“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) publicē pētījumu par nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas (naudas atmazgāšanas) gadījumiem Baltijas valstīs. Delna pētījuma ietvaros apskata galvenās iezīmes sarežģītajām naudas atmazgāšanas shēmām, kas tika veiktas caur Latvijas un citām Baltijas valstu bankām, un izvērtē šo valstu valdību centienus novērst līdzīgu shēmu atkārtošanos nākotnē. Tajā pat laikā vērš uzmanību uz Latvijas finanšu sistēmas aktuālajiem apdraudējumiem, kas ir saistīti ar čaulas veidojumu un profesionālo pakalpojumu sniedzēju ļaunprātīgu izmantošanu, elektroniskās naudas un digitālo maksājumu nozares augošo popularitāti pasaulē.
Pētījums ir pieejams angļu valodā, noklikšķiniet uz attēla, lai lejuplādētu pētījumu.
Pētījuma kopsavilkums
Nerezidentu bankas un naudas atmazgāšana Latvijā un Baltijas valstīs
Pētnieciskie žurnālisti līdz šim ir atklājuši vismaz trīs lielus “naudas laundromātus”, kuros bija iesaistītas Baltijas valstu bankas – Krievijas laundromātu (2017), Azerbaidžānas laundromātu (2017) un Troikas laundromātu (2019). Šo shēmu rezultātā plašam kleptokrātu tīklam bijušajās Padomju Savienības (PSRS) valstīs izdevās atmazgāt 30-80 miljardu dolāru noziedzīgi iegūtas naudas, kura tālāk tika izmantota dažādiem mērķiem, tai skaitā nekustamo īpašumu un luksusa preču iegādei, cilvēktiesību pārkāpumu apklusināšanai u.c.
Naudas atmazgāšanu caur bankām Baltijas valstīs, tostarp Skandināvu bankām ar augstu reputāciju, veicināja šo banku izvēlētais biznesa modelis, kas bija mērķēts uz klientu-nerezidentu piesaistīšanu. Tā rezultātā bankas piesaistīja tūkstošiem augsta riska ārvalstu klientu no bijušajām PSRS valstīm, kuri varēja turēt noguldījumus, izmantojot čaulas veidojumus, par kuru patiesā labuma guvējiem nebija pieejama informācija, un kuri veica starptautiskus darījumus ASV dolāros vairākās jurisdikcijās, pateicoties korespondentbanku attiecībām ar cienījamām finanšu iestādēm ASV.
Šāds biznesa modelis radīja lielus naudas atmazgāšanas riskus, ar kuriem bankas nespēja cīnīties. Laundromātu atmaskošana un citi skandāli, tostarp ABLV bankas pašlikvidācija, rosināja Latvijas un citu Baltijas valstu valdības vērsties pret nerezidentu bankām, kā rezultātā ārvalstu noguldījumi bankās strauji samazinājās. Lai gan naudas atmazgāšanas riski vairs nav tik augsti kā pagājušajā desmitgadē, 2020. gada septembrī publicētā FinCEN izmeklēšana norādīja, ka joprojām pastāv riski saistībā ar čaulas veidojumiem un profesionālo pakalpojumu sniedzējiem (PPS).
Čaulu spēles
Laundromātu izmeklēšana atklāja, ka noziedznieki pakāpeniski pārgāja no čaulas veidojumu reģistrēšanas tādās slavenās ofšoru jurisdikcijās kā Britu Virdžīnu salas un Panama uz čaulas veidojumu reģistrēšanu uzticamās onšoru (onshore) jurisdikcijās. Vairums čaulas veidojumu, kurus izmantoja laundromātos, bija reģistrēti Apvienotajā Karalistē, un tas radīja leģitimitātes iespaidu. Apvienoto Karalisti pievilcīgu naudas atmazgātājiem padarīja uzņēmumu reģistrēšanas vienkāršība un zemās izmaksas, kā arī patiesā labuma guvēju de fakto anonimitāte, ko nodrošināja partnerības struktūras.
Lai gan 2018. gada aprīlī Latvijas valdība aizliedza bankām apkalpot čaulas veidojumus, un riski saistībā ar AK reģistrētiem uzņēmumiem tagad ir labāk zināmi, paredzams, ka noziedznieki arī turpmāk centīsies dibināt čaulas veidojumus jurisdikcijās ar līdzīgām iezīmēm kā Apvienotajā Karalistē. Šo risku pastiprina pārredzamības un pieejamības trūkums datiem par patiesā labuma guvējiem gan Eiropā, gan pasaulē. Latvijas valdība ir mazinājusi šos riskus, izveidojot patiesā labuma guvēju reģistru, taču ir vajadzīgi vēl efektīvāki centieni, lai izbeigtu “čaulu spēles”.
Profesionālo pakalpojumu sniedzēji un naudas atmazgāšana
Palīdzot noziedzniekiem izveidot simtiem čaulas veidojumu Apvienotajā Karalistē un citās jurisdikcijās, svarīgu lomu jau iepriekš minētajos laundromātos un citās nozīmīgās naudas atmazgāšanas lietās spēlēja profesionālo pakalpojumu sniedzēji. Profesionālo pakalpojumu sniedzēji nodarbojās arī ar kontu atvēršanu Latvijas un citu Baltijas valstu bankās, kuras, saskaņā ar sadarbības līgumiem, paļāvās uz tiem, lai piesaistītu jaunus klientus no bijušās Padomju Savienības valstīm, gandrīz nemaz vai vispār neveicot AML (cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju) pārbaudes. Dažkārt tie arī darbojās kā “para-banku” struktūras, un tika atklāts, ka banku darbinieki paši veica profesionālo pakalpojumu sniegšanu kā blakusdarbu.
Lai gan šobrīd profesionālo pakalpojumu sniedzēju izmantošana Latvijas un citu Baltijas valstu banku vidū vairs nav tik izplatīta, tūkstošiem šādu uzņēmumu joprojām nodarbojas ar čaulas kompāniju veidošanu un tirdzniecību. Ar tiem saistītais naudas atmazgāšanas risks Latvijā joprojām ir augsts, ņemot vērā piedāvāto pakalpojumu pārrobežu raksturu un to vājās AML spējas. Pēdējos gados Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir pastiprinājis šīs nozares uzraudzību, taču šo uzņēmumu licencēšanas trūkums un vienotas pieejas trūkums to uzraudzībai globālā līmenī padara tos grūti kontrolējamus.
Elektroniskā nauda – jauna nozare augsta riska uzņēmējdarbībai?
Vairākas pazīmes liecina, ka Latvijas un Baltijas valstu banku darbības ierobežošana un tai sekojošais risku samazināšanas process sakrita ar augsta riska bijušo PSRS valstu klientu pāriešanu uz elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un maksājumu iestādēm (MI). Nesen veiktā izmeklēšanā tika atklāts, ka vairākas šādas iestādes Apvienotajā Karalistē vada personas, kas kādreiz darbojās augsta un vidēja līmeņa amatos Latvijas nerezidentu bankās, kuras tika sodītas par nepietiekamu AML prasību ievērošanu, turklāt izmeklētāji arī norādīja, ka ENI un MI sektors ir arvien vairāk savijies ar čaulas veidojumu dibināšanas biznesu.
Latvijā pēdējos gados ENI un MI sektors ir attīstījies, un Finanšu izlūkošanas dienests (FID) tam piešķir vidēji augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku, skaidri norādot uz pakāpenisku augsta riska klientu pāreju uz šo nozari. Pēc regulāciju pastiprināšanas 2018. gadā reģistrēto ENI skaits valstī ir samazinājies, tomēr elektroniskās naudas un maksājumu iestādes, kuras var brīvi sniegt pakalpojumus visā ES, joprojām rada augstu risku arī Latvijai, jo tās var būt reģistrētas valstīs ar vājākām uzraudzības sistēmām. Tas norāda uz nepieciešamību uzlabot pārrobežu uzraudzību un informācijas apmaiņu šajā jomā.
Jaunais Eiropas Savienības AML tiesību aktu kopums
Pieaugošās bažas par naudas atmazgāšanas riskiem rosināja ES Komisiju 2021. gada jūlijā nākt klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu paketi, lai stiprinātu ES nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu. Tā ietver:
- jaunas ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas iestādes (AMLA) izveidi;
- jaunu regulu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kurā ietverti tieši piemērojami noteikumi, tostarp attiecībā uz klientu uzticamības pārbaudēm un patiesā labuma guvējiem;
- Sesto AML direktīvu, kurā ietverti noteikumi par jauno noteikumu pārņemšanu nacionālo valstu tiesību aktos;
- un AML noteikumu pastiprināšanu kripto nozarē.
Lai gan šis solis ir vērtējams atzinīgi, paies vēl ilgs laiks, līdz dalībvalstis varēs pilnībā pielāgoties jaunajai sistēmai un gūt labumu no AMLA uzlabotās pārrobežu AML uzraudzības un kontroles (pieņemot, ka tai būs atvēlēti pietiekami resursi un izveidota atbilstoša pārvaldība). Tāpēc Latvijas un citu Baltijas valstu valdībām ne tikai pilnībā jāatbalsta ES Komisijas priekšlikums Padomes sarunās, bet jau tagad jāveic vairāki pasākumi, lai risinātu šajā ziņojumā identificētās aktuālākās problēmas, sagatavotos un atvieglotu pāreju uz jaunajiem noteikumiem.
Delnas rekomendācijas
Pamatojoties uz šajā ziņojumā konstatēto informāciju, Delna rekomendē Latvijas valdībai pilnībā atbalstīt pašreizējos ES centienus izveidot pārnacionālu uzraudzības un ziņošanas mehānismu pārrobežu darījumiem, kā arī kopīgi ar FID, FKTK, VID, Uzņēmumu reģistru un Finanšu sektora attīstības padomes locekļiem īstenot šādus pasākumus:
- Nodrošināt regulāru precīzas statistikas publicēšanu par banku attiecībām ar profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, elektroniskās naudas un maksājumu iestādēm. Publicēt: i) profesionālo pakalpojumu sniedzēju skaitu, ar kuriem bankām ir sadarbības līgumi, un to ENI un MI skaitu, kurām tās nodrošina korespondentbanku kontus; ii) jurisdikcijas, kurās šie profesionālo pakalpojumu sniedzēji un ENI/MI ir reģistrēti un darbojas; iii) informāciju par sadarbības līgumu un korespondentbanku pakalpojumu veidiem.
- Veikt pasākumus, lai pastiprinātu profesionālo pakalpojumu sniegšanas uzraudzību un caurredzamību Latvijā: i) izstrādājot licencēšanas prasības šo pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no konkrētās uzņēmējdarbības kategorijas, pie kuras tie pieder; ii) izveidojot visu VID uzraudzībā esošo profesionālo pakalpojumu sniedzēju publisku reģistru; iii) publicējot sarakstu ar to profesionālo pakalpojumu sniedzēju biznesu īpašniekiem un vadītājiem, kuriem ir liegta tiesībspēja.
- Sadarboties ar atbildīgajām iestādēm Igaunijā un Lietuvā, lai nodrošinātu sadarbību starp valstu uzņēmumu reģistriem un pilnvērtīgi izmantotu to sniegtās iespējas AML izlūkošanas jomā: i) pieņemot kopīgus atvērto datu standartus; ii) izstrādājot kopīgus rīkus un rādītājus, lai atklātu aizdomīgas profesionālo pakalpojumu sniedzēju darbības (piemēram, uzņēmumu masveida veidošana); iii) izstrādājot tehniskos risinājumus, kas ļauj veikt informācijas par patiesā labuma guvējiem precizitātes pārbaudes transnacionālā līmenī (piemēram, pārbaudot, vai Latvijas pilsoņa sniegtā informācija par uzņēmuma dibināšanu Igaunijā atbilst Latvijas iestāžu rīcībā esošai informācijai par šo personu).
- Pastiprināt sadarbību finanšu izlūkošanas jomā un uzlabot informācijas apmaiņu saistībā ar ENI/MI Baltijas valstīs: i) veicot kopīgu pārrobežu riska novērtējumu vai tematisku pētījumu, kas vērsts uz pašreizējiem naudas atmazgāšanas riskiem, ko rada ENI/MI, kas darbojas Baltijas valstīs un piesaista augsta riska klientus no bijušajām PSRS valstīm; ii) izveidojot reģionālas ekspertu grupas, lai dalītos ar informāciju par lielākajām privātajām ENI/MI Baltijas valstīs; un iii) apsverot obligātu konkrētu darījumu un uzskaites prasību ieviešanu ENI/MI, kas apkalpo augsta riska klientiem piederošas juridiskas vienības.
Šī publikācija ir tapusi Globālā pretkorupcijas konsorcija finansēta projekta ietvaros un tā atspoguļo biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” viedokli.
