×

KĀDAM JĀBŪT INTEREŠU PĀRSTĀVĪBAS REGULĒJUMAM LATVIJĀ

Ar starptautiskajiem ekspertiem publiskajā diskusijā 2021. gada 23. aprīlī apspriedām plānoto interešu pārstāvības atklātības regulējumu Latvijā.

Latvija GRECO Ceturtās novērtēšanas kārtā ir saņēmusi rekomendācijas noteikt kārtību, kā Saeimas deputāti veido attiecības ar interešu pārstāvjiem (lobētājiem) un citām trešajām pusēm, kas vēlas ietekmēt likumdošanas procesu.

Kopš 2019. gada, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izveidoja Darba grupu lobēšanas atklātības likuma izstrādei, notiek aktīvs darbs pie regulējuma izstrādes. 2021. gada sākumā notika regulējuma pamatprincipu sabiedriskā apspriešana, kuras rezultāta tika saņemti 16 atzinumi no valsts pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām un biznesa organizācijām.

Šajā kontekstā biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā 23. aprīlī organizēja ekspertu forumu un apaļā galda diskusiju. Tās mērķis bija paplašināt informētību un diskusijas par to, kāda ir labākā starptautiskā prakse, kādam ir jābūt Latvijas interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības regulējumam. Uzaicinātie starptautiskie eksperti dalījās ar savu pieredzi un ieteikumiem regulējuma izstrādātājiem Latvijā. 13. Saeimas deputāti un Latvijas eksperti savukārt ar savu redzējumu par topošo Latvijas regulējumu un līdz šim paveikto, tajā skaitā arī izaicinājumiem.

Ekspertu forumā piedalījās:

  • Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns,
  • ASV vēstnieks Latvijas Republikā V.E. Džons Kārvails (H.E. John Carwile),
  • GRECO Izpildsekretāre Hanne Junkere (Hanne Juncher),
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Pirmās (Stratēģijas) pārvaldes priekšniece Anna Aļošina,
  • OSCE Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (ODIHR) Radivojs Grujičs (Radivoje Grujić),
  • Vecākais padomnieks Globālās pretkorupcijas jautājumos ASV Tieslietu Departamentā Pīters Einsvorts (Peter Ainsworth),
  • “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa,
  • Saeimas Darba grupas Lobēšanas atklātības regulējuma izstrādei priekšsēdētāja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Inese Voika,
  • Saeimas deputāts Ainars Latkovskis,
  • Saeimas deputāts Rihards Kols,
  • Saeimas deputāte Iveta Benhena–Bēkena,
  • Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda,
  • GRECO vecākā juridiskā padomniece Laura Sanz-Levia,
  • Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Inese Kušķe.

Diskusiju vadīja Delnas direktore Inese Tauriņa un Transparency International Lietuvas nodaļas direktors Sergejs Muravjovs (Sergejus Muravjovas).

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, atklājot ekspertu forumu apstiprināja 13. Saeimas apņemšanos turpināt darbu pie interešu pārstāvības atklātības regulējuma izstrādes un pieņemšanas 13. Saeimas pilnvaru laikā. ASV vēstnieks Džons Kārvails savā uzrunā norādīja uz to, ka, lai gan diskusijas dalībnieki ir pietiekoši atšķirīgi, visus vieno kopīga vēlme ar šo regulējumu spēcināt demokrātiju. Tāpat vēstnieks aicināja atcerēties, ka likumdošanas process un tajā iedzīvinātās vērtības ir tikpat svarīgi, kā pieņemto lēmumu saturs. Hanne Junkere savukārt izklāstīja GRECO rekomendāciju ieviešanas procesu Latvijā un vērsa uzmanību uz “neizpildītajiem mājasdarbiem” saistībā ar lobēšanas regulējuma izstrādi un amatpersonu deklarāciju iesniegšanas procesa uzlabošanu.

Ekspertu foruma dalībnieki vērsa uzmanību uz virkni jautājumu, kuru risināšana pagātnē izrādījusies problemātiska un sniedza padomus, kas varētu būt noderīgi 13. Saeimai tālākai likuma izstrādei. Anna Aļošina sniedza izvērstu izklāstu par KNAB pieredzi un līdzšinējiem mēģinājumiem izstrādāt lobēšanas regulējumu, ar to saistīto problemātiku, un pauda gatavību līdzdarboties risinājumu meklēšanā. Eksperte skaidroja, ka izpildvara jau šobrīd lielā mērā dokumentē saziņu ar interešu pārstāvjiem un salīdzinoši lielāks atklātības trūkums novērojams Saeimā.

Radivojs Grujičs norādīja uz to, ka ar šī regulējuma izstrādi un pieņemšanu varētu mazināt sabiedrībā eksistējošo negatīvu attieksmi pret interešu pārstāvību (lobēšanu). Vienlaikus eksperta ieskatā šim regulējumam būtu jābūt daļai no plašākas valsts integritātes sistēmas, un uz to nevajadzētu skatīties kā no sistēmas atrautu elementu. Cita starpā būtu nepieciešams saskaņot to ar publisko iepirkumu un politisko organizāciju finansējuma regulējumiem. Tomēr eksperts sevišķi uzsvēra nepieciešamība palielināt atklātību Saeimas darbā.  Domājot specifiski par regulējumu, nepieciešams nonākt pie skaidrības par to, uz kādiem lobētājiem jaunie noteikumi attieksies, kas vispār ir lobēšana un, cik bieži būtu jāziņo par lobēšanas pasākumiem. Jārūpējas arī par sabiedrības informētību, jāveic skaidrojošais darbs par to, kādi pēc regulējuma pieņemšanas būs lobētāju pienākumi, veicot saziņu ar amatpersonām.

Arī Pīters Einsvorts skaidroja interešu pārstāvības nozīmīgumu veselīgā demokrātijā. Lai gan ne visas idejas, ar ko lobētāji vēršas pie amatpersonām būtu vērtējamas kā labas un vērtīgas, arī par tām būtu atklātā veidā jādiskutē, jo tieši tā ir iespējams pārliecināties par ideju dzīvotspēju. Tāpat Einsvorts uzsvēra, ka, viņaprāt, vienādiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visiem lobētājiem neatkarīgi no tā, vai tās ir bezpeļņas organizācijas vai uzņēmumi, jo pretējā gadījumā būs sarežģīti godīgā veidā novilkt robežu starp tiem, uz kuriem regulējums attiecas un kuriem ne. Lobēšanas regulējums var palīdzēt atklāt nopietnākus pārkāpumus.

Saeimas deputāti apaļā galda diskusijas laikā dalījās ar savām atmiņām par agrākiem mēģinājumiem Latvijā izveidot lobēšanas atklātības regulējumu un par interesantiem atgadījumiem, ar ko paši saskārušies, vērojot interešu pārstāvju darbu Saeimā. Deputāti secināja, ka Saeimas darbs laika gaitā ir diezgan daudz mainījies, kļūstot atklātāks. GRECO vecākā juridiskā padomniece gan norādīja uz to, ka pie atklātības Saeimas darbā joprojām jāturpina strādāt. Tāpat deputāti aicināja mācīties no citu valstu pieredzes, izvairoties no lobēšanas demonizēšanas un atrodot līdzsvaru starp informāciju, kas tiek un netiek publicēta. Izskan arī aicinājums izvairīties no pārlieku lielas regulācijas.

Darba grupas vadītāja Inese Voika detalizēti iepazīstināja ar likumprojekta izstrādes gaitu, vienlaikus atgādinot, ka amatpersonas var ļoti daudz darīt arī neatkarīgi no tā, vai eksistē atbilstošais regulējums. Kā piemēru deputāte minēja tādas prakses iedibināšanu, kur Saeimas deputāti brīvprātīgi publicē savus plānoto tikšanos kalendārus. Inese Kušķe savukārt aicināja domāt par eksistējošo regulējumu, kas paredzēts sabiedrības iesaistes veicināšanai, un izvairīties no informācijas dublēšanās. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz faktu, ka ministrijām jau šobrīd ētikas kodeksos ir iekļautas normas, kas nosaka, kā būtu jāorganizē saziņa ar lobētājiem. Diskusijas vadītājs Sergejus Muravjovs salīdzināja dalībnieku stāstīto ar Lietuvas pieredzi un uzsvēra, ka svarīgākā ir nevis lobētāju sodīšana, bet gan datu ievākšana.

 

Pasākumu atbalsta Amerikas Savienoto valstu vēstniecība Latvijā.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1