×

LOBĒŠANA PAŠVALDĪBĀS – VAI TO NEPIECIEŠAMS REGULĒT?

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2020. gada decembrī uzsāka apjomīgu pētījumu par interešu pārstāvības (lobēšanas) līdzšinējo praksi Latvijā nacionālā līmenī un pašvaldībās, ētisku un neētisku interešu pārstāvību, interešu pārstāvju komunikāciju ar lēmumu pieņēmējiem. Pētījuma mērķis ir izzināt lobēšanas esošo praksi Latvijā un gūt atziņas, kas varētu būt noderīgas diskusijās par jaunā regulējuma saturu, tai skaitā attiecībā uz pašvaldībām. Pētījumā aptaujas anketu aizpildīšanā, fokusgrupās, individuālajās intervijās piedalījās nacionālā un reģionālā līmeņa dalībnieki, skaidrojot nevalstisko organizāciju (NVO), arodbiedrību, uzņēmēju asociāciju, profesionālo lobētāju, kā arī amatpersonu viedokli.

2021. gada 25. un 27. maijā Delna organizē publiskas diskusijas, lai prezentētu tos pētījuma rezultātus, kas attiecas uz interešu pārstāvību pašvaldībās – esošo praksi un, kas jāņem vērā, strādājot pie topošā regulējuma.

Kopumā Delna ir secinājusi, ka ir būtiski topošajā interešu pārstāvības regulējumā paredzēt arī to, kā organizēt saziņu ar lobētājiem pašvaldību līmenī. Administratīvi teritoriālās reformas ieviešana ir nozīmīgs konteksts, domājot par jaunā interešu pārstāvības regulējuma izstrādi. Proti, mazāks lēmumu pieņēmēju skaits nozīmē lielāku varas koncentrāciju mazāka cilvēku skaita rokās.

Delna secina, ka pašvaldībās gan interešu pārstāvjiem, gan amatpersonām ir samērā zema izpratne par to, kādos veidos interešu pārstāvības aktivitātes var tikt īstenotas un, kādi normatīvie akti šos procesus šobrīd regulē. Tas sasaucas ar aicinājumiem strādāt pie interešu pārstāvības kultūras iedzīvināšanas.

Lielākoties pašvaldību amatpersonām un NVO darbiniekiem ir priekšstats par lobēšanu kā par kaut ko negatīvu, kas nepārklājas ar pašu īstenotajām aktivitātēm, taču reizē arī pētījuma dalībnieki bieži apgalvoja, ka nekāda neleģitīma lobēšana mūsdienās vairs nenotiek – iemesli varētu būt kultūras maiņa, arī amatpersonu pašu godīgā reputācija. Taču ir sastopamas arī bažas par to, ka līdz ar jauno regulējumu plānots izskaust jebkādu amatpersonu saziņu ar sabiedrību.

Interešu pārstāvju reģistrs – iespējami papildu ieguvumi

Interešu pārstāvju reģistrs un atskaites par veiktajām lobēšanas aktivitātēm ir būtiska daļa no topošā interešu pārstāvības atklātības regulējuma struktūras. Pētījumā plaši parādās reģionu pārstāvju uzskats, ka publiskais interešu pārstāvju reģistrs būtu noderīgs tad, ja tas atvieglos NVO piekļuvi informācijai par to, kam vēl ir aktuālas viņu problēmas, tādējādi ļaujot meklēt sadarbības partnerus. Amatpersonām ir svarīgi zināt, ka lobētāji ievēro noteiktus profesionālos standartus, vadlīnijas, izturas pret interešu pārstāvības darbu atbildīgi.

Arī uzņēmēju sadarbībā ar pašvaldību ir redzami ieguvumi no šāda reģistra – uzņēmēji varētu publicēt savas intereses, lai pašvaldībai atvieglotu sadarbības partneru meklēšanu. Reģistrs palīdzētu amatpersonām izprast gan NVO, gan uzņēmumu darbības jomas, t. sk. pa reģioniem un nozarēm.

Taču ir arī publiskā lobētāju reģistra pretinieki – izskan bažas, ka tas varētu veicināt “raganu medības” un iesaistīto pušu nomelnošanu. No vienas puses daļa amatpersonu norāda, ka lielāka atklātība mazinātu aizdomu ēnu, bet no otras puses citi pauž viedokli, ka šāda informācija ir nepieciešama tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Ir arī respondenti, kuri norāda, ka reģistrs varētu palīdzēt ar lobēšanas kultūras attīstību – ja šobrīd komunikācija pamatā notiek atsevišķu indivīdu starpā, tad reģistrs varētu veicināt to, ka tie turpmāk tie runā organizācijas vārdā. Savukārt atsevišķos gadījumos tiek paustas bažas par to, ka lobētāji nesniegs vajadzīgo informāciju – iespējams, jo nevēlas, lai konkurenti uzzina par aktivitāti.

Kopumā gan amatpersonas, gan NVO pārstāvji aicina plānot pakāpenisku regulējuma ieviešanu, kā arī pakāpeniski paredzot sodus par likuma neievērošanu – sākotnēji būtu jālūdz reģistrēties, nedraudot ar sodiem. Drīzāk izskan aicinājums domāt par priekšrocībām tiem, kuri nodrošina lielāku atklātību.

Rekomendācijas Saeimas komisijas darba grupai par lobēšanu pašvaldībās

Pētījuma rezultātā Delna ir izstrādājusi ieteikumus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Darba grupas lobēšanas atklātības regulējuma izstrādei par to, kādam jābūt interešu pārstāvības atklātības regulējumam attiecībā uz pašvaldībām.

Kopumā pētījumā respondenti ir īpaši uzsvēruši to, ka ir ļoti svarīgi, ka regulējums ir skaidrs un viegli saprotams. Delna rekomendē darba grupai ņemt vērā:

  • Topošajā interešu pārstāvības atklātības regulējumā vēlams pievērsties arī saziņai pašvaldību līmenī. Tas saistīts ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un varas koncentrācijas palielināšanos mazāka amatpersonu skaita rokās.
  • Lai varētu pielāgoties jaunajām prasībām, būtu saprātīgi paredzēt pārejas periodu gan pašvaldībām, gan NVO – prasības un sodus ieviest pakāpeniski.
  • Interešu pārstāvju publisko reģistru vēlams veidot tā, lai reģistrētos pašvaldību līmeņa interešu pārstāvjus varētu atlasīt atkarībā no to darbības reģiona un jomas. Šādu reģistru kā noderīgu rīku sadarbības partneru atrašanai novērtētu ne vien NVO, bet arī pašvaldību amatpersonas.
  • Ieteicams motivēt pašvaldību vadītājus, izpilddirektorus un domes deputātus publicēt savus plānoto sanāksmju ar interešu pārstāvjiem kalendārus, kā arī sanāksmju darba kārtības.
  • Ar regulējuma palīdzību nav vienkārši atrisināms jautājums par to, vai pašvaldībās būtu jāreģistrē visas interešu pārstāvības izpausmes, piemēram, amatpersonas nejaušas tikšanās ar pašvaldības iedzīvotājiem. Tādēļ, domājot par šādu normu, saprātīgāk būtu paļauties uz sabiedrības kontroli, nevis atbildīgās iestādes kontroli.
  • Būtiski nodrošināt to, ka regulējums neuzliek pienākumu atkārtoti ziņot par interešu pārstāvības aktivitātēm, par ko atklātība jau šobrīd tiek nodrošināta dažādos formalizētos sadarbības formātos, piemēram, pašvaldību komisijās.

 

Pilns pētījuma par interešu pārstāvības līdzšinējo praksi Latvijā nacionālā līmenī un pašvaldībās, ētisku un neētisku interešu pārstāvību, interešu pārstāvju komunikāciju ar lēmumu pieņēmējiem Delna publicēs līdz 04.06.2021.

Papildu informācija: Inese Tauriņa, inese.taurina@delna.lv, tālr. 67285585.

 

Šis materiāls ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1