilvēku resursi un  darbinieku apmācības.

Ceturtā nodaļa veltīta publiskā sektora integritātei. Nodaļā ir aplūkoti priekšnosacījumi valsts pārvaldes integritātei, lai nodrošinātu uzticību valsts pārvaldei, valsts resursu pārvaldīšanai un novērstu korupciju. Tāpat ir aplūkotas arī vadlīnijas, kas jāņem vērā pieņemot darbā publiskajā pārvaldē darbiniekus un ierēdņus, kā arī norādīts, cik svarīga ir informācijas atklātības un pieejamības nozīme valsts institūciju atklātības nodrošināšanā.

Piektajā nodaļā ir aplūkota ētikas kodeksu nozīme korupcijas mazināšanā, iepazīstinot ar galvenajiem principiem, kas jāņem vērā, izstrādājot kodeksu, un galvenajām jomām, ko kodeksam ir jāregulē. Ir būtiski kodeksa izstrādē ietvert vairākus ilgtermiņa mērķus. Tāpat, runājot par kodeksa ieviešanu, ir uzsvērta nepieciešamība pēc regulārām apmācībām, kas ļauj ētikas kodeksu “iedzīvināt” ikdienas dzīvē.

Pētījuma sestajā nodaļā ir aplūkoti interešu konflikta veidi un rīki tā identificēšanai. Ir apskatīti trīs būtiski elementi, kas ir jāiekļauj interešu konflikta regulējumos:

  • valsts amatpersonas pienākums apzināt interešu konfliktu un tā izvairīties,
  • amatpersonas pienākums ziņot par interešu konfliktu,
  • amatpersonu pienākums atrisināt interešu konfliktu.

Kā arī ir detalizētāk aplūkoti nepotisma un kronisma gadījumi, iezīmējot pamatprincipus šādu situāciju novēršanā, tostarp piedāvājot skaidrus  kritērijus cilvēkresursu atlasē  uz vakantiem amatiem.

Septītā nodaļa fokusējas uz starptautiskajiem instrumentiem, kas izstrādāti politikas finansēšanas kontrolei, lai novērstu valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, to piesavināšanos, korupcijas gadījumus. Nodaļā ir apskatīti galvenie elementi, ko ņemt vērā, īstenojot nodokļu iekasēšanas sistēmas reformu, norādot uz nepieciešamību pēc nodokļu iekasēšanas sistēmas vienkāršošanas, procedūru standartizācijas un profesionālo standartu ieviešanas.

Astotajā nodaļā ir apskatītas korupcijas novēršanas metodes publisko iepirkumu procesos, īpaši izceļot nepieciešamību apzināties iepirkumu procedūras vājās vietas un veidojot korupcijas risku kartes. Nodaļā ir piedāvāti virkne indikatoru, kas jāņem vērā nosakot korupcijas riskus. Tāpat nodaļā ir aplūkoti vairāki starptautisko organizāciju izstrādātie standarti un rekomendācijas labas iepirkumu prakses ieviešanā.

Devītajā nodaļā ir aplūkoti politisko partiju finansēšanas caurskatāmības nodrošināšanas mehānismi kontekstā ar starptautisko organizāciju vadlīnijām politisko partiju finansēšanas regulējuma izstrādei. Tāpat ir aplūkota  privāto ziedojumu un valsts finansējuma nozīme politisko partiju finansēšanā.

Desmitā nodaļa ir veltīta lobēšanas jomai, pievēršoties lobēšanas regulējuma izstrādes procesam un tā elementiem. Nodaļa atklāj galvenās komponentes lobēšanas regulējuma izstrādē, iepazīstina ar Vācijas, Polijas, Lietuvas, ASV un Kanādas  lobēšanas regulējumiem.

Vienpadsmitā nodaļa aplūko trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju lomu korupcijas novēršanā. Trauksmes celšanas joma ir aplūkota saistīti ar starptautisko institūciju (tajā skaitā Eiropas Padomes) lietotajiem standartiem un iniciatīvām trauksmes celšanas regulējumu izstrādē.

Divpadsmitā nodaļa apskata pilsoniskās sabiedrības lomu pretkorupcijas programmu izstrādē un to ieviešanā. Pilsoniskās sabiedrības loma ir īpaši izcelta saistībā ar politisko partiju finansēšanas un valdības darbības uzraudzību, izpratnes par korupcijas negatīvo ietekmi veicināšanu un iesaisti likumdošanas procesos.

Pētījuma trīspadsmitajā nodaļā ir apskatītas privātā sektora iniciatīvas korupcijas novēršanā par piemēru ņemot starptautisko un reģionālo organizāciju praksi. Nodaļā ir aplūkotas arī uzņēmumu iekšējās pretkorupcijas sistēmas, uzsverot riska analīzes lomu tajās.

Četrpadsmitā nodaļa apraksta mediju lomu korupcijas novēršanā, sniedzot ieskatu starptautiskajos standartos mediju brīvības nodrošināšanai.

Piecpadsmitā nodaļa ir veltīta tiesu sistēmai,  apskata tiesu sistēmā izplatītos korupcijas veidus, cēloņus un indikatorus.  Nodaļa iepazīstina ar korupcijas pamatcēloņiem (piemēram, zemas tiesnešu algas, vājas institūcijas un nepietiekams varas dalījumu starp tām). Līdzās jau nosauktajam nodaļa vērš uzmanību arī uz nepieciešamību pēc ētikas kodeksiem un tiesu pārraudzību, kā arī  uz mediju lomu tiesu sistēmas uzraudzībā. 

Sešpadsmitā nodaļa sniedz ieskatu korupcijas kriminalizācijas procesā, aplūkojot kukuļošanas gadījumus un norādot uz galvenajiem elementiem, ko būtu nepieciešams atspoguļot valsts tiesību aktos.

Septiņpadsmitajā nodaļā ir apskatītas cilvēka pamattiesības saistībā ar korupcijas gadījumu izmeklēšanu. Nodaļas ietvaros ir vērtēts tiesiskais pamatojums cilvēku brīvību ierobežošanai, kad notiek korupcijas gadījumu izmeklēšana.

Astoņpadsmitajā nodaļā ir pievērsta uzmanība valstu savstarpējai sadarbībai krimināltiesu procesos savstarpējās juridiskās palīdzības (Mutual Legal Assistance) ietvaros. Ir aplūkotas formālās un neformālās starptautiskās sadarbības iespējas korupcijas apkarošanā.

Deviņpadsmitā nodaļa apskata starptautiskās izdošanas veidus, procedūras un līdzšinējo praksi. Ar izdošanu tiek saprasts process, kā persona tiek nogādāta valstī, kurā tā pastrādājusi koruptīva rakstura noziegumu.

Divdesmitā nodaļa ir noslēdzošā un tās ietvaros ir apskatīta “naudas atmazgāšanas” problēma, lasītāji ir iepazīstināti ar starptautiskajiem standartiem “naudas atmazgāšanas” novēršanā, tajā skaitā nelikumīgi iegūto līdzekļu konfiscēšanu un to atgriešanu.

Pilnu OECD pētījumu  “Handbook on Combating Corruption” lasīt šeit.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1