×

KOPSAVILKUMS: LATVIJAS UZŅĒMUMU ATKLĀTĪBA UN PRAKSE PRETKORUPCIJAS DATU ATKLĀŠANĀ

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2021. gada 21. augustā sarunu festivālā “LAMPA” organizēja publisku diskusiju “Kāpēc uzņēmumam būt atklātam?”. Diskusijas laikā eksperti apsprieda esošās pretkorupcijas datu publiskošanas prakses Latvijas uzņēmumos, skaidroja iemeslus, kāpēc uzņēmumi izvairās no informācijas izpaušanas un uzsvēra biznesa atklātības nozīmību uzņēmējvides attīstībā.

Pētījumi liecina, ka vairums uzņēmumu visā pasaulē savas darbošanās laikā ir saskārušies ar korupciju vai korupcijas mēģinājumiem, tomēr daudziem uzņēmumiem vēl aizvien trūkst efektīvu korupcijas novēršanas programmu un prasmju tās izvērtēt. Nepilnības pretkorupcijas programmās rada risku, ka uzņēmumi var arī nākotnē pieredzēt jaunus korupcijas gadījumus, graujot viņu reputāciju un konkurētspēju, kavējot ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī negatīvi ietekmējot sabiedrības viedokli par biznesa vidi kopumā.

Pretkorupcijas jautājumi ir īpaši svarīgi Latvijas kontekstā. Eirobarometra dati norāda, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nesamērīgi liela saikne starp uzņēmējdarbību un politiku noved pie korupcijas valstī, savukārt vairāk nekā 7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem (71%) uzskata, ka favorītisms un korupcija kavē uzņēmējdarbības konkurenci. Tāpat vairākums (51%) uzskata, ka vienīgais veids, kā gūt panākumus biznesā ir saistīts ar tiešiem sakariem politikā un gandrīz puse (46%) uz korupciju raugās kā uzņēmējdarbības kultūras sastāvdaļu.

Lai uzlabotu uzņēmumu iekšējās korupcijas novēršanas sistēmas un celtu sabiedrības uzticību biznesa videi, uzņēmumiem ir svarīgi veikt komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm. Korupcijas novēršanas pasākumu un datu publiskošana ir viens no galvenajiem veidiem, kā šādu komunikāciju veicināt. Proaktīva ziņošana norāda, ka uzņēmumam nav ko slēpt un ka tam ir svarīgs sabiedrības viedoklis, vienlaikus dodot ieinteresētajām pusēm iespēju pārskatīt un komentēt uzņēmuma prakses.

 

DISKUSIJA

Ņemot vērā aprakstīto situāciju, Delna aicināja diskusijas “Kāpēc uzņēmumam būt atklātam?” dalībniekus dalīties ar pieredzi un apkopot zināšanas, lai veicinātu atklātas biznesa vides attīstību Latvijā. Diskusiju moderēja Latvijas Bankas ekonomists un biedrības “Datu skola” līdzdibinātājs Miķelis Zondaks. Diskusijā piedalījās:

  • ZAB “Eversheds Sutherland Bitāns” vecākais partneris Māris Vainovskis
  • SCHWENK Latvija valdes locekle Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere
  • Zviedrijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latvijā valdes locekle Agnese Strazda
  • CSR Latvia valdes loceklis un Amber Beverage Group juridiskās daļas vadītājs Artūrs Evarts
  • Sabiedrības par atklātību Delnas projektu asistente Laura Tvardovska

Diskusijas ievadā iepazīstinājām klātesošos ar Delnas projektu “Ceļā uz atklātu biznesa vidi Latvijā”, kura mērķis ir mudināt uzņēmumus publiskot biznesa integritātes datus (t.sk. datus par pretkorupcijas politiku un procedūrām, organizatorisko struktūru, patiesā labuma guvējiem, politisko iesaisti), palīdzēt uzņēmumiem saprast, kāda būtu labākā prakse informācijas publiskošanā un aktualizēt korupcijas novēršanas pasākumu ieviešanu un uzlabošanu uzņēmumos kopumā. Projekta ietvaros veicām analīzi par esošajām datu publiskošanas praksēm uzņēmumos Latvijā, kas atklāja, ka liela daļa no Latvijas ietekmīgākajiem un vērtīgākajiem uzņēmumiem vēl nav pievērsuši pietiekamu uzmanību pretkorupcijas jautājumiem.

Kāpēc uzņēmumam būt atklātam?

Eksperti bija vienisprātis, ka biznesa atklātībai ir nozīmīga loma korupcijas novēršanā un sabiedrības uzticības celšanā, turklāt, lai gan situācija Latvijā nav iepriecinoša, arvien vairāk uzņēmumu apzinās riskus, kurus rada korupcija. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka uzņēmumiem ir svarīgi pašiem uzņemties atbildību par biznesa integritātes veicināšanu savās organizācijās, nevis tikai sekot regulējumam. Komunicējot ar ieinteresētajām pusēm un veicot sarunas ar darbiniekiem par korupcijas un ētikas jautājumiem, sniedzot apmācības par pretkorupcijas programmām, kā arī pilnveidojot tās, uzņēmumi paši var mazināt vai novērst risku, ka sastapsies ar korupciju nākotnē. Proaktīva ziņošana arī palīdz veidot dialogu ar ieinteresētajām pusēm, jo visiem kļūst skaidri sadarbības principi, kuriem uzņēmums seko. Tā rezultātā uzņēmumam nav jāskaidro sava iekšējā kultūra un citi mazāk izaicina un mēģina pārbaudīt uzņēmumu ētikas principu darbību praksē.

Kāpēc uzņēmumi izvairās no ziņošanas?

Daudzi uzņēmumi nevēlas runāt par korupciju un nepublisko attiecīgos datus, jo viņiem nav pilnvērtīgu pretkorupcijas programmu. Publiskošana šādā gadījumā atvērtu durvis uz lielāku kritiku, jo dotu iespēju citiem apskatīt viņu darbības. Tas ļautu identificēt trūkumus esošajās politikās vai, gadījumā, ja uzņēmums apzināti rīkojas neētiski, atklāt reālus korupcijas gadījumus. 

Citi, savukārt, publisko tikai atsevišķu, virspusēju informāciju, lai radītu iespaidu, ka uzņēmumam ir spējīgas korupcijas novēršanas sistēmas. Šajā gadījumā uzņēmumu tīmekļa vietnēs var būt atrodami, piemēram, ētikas principi vai pretkorupcijas nostādnes, bet trūkst informācijas par to, kā tie tiek īstenoti praksē – kā tos uzrauga un pārskata. 

Vēl citiem uzņēmumiem var būt iekšējas korupcijas novēršanas sistēmas, bet tie par tām nevēlas ziņot. Šāda situācija var rasties, ja uzņēmums uzskata, ka publiskošana var apdraudēt šo sistēmu darbību vai datu konfidencialitāti un/vai ja uzņēmums nesaskata ziņošanas jēgu. 

Vairāki eksperti norādīja, ka, domājot par to, kāda informācija būtu jāatklāj, uzņēmumiem vispirms ir svarīgi izstrādāt stabilas iekšējās sistēmas. Ja uzņēmums publisko politikas u.c. informāciju, lai radītu atklātības iespaidu, bet nav tās rūpīgi izstrādājis, tad trešās puses var uzņēmumu viegli izaicināt.

Kas veicinātu atklātību?

Liela nozīme atklātas biznesa kultūras veicināšanā uzņēmumos ir tonim no vadības. Eksperti norādīja, ka augstākā līmeņa vadītājiem ir jāpadara skaidra sava nostāja attiecībā uz korupciju un jāvada ar savu piemēru. Katram uzņēmumam ir pašam jāizlemj, kā to darīt, balstoties uz pieejamajiem resursiem un individuālajiem riska faktoriem. Ja vadība radīs uzticību, ka tai ir svarīgi šie jautājumi, darbinieki un sadarbības partneri jutīsies droši, ka vadība viņus uzklausīs un būs gatavi runāt par iespējiem korupcijas mēģinājumiem vai neētiskām darbībām. Savukārt, šāda atklātības vide palīdzēs novērst korupcijas gadījumu atkārtošanos nākotnē.

Ja uzņēmumu vadība šiem jautājumiem nepievērsīsies pati, toni var iedot regulējums, kas jau ilgu laiku virzās uz striktākām prasībām. Piemēram, Latvijā jau ir aktuāli noteikumi par patiesā labuma guvēju publiskošanu, pastāv trauksmes celšanas likums un tiek strādāts pie lobēšanas atklātības regulējuma. Tāpat uz vairākiem Latvijas uzņēmumiem attiecās arī ES Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva un uzņēmumiem, kuri kotējas biržā, ir lielākas atklātības prasības.

Kā izvēlēties, kur ieguldīt?

Uzņēmumiem ir svarīga peļņa, savukārt jaunu pasākumu izstrādāšana un atklātība (t.sk. informācijas apkopošana, publicēšana, atbildēšana uz jautājumiem) rada papildu izmaksas. Domājot par izmaksām, uzņēmumiem ir jāsaprot, ka būt atklātiem un godīgiem atmaksāsies nākotnē. Lai gan īstermiņā var likties, ka ir izdevīgāk šiem jautājumiem nepievērsties vai pievērt acis uz neētiskām darbībām, šādi rīkojoties uzņēmums rada lielu risku, ka piedzīvos korupcijas krīzes, kas var izmaksāt daudz dārgāk, nekā preventatīvu pasākumu ieviešana. Ja uzņēmums jau ir piedzīvojis korupcijas gadījumus, tam ir svarīgi runāt par savām kļūdām. Komunikācija par to, kāpēc uzņēmumā varēja rasties korupcija, ir veids, kā uzņēmums mācās un uzlabo savas pretkorupcijas programmas. Turklāt eksperti norādīja, ka arī trešās puses šādu komunikāciju novērtē, jo tā norāda, ka uzņēmums necenšas neko slēpt. Lai sabalansētu izmaksas ar ieguvumiem un saprastu, kur būtu visvairāk vērts ieguldīt, ir svarīgi skatīties uz pieprasījumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir nepieciešams identificēt individuālos riskus, kas to visvairāk apdraud. 

Uzņēmumiem ir nepieciešams domāt par savu attīstību ilgtermiņā un investēt resursus caur nākotnes prizmu. Atklāta biznesa prasību ieviešana un normalizēšana ir ilgs process, kas var prasīt vairākus gadus, tomēr ja uzņēmums nedomās par šiem jautājumiem jau tagad, tas nevarēs attīstīties un zaudēs konkurētspēju, jo atklātības pieprasījums arvien turpina augt. Domājot par nākotnes attīstību un jaunu politiku ieviešanu, uzņēmējiem būtu jājūt atbildības sajūta ne tikai par savu uzņēmumu, bet par biznesa vidi Latvijā un Eiropā. Ieviešot izmaiņas, uzņēmumi ietekmēs nevien paši savu darbību, bet arī plašāko biznesa vidi kopumā.

 

Diskusijas “Kāpēc uzņēmumam būt atklātam?” ieraksts sarunu festivālā LAMPA.

 

 

“Sabiedrības par atklātību – Delna” projektu “Ceļā uz atklātu biznesa vidi Latvijā” finansē Zviedru institūts un Atklātības fonds, atbalsta Zviedrijas Karalistes vēstniecība Latvijā.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1