Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi Globālā korupcijas barometra (GKB, Global Corruption Barometer) 2020. gada rezultātus, kas atklāj Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju korupcijas uztveri. Lai arī situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojusies, tomēr ES un Latvijas iedzīvotāji par korupciju joprojām ir drūmās domās, arī COVID-19 ārkārtas situācija iedzīvotāju uztveri ir ietekmējusi negatīvi.
Lai skaidrotu, ko nozīmē Latvijas iedzīvotāju aptaujas par korupciju valstī rezultāti un, kā tie ietekmē sabiedrības uzticību valdībai, “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) augustā publicēs Latvijas rezultātu analīzi, kā arī 2021. gada 21. augustā sarunu festivālā “LAMPA” organizē publisku diskusiju par Latvijas rezultātiem. Publiskās diskusijas programmu publicēsim augusta sākumā www.delna.lv.
Kā Latvijas sabiedrība redz un uztver valstī notiekošo? Vai ikdienā, vēršoties pēc publiskajiem pakalpojumiem (veselības aprūpe, izglītība, tiesas, policija u.c.) mēs piedzīvojam un saskaramies ar korupciju? Vai Latvijas valdība dara pietiekami, lai apkarotu korupciju un veicinātu vienlīdzīgu attieksmi publisko pakalpojumu pieejamībā? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz rast šogad publicētais TI pētījums – Globālais korupcijas barometrs. Pētījuma rezultāti atklāj, ko sabiedrība domā par korupciju valstī, tendencēm atklātības jomā COVID-19 pandēmijas laikā un norāda uz jomām un amatpersonu grupām, kur pēc sabiedrības ieskata valda vislielākā korupcija.
Respondentu atbildes uz pētījuma jautājumiem
| Jautājums | Eiropas Savienība | Latvija |
| Korupcija pēdējā gada laika ir pieaugusi | 32 % | 20 % |
| Korupcija palikusi iepriekšējā līmenī | 44 % | 55 % |
| Valdība nespēj cīnīties ar korupciju | 49 % | 66 % |
| Ir devuši “kukuli” apmaiņā pret publisko pakalpojumu | 7 % | 9 % |
| Ir izmantojuši personisku pazīšanos, lai saņemtu publisko pakalpojumu | 33 % | 33 % |
| Valdības darbu vada pāris grupu privātās intereses | 53 % | 63 % |
| Valdība ņem viņu viedokli vērā, pieņemot lēmumus | 48 % | 13 % |
| Izjūt bailes ziņot par korupcijas gadījumiem | 45 % | 49 % |
Gan ES, gan Latvijas rezultāti rāda, ka sabiedrība nejūt progresu korupcijas apkarošanā un valdības darbu šajā jomā vērtē kā neizdevušos. Turklāt 1/3 atzīst, ka paši ir izmantojuši “kukuļus” un arī personīgu pazīšanos, lai saņemtu kādu no publiskajiem pakalpojumiem, biežāk tie ir veselības aprūpes pakalpojumi. Arī valdības darbam COVID-19 pandēmijas pārvaldībā ir zema sabiedrības uzticība un lielākoties pārvaldību uzskata par nepietiekami caurspīdīgu.
Aptauja arī norāda uz saikni, kas pastāv starp politiku un biznesu. Vairāk nekā puse respondentu ES un Latvijā uzskata, ka valdības darbu nosaka tikai pāris ietekmīgu grupu privātās intereses, nevis sabiedrības kopējais labums. Sabiedrībā valda uzskats, ka daudz vairāk var panākt, ja ir kāda personiska pazīšanās, tiek “dots kukulis”, un diemžēl pāris cilvēku mantiskās intereses valda pār sabiedrības interesēm. Šie rādītāji kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības uzticību valdības darbam, apšauba valdības darbu, publisko pakalpojumu jēgu un pieejamību sabiedrībā. Respondenti arī atzīst, ka baidās ziņot par korupcijas gadījumiem. Latvijā sabiedrības skatījumā viskorumpētākie ir Saeimas deputāti, valdības amatpersonas, pašvaldību vadītāji un darbinieki, banku sektora darbinieki un uzņēmumu vadītāji.
Lai uzlabotu Latvijas Globālā korupcijas barometra rezultātus un veiksmīgāk apkarotu korupciju valstī, TI un Delna aicina:
- Veicināt sabiedrības uzticību un iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos, ieviest integritātes paktus kā daļu no publisko līgumu uzraudzības.
- Aizsargāt trauksmes cēlējus (iedzīvotājus un medijus), veicināt iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu un sekmīgu darbību.
- Novērst nevēlamu ietekmi politikā, efektīvi pārvaldot interešu konfliktus un nodrošinot lobēšanas aktivitāšu atklātību.
- Veidot godprātību un atklātību privātajā sektorā.
- Veicināt korporatīvo nodokļu pārredzamību un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
- Novērst favorītismu publiskajos iepirkumos.
- Veicināt sadarbību tiesībsargājošo iestāžu vidū.
Papildu informācija
Globālais korupcijas barometrs ir viena no plašāk lietotajām sabiedrības aptaujām, lai noskaidrotu pasaules valstu korupcijas uztveri un uzskatus. Ik pēc noteikta laika aptauju veic kādā pasaules regionā. 2020. gadā aptauju tika veikta 27 ES valstīs un kopā tika aptaujāti 40 000 iedzīvotāji laika posmā no oktobra līdz decembrim. Vairāk par aptauju lasīt šeit.
Šis ieraksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
