×

SKAIDROJAM KORUPCIJAS UZTVERES AUGSTOS RĀDĪTĀJUS SABIEDRĪBĀ

Lai skaidrotu, ko nozīmē 2020. gada Globālā korupcijas barometra (GKB) Latvijas rezultāti un, kāda ir sabiedrības korupcijas uztvere,  “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2021. gada 21. augustā sarunu festivālā “LAMPA” organizēja publisku diskusiju “Vai Latvijā ir korupcija? Iedzīvotāju viedoklis”. Diskusijas dalībnieki atzina, ka sabiedrībā vienlaikus pastāv dažādas korupcijas uztveres un priekšstati par korupciju. Ir cilvēki, kuri tiešā veidā ir saskārušies ar korupciju (izmantojuši pazīšanos vai devuši “kukuli” apmaiņā pret kādu publisko pakalpojumu), zina kādu, kurš to ir darījis. Tajā pat laikā ir cilvēki, kuri iespaidojas no publiskajā, mediju vidē esošās informācijas un automātiski pieņem, ka valstī valda korupcija, un ikvienu valdības neveiksmi uztver kā korupcijas gadījumu, lai arī juridiski tas drīzāk atbilst sliktai pārvaldībai, nevis korupcijai.

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) šogad jūnijā publicēja GKB rezultātus, kas atklāj Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā Latvijas iedzīvotāju korupcijas uztveri. Lai arī situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojusies, tomēr ES un Latvijas iedzīvotāji par korupciju joprojām ir drūmās domās, arī COVID-19 ārkārtas situācija iedzīvotāju uztveri ir ietekmējusi negatīvi. GKB rezultāti liek apšaubīt Latvijas spēju nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesu, vienlīdzīgu publisko pakalpojumu pieejamību un dalību publiskajos iepirkumos, turklāt met ēnu uz likumdevēja un valdības darbu korupcijas apkarošanā un norāda uz politiskās atsvešinātības sajūtu un neuzticību valsts varai.

81% Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās aptaujā, uzskata korupciju valdībā par lielu problēmu, viņu skatījumā lēmumu pieņemšana nav pasargāta no iespējamas korupcijas un nepamatotām privātām interesēm, un 66 % uzskata, ka valdība nespēj cīnīties ar korupciju. 33 % aptaujāto atzīst, ka izmantojuši personisku pazīšanos, lai saņemtu publisko pakalpojumu, 9 % – ir devuši “kukuli”. Tikai 13 % no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem domā, ka valdība ņem vērā viņu viedokļus, pieņemot lēmumus. Tas ir zemākais rādītājs starp ES valstīm (ES vidējais rādītājs ir 30 %, kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi 23 % un 22 %) un norāda uz to, ka publiskie lēmumi neatspoguļo sabiedrības vēlmes. Ar korupciju cīnīties arī ir apgrūtinoši, daļa sabiedrības nav gatava sadarboties korupcijas apkarošanā – 49 % aptaujāto atzīst, ka izjūt bailes ziņot par korupcijas gadījumiem. 

Šie ir tikai daži no ieskicētajiem GKB rezultātiem un problēmjautājumiem, par kuriem runājām sarunu festivālā “LAMPA”. Diskusijā piedalījās:  

  • Politiķis un 13. Saeimas deputāts Juris Rancāns.
  • Domnīcas PROVIDUS asociētais pētnieks un docents Latvijas Universitātē Valts Kalniņš.
  • Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors, Latvijas Prokuroru biedrības prezidents Jānis Ilsteris.
  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve Inta Nolle
  • Organizācijas Manabalss komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis.

 

Diskusiju moderēja starptautiska konsultantes labas pārvaldības, vēlēšanu un interešu pārstāvniecības jomā Lolita Čigāne. Moderatores vadībā apskatījām faktorus, kas veido sabiedrības korupcijas uztveri, attieksmi pret valdības darbu korupcijas apkarošanā un ziņošanu par iespējamiem korupcijas gadījumiem.

Kas ir korupcija, kā to saprot Latvijas sabiedrība? 

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka sabiedrībā vienlaikus pastāv dažādas korupcijas uztveres un priekšstati, turklāt korupciju objektīvi izvērtēt ir grūti. Cilvēki individuāli uztver savas korupcijas robežas un bieži vien šī robeža ir atkarīga no konkrētas situācijas un apstākļiem, kādos cilvēks atrodas. Tajā pat laikā eksperti atzīst, ka visiem korupcijas gadījumiem ir kopīga iezīme – personiska pazīšanās vai “kukulis” tiek izmantots ļaunprātīgi, rada diskriminējošu attieksmi un kādu cilvēku nostāda priviliģētā stāvoklī attiecībā pret citiem. 

Ir novērotas atšķirības tajā, ko ar korupciju saprot juridiski un, kā to uztver sabiedrība, ir novēroti gadījumi, kad par korupciju uzskata arī valdības neveiksmes, aplokšņu algas u.c. Diskusijas dalībnieki atzīst, ka sabiedrības korupcijas uztveri ietekmē arī mediji brīžos, kad tie pievēršas “skaļām” lietām un tiražē noteiktu viedokli. Līdz ar to ir grūti pateikt, vai cilvēka korupcijas uztvere ir veidojusies no personiskās pieredzes vai mediju iespaidā.  

Organizācijas Manabalss komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis norādīja, ka 2020. gadā ir iesniegtas tikai divas iniciatīvas, kurās parādās ar korupciju saistīta problemātika, līdz ar to, var teikt, ka korupcija valstī nav tik izplatīta, kā par to liek domāt GKB augstie korupcijas uztveres rezultāti.  

Tikai 13 % no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem domā, ka valdība ņem vērā viņu viedokļus, pieņemot lēmumus. Kā to skaidrot? 

Latvijā cilvēki ir diezgan kūtri sava viedokļa paušanā un neiesaistās politiskajos procesos. Nevalstiskajām organizācijām joprojām ir jāstiprina sava kapacitāte, turklāt cilvēki nav pietiekami pārstāvēti politiskajās partijās un neizmanto šos kanālus, lai pārstāvētu savas intereses attiecībās ar politiķiem. Runājot par sabiedrības iesaisti, ir jāatzīst, ka ne vienmēr visas intereses tiek ņemtas vērā, interešu saskaņošanas procesā viedokļi tiek skatīti un pārskatīti un bieži vien ir situācijas, kad kāds viedoklis nav ņemts vērā. 

Kādi ir sabiedrības iemesli domāt, ka valdība nespēj apkarot korupciju? 

Korupcija ir viens no sarežģītākajiem noziegumiem. Ir dzirdēts par gadījumiem, kad aizdomās turamais tiek attaisnots nepietiekamu pierādījumu dēļ. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Inta Nolle norāda, ka sabiedrībai trūkst zināšanu un izpratnes par korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto iestāžu atbildībām un funkcijām, līdz ar to no konkrētām iestādēm sabiedrības gaidas ir lielākas, nekā reāli tās varētu būt.  KNAB veic izmeklēšanu un cilvēkus cietumā neliek, turklāt sarežģītajos korupcijas gadījumos izmeklēšanas process ir ne vien sarežģīts, bet arī laikietilpīgs (tas var aizņemt vairākus gadus), jo pieprasa sadarbību ar citām iestādēm Latvijā un ārvalstīs. Sabiedrība no atbildīgajām iestādēm sagaida tūlītēju rezultātu, bet objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams un rada vilšanās sajūtu.

Turklāt ir novērots, ka gadu laikā likuma normas arī mainās, piemēram, kā tas ir noticis saistībā ar valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu.  

Kā cīnīties ar korupciju, ja daļa sabiedrības nav gatava līdzdarboties korupcijas apkarošanā?

GKB rezultāti rāda, ka 49 % aptaujāto izjūt bailes ziņot par korupcijas gadījumiem. Eksperti atzīst, ka šo gadu garumā ir samazinājies administratīvās korupcijas gadījumu skaits un ziņošanas kultūra Latvijas sabiedrībā ir augusi.

Cilvēki lielākoties ziņo par ikdienas, viegli pierādāmiem korupcijas gadījumiem, piemēram, COVID–19 vakcinācijas sertifikātu pirkšanu, par augsta līmeņa sarežģītām korupcijas shēmām cilvēki neziņo, jo objektīvu iemeslu dēļ viņiem nav pieejama šāda informācija, sabiedrība pie tās var nonākt tikai kādas nejaušības rezultātā. 

Diskusijas dalībnieki uzsver, ka sabiedrībai ir jāziņo par iespējamiem korupcijas gadījumiem. Latvijā ir pietiekami labas anonīmās ziņošanas (trauksmes celšanas) iespējas un ziņotājiem nav jābaidās par nelabvēlīgām sekām, kas pret viņiem var tikt vērstas.

 

Ņemot vēra diskusijā runāto un Delnas izpētē par GKB rezultātiem secināto, lai uzlabotu Latvijas GKB rezultātus un veiksmīgāk apkarotu korupciju, aicinām:

  • Veicināt sabiedrības korupcijas izpratni, skaidrojot, kas ir korupcija un kā ikviens no mums var iesaistīties tās apkarošanā. 
  • Izstrādāt un ieviest Latvijas situācijai piemērotu interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības regulējumu. 
  • Apsvērt grozījumus regulējumā par politisko organizāciju (partiju) finansēšanu, lai precīzāk atspoguļotu Latvijas politisko partiju sistēmas iezīmes un radītu vienlīdzīgākus noteikumus starp dažādiem spēlētājiem. Valdība varētu arī apsvērt partiju finansējuma savienošanu ar partiju darbību attiecībā uz biedru vai mazo ziedotāju piesaisti.
  • Pārskatīt valsts amatpersonu deklarāciju sistēmu: i) padarīt datus vairāk pieejamus un ērti izmantojamus sabiedrībai; ii) ieviest noteikumus augstākā līmeņa ievēlēto amatpersonu ģimenes locekļu deklarācijām un to valsts amatpersonu, kas ir atbildīgas par publisko resursu piešķiršanu; iii) ieviest prasību deklarēt intereses, kad tās rodas, un savlaicīgi atjaunot šo informāciju sistēmā.
  • Uzlabot sabiedrības līdzdalības publiskajā lēmumu pieņemšanā: i) veicināt, ka publiskās pārvaldes iestādes standartizē veidu, kurā tās publicē informāciju par sabiedriskajām konsultācijām un to rezultātiem; ii) piešķirt vairāk finansējumu valsts apmaksāto digitālo rīku, kuru mērķis ir sabiedrības līdzdalības veicināšana, izstrādei, kā arī atbalstīt mehānismus, kas veicinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta veidošanā un kontrolē, uzraudzītu publiskos iepirkumus.
  • Izstrādāt stabilu un visaptverošu stratēģiju valdības datu izmantošanai pretkorupcijas politikā un pretkorupcijas prakses ieviešanā. 
  • Aizsargāt trauksmes cēlējus (iedzīvotājus un medijus) un veicināt iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu un sekmīgu darbību uzņēmumos un iestādēs.

 

Ar Delnas analīzi plašāk var iepazīties šeit. 

 

Papildu informācija:

Globālais korupcijas barometrs ir viena no plašāk lietotajām sabiedrības aptaujām, lai noskaidrotu pasaules valstu korupcijas uztveri un uzskatus. Ik pēc noteikta laika aptauju veic kādā pasaules regionā. 2020. gadā aptauju tika veikta 27 ES valstīs un kopā tika aptaujāti 40 000 iedzīvotāji laika posmā no oktobra līdz decembrim.

 

Šis ieraksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1