“Sabiedrība par atklātību – Delna” vēlas vērst uzmanību uz to, ka Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 6. maija attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtībā ir iekļauts balsojums par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr: 703/Lp13, 1. lasījums).
Šos grozījumus jau izskatīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 2021. gada 28. aprīļa komisijas sēdē (turpmāk – komisijas sēde) un nolēma noraidīt iepriekš minēto likumprojektu. Šajā komisijas sēdē diskusijās netika gūta pārliecība, ka šie grozījumi, aizpildinoties ar komercnoslēpumu, būtu jāapstiprina. Ar komisijas sēdes ierakstu var iepazīties šeit. Šie grozījumi paredz, ka amatpersona nepubliskotu arī informāciju par saviem radiniekiem, un tam diemžēl ar komercnoslēpumu nav nekāda saistība.
Delna aicina Saeimas deputātus neatbalstīt grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, ar ko paredzēts sašaurināt valsts amatpersonas deklarācijas publiskojamo daļu noteiktām amatpersonu grupām – Valsts dibinātu augstskolu padomes locekļu un padomes locekļu likuma 4. panta pirmās daļas 18. punktā un 19. punktā un 191.punktā minētajās kapitālsabiedrībās.
Ar šiem grozījumiem tiek izjaukta vienotā pieeja attiecībā pret valsts amatpersonu publiskojamajām deklarācijām un šī grupa, būdama izņēmums, tiek nostādīta priviliģētā stāvoklī. Pieturoties pie godīguma un atklātības principiem tā tam nebūtu jābūt, jo šie grozījumi skar augstākā līmeņa amatpersonas, tās ir amatpersonas, kas ikdienā uzņemas lielu atbildību, līdz ar to arī nes atbildību pret sabiedrību un pienākumu atklāt savas intereses. Šādos apstākļos izņēmumiem nebūtu jābūt.
OECD (Organization for Economic Co-operation and Development) ir atzinusi, ka valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas ir efektīvs instruments korupcijas novēršanā. Veicot pētījumu par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas pienākumu un publisko pieejamību OECD norāda, ka nav neviena starptautiska standarta, kas noteiktu deklarāciju publiskās pieejamības apjomu, un tieši katras valsts juridiskās un sociālās tradīcijas ir galvenie faktori, kas nosaka deklarāciju publisko pieejamību, lai ievērotu līdzsvaru starp atklātību un privātās dzīves aizsardzību.
Latvijas pilsoniskā sabiedrība un mediji līdz šim ir veikuši sabiedrisko uzraudzību arī par atsevišķu augstskolu, piemēram, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās Universitātes, amatpersonu[1] deklarācijām. Tiesībaizsardzības iestādes pēc savas iniciatīvas spēj pārbaudīt tikai nelielu daļu no visām valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām. Piemēram, KNAB ir publiski atklājis, ka nereti tieši mediju publiskotā informācija ir pamats uzsākt izmeklēšanu.
Delna aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šos likuma grozījumus, kuri pēc būtības sadrumstalotu attieksmi un atbildību pret augstāka līmeņa valsts amatpersonām. Mēs uzskatām, ka par šo jautājumu ir jāturpina diskusijas un jāmeklē labākie risinājumi situācijai un jāattīsta jaunas redakcijas grozījumiem, šo grozījumu tapšanā iesaistot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts ieņēmu dienestu un pilsonisko sabiedrību. Šobrīd ir redzams, ka ir nepietiekami diskutēts par šiem grozījumiem, to pierāda arī komisijas sēdes attieksme un lēmums virzīt to uz pirmo lasījumu, neatbalstot tā tālāku virzību.
Papildu informācija: Agnija Birule, agnija.birule@delna.lv
[1] Skat., piemēram, https://www.la.lv/luksusa-auto-petniecibai un https://www.apollo.lv/6741166/broka-tikusi-pie-jauna-amata-lu
Šo aktivitāti finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par aktivitātes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.