×

DISKUSIJAS KOPSAVILKUMS: INTEREŠU KONFLIKTU AMATPERSONU DARBĪBĀ NOVĒRŠANA – VAI SPĒSIM NODROŠINĀT AUGSTUS ATKLĀTĪBAS STANDARTUS

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) un ASV vēstniecība Latvijā, sekojot līdzi interešu konflikta pārvaldībai Latvijā un Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) piektās novērtēšanas kārtas ziņojuma ieviešanai, 2021. gada 18. jūnijā rīkoja apaļā galda ekspertu forumu un publisku diskusiju, veltītu interešu konflikta pārvaldībai centrālajā valdībā (konsultatīvo darbinieku un padomnieku līmenis), valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Diskusija notika konferenču platformā Zoom, ar tiešraidi Delnas sociālajos medijos (www.delna.lv un Facebook) un TVNET ziņu portālā.

Diskusijas pirmajā daļā ar priekšlasījumiem uzstājās pieaicinātie eksperti no GRECO, ASV Kolumbijas Universitātes, domnīcas PROVIDUS un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Diskusijas otrajā daļā piedalījās 13. Saeimas deputāti un valsts pārvaldes amatpersonas, tā bija vērsta uz Saeimas 1. lasījumā atbalstītājiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas būtiski sašaurina valsts amatpersonas deklarācijas publiskojamo daļu noteiktām amatpersonu grupām – augstskolu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomju locekļiem.

Eksperti atzina, ka valsts amatpersonu deklarācijas ir būtisks instruments amatpersonu interešu konfliktu monitorēšanā, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu atklāšanā. Sekojot labas pārvaldības principiem, Latvijai būtu jāturpina darbs atklātības virzienā un GRECO rekomendāciju, kas attiecas uz centrālo valdību, valsts un kapitālsabiedrību pārvaldību, ieviešanu. Eksperti neiesaka Latvijai samazināt prasības, kas attiecas uz augsta līmeņa valsts amatpersonām, tajā pat laikā norāda, ka amatpersonu deklarācijās norādāmā informācija nesatur stingras prasības, piemēram, Lietuvā prasības pret amatpersonām ir pilnīgākas, tajās ir jānorāda arī radinieku intereses un iespējamie interešu konflikti.

Latvijas eksperti iesaka pārvērtēt amatpersonu deklarāciju sistēmu un novērst nepilnības, nemazinot atklātību un sabiedrības iespējas uzraudzīt augsta līmeņa amatpersonu intereses. Nepilnību novēršanai ir jābūt kompleksai un saistītai ar visas sistēmas pārvērtējumu, nevis tikai noteiktu sabiedrības grupu. Ja valsts nopietni attiecas pret godprātību (integritāti), amatpersonu deklarācijām būtu jābūt pieejamām.

Par šo jautājumu nebija vienprātības arī Saeimas deputātu vidū. Pozīcijas deputāts Juris Pūce (frakcija “Attīstībai/Par!”), bijusī izglītības un zinātnes ministre, tagadējā 13. Saeimas deputāte Ilga Šuplinska (pie frakcijām nepiederošā), Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Volberts uzsvēra, ka atklātības mazināšana par augstskolu padomju locekļu interesēm ir nepieciešama, lai piesaistītu augstākās izglītības jomai profesionāļus no privātā sektora un veicinātu augstskolu izaugsmi un konkurētspēju starptautiski.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija) norādīja (līdzīgi, kā to uzsvēra eksperti pasākuma pirmajā daļā), ka valsts amatpersonu ienākumu deklarāciju jēga nav tikai pieejamība tiesībsargājošām iestādēm kontrolei. Daudz svarīgāka ir valsts amatpersonas atbildība pret sabiedrību un sabiedrības iespējas pārraudzīt, vai valsts amatpersonas ievēro labas pārvaldības principus. Atklātība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem un atkāpšanās no tā nav pieņemama, ir jādomā par uzlabojumiem, piemēram, samērīguma principu izveidošana un ieviešana dažādām valsts amatpersonu grupām.

Diskusija lielākoties norādīja, ka atklātība ir daļa no labas pārvaldības un ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Izvēloties atklātības līmeni mazināt, Latvija apdraud demokrātijas kvalitāti un atkāpjas no tiem demokrātiskajiem principiem, uz kuriem bija tiekusies jau kopš neatkarības atgūšanas.

Ar pilnu diskusijas kopsavilkumu var iepazīties šeit

Papildu informācija par diskusiju:

LTV  Panorāmas sižets un raksts

TV NET tiešraides ieraksts un raksts

Diskusijas ieraksts

Šī bija otrā apaļā galda tikšanās četru pasākumu sērijā, kas veltīta Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijām un Latvijas progresam korupcijas novēršanā un atklātības veicināšanā.

Pasākumu atbalsta Amerikas Savienoto valstu vēstniecība Latvijā

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1