×

KOPSAVILKUMS: SKAIDROJAM SABIEDRĪBAS ZEMO UZTICĪBU VALSTS PĀRVALDEI LATVIJĀ

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) un ASV vēstniecība Latvijā 2021. gada 10. septembrī rīkoja tiešsaistē apaļā galda ekspertu forumu un publisku diskusiju “Kā veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei Latvijā”. Šī ir trešā apaļā galda tikšanās četru pasākumu sērijā, kas veltīta Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijām un Latvijas progresam korupcijas novēršanā un atklātības veicināšanā. Latvijā sabiedrības uzticība valsts pārvaldei ir zema un šī pasākuma mērķis ir paplašināt informētību un izpratni par sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, faktoriem, kas šo uzticēšanos ietekmē, un veidiem, kā to veicināt. Diskusija notika konferenču platformā Zoom, ar tiešraidi Delnas sociālajos medijos (www.delna.lv un Facebook) un TVNET ziņu portālā. 

Pasākumu atklāja Kanādas vēstnieks Latvijā V.E. Kevins Rekss(Kevin Rex), 13. Saeimas deputāte un darba grupas lobēšanas atklātības likuma izstrādei vadītāja Inese Voika. Apaļā galda ekspertu forumā piedalījās: 

  • pētnieks Olafs Grigus, kurš prezentēja Delnas nesen veiktā ziņojuma par Covid-19 laikā valdības veikto pasākumu ietekmi uz atklātības līmeni Latvijā, galvenos secinājumus un faktorus, kas ietekmēja sabiedrības attieksmi pret valdības piedāvātajiem pandēmijas risinājumiem. 
  • ASV Tieslietu departamenta vecākais padomnieks globālās pretkorupcijas jautājumos Pīters Einsvorts (Peter Ainsworth), kurš runāja par prokuratūras lomu sabiedrības uzticības valsts pārvaldei veicināšanā.  
  • Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Inese Kušķe, kura iepazīstināja ar Valsts kancelejas aktuālajiem projektiem sabiedrības uzticības pētīšanā un veicināšanā.  
  • Ekspertu forumu noslēdza Baltijas drošības fonda direktors Otto Tabuns, kurš runāja par sabiedrības uzticību kā priekšnoteikumu valsts iekšējas un ārējas drošības nodrošināšanā. 

 

Ekspertu foruma dalībnieki atzina, ka sabiedrības uzticība ir būtiska, lai nodrošinātu valsts iekšējo un ārējo drošību, vestu ārpolitiku, ieviestu dažādus publiskos lēmumus, tajā skaitā īstenotu COVID-19 pandēmijas un tās seku pārvaldību. Neuzticēšanas valsts pārvaldei ir aktuāla visā pasaulē, ar demokrātiju neapmierināto pasaules iedzīvotāju īpatsvars pieaug. Ir novērots, ka COVID-19 laikā kritās sabiedrības uzticība valsts pārvaldei un pieauga biznesa līderiem un jomas ekspertiem. 

Kanādas vēstnieks Latvijā Kevins Rekss norādīja: ”Uzticēšanās risks kļūst lielāks krīzes laikā, ko mēs patlaban varam novērot attiecībā uz Covid-19. Latvijā un, ja godīgi, viscaur pasaulē pandēmija ir palielinājusi spiedienu uz sabiedrības uzticību publiskajām institūcijām. Pandēmijai ietekmējot visu sabiedrību, uzticības zudums ir kļuvis plašāks par tūlītējiem veselības jautājumiem.” 

Korupcijas līmenis Latvijā saglabājas augsts, salīdzinot ar Ziemeļvalstīm, un atstāj ietekmi uz daudziem procesiem valstī, tajā skaitā uz sabiedrības uzticību pieņemtajiem valdības lēmumiem. Kā Latvijai veicas ar COVID 19 pārvaldību, var redzēt praksē – uzticības trūkums ir ietekmējis vakcinācijas procesa gaitu. Var novērot sabiedrībā pamatoto neuzticēšanos, kuru ietekmē augstā korupcijas uztvere, sabiedrības šaubas par amatpersonu kompetenci un jēgpilnas iesaistes trūkums politiskajos procesos. Turklāt pastāv arī tāda sabiedrības grupa, kura domās pretēji valdībai neatkarīgi no situācijas un pieņemtā lēmuma. O. Grigus atsaucoties uz Delnas veikto ziņojumu, atzīst, ka COVID-19 krīze izgaismoja trūkumus un norādīja uz pilsoniskās līdzdalības, lēmumu izsekojamības, budžeta veidošanas, politiskās atbildības un izpildvaras kontroles problēmām Latvijā. Eksperti arī atzina, ka sabiedrības uzticību valsts iestādēm veicina funkcionējoša un no politikas neatkarīga tiesu sistēma, godīgi un taisnīgi atrisināti konflikti un sabiedrības ticība likuma varai. 2021. gada pavasarī 13. Saeimā ir izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā. Komisijas mērķis ir veikt izmeklēšanu un izstrādāt ieteikumus, kā uzlabot krīžu vadību turpmāk.   

Inese Kušķe iepazīstināja ar Valsts kancelejas (VK) aktuālajiem projektiem sabiedrības uzticības valsts pārvaldei veicināšanā. I. Kušķe norādīja, ka sociālā uzticēšanās ir iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam kā viens no stratēģiskajiem attīstības virzieniem un tas ietver gan iedzīvotāju savstarpējo, gan iedzīvotāju politisko uzticēšanos. Pārresoru koordinācijas centrs ir uzsācis darbu pie sociālā uzticēšanās pētījuma ar mērķi noskaidrot uzticības trūkuma cēloņus. 2021. gada 27. oktobrī Memoranda padomē ir plānots prezentēt analīzi (pētījuma pirmos rezultātus, piemēram, kuras sabiedrības grupas intensīvāk izjūt neuzticēšanos, kādi ir šo grupu psiho-sociālie portreti utt.) un 2022. gadā plānotas domnīcas ar mērķi meklēt risinājumus, kā veicināt sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 

VK regulāri veic apmierinātības aptaujas, seko līdzi tam, kā sabiedrība vērtē savu saskarsmi ar valsts institūcijām (pēdējos gados uzticība ir kritusies). I. Kušķe atzīst, ka pētījumi palīdz saprast, kuras iestādes  sabiedrības skatījumā strādā vislabāk, kāda ir iedzīvotāju pozitīvā pieredze komunikācijā ar valsts iestādēm (kā labākos piemērus var minēt: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Valsts ieņēmumu dienestu, Pilsonības migrācijas lietu pārvaldi, vairākas pašvaldības, Neatliekamās palīdzības dienestu). I. Kušķe informē, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2021. gada pavasarī uzsāka darbu pie pētījuma par sabiedrības uzticību valsts institūcijām ar mērķi izstrādāt starptautiskus indikatorus uzticības mērīšanai un analīzei.  

Arī Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022. – 2025. gadam pievērš uzmanību jautājumam par sabiedrības uzticības līmeņa celšanu – sabiedrības līdzdalību publisko lēmumu izstrādē un valsts iestāžu darbu sabiedrības labā, liekot uzsvaru uz atklātību un caurskatāmību. Plāna izstrādē VK uzklausīja sabiedrības viedokli. 

Ekspertu foruma dalībnieki norādīja, ka sabiedrības uzticības līmeņa celšana ir ilgtermiņa komplekss pasākums, kas pieprasa izprast dažādās sabiedrības grupas un to neuzticēšanās iemeslus valsts pārvaldei, veicināt divvirzienu komunikāciju ar sabiedrību, iesaistīt to lēmumu pieņemšanā, kā arī pieņemt un ieviest taisnīgus likumus. Sabiedrības uzticība ir būtiska, lai valsts varētu pilnvērtīgi funkcionēt, nodrošināt drošību, ekonomisko izaugsmi un izpildīt savas starptautiskās saistības.  

 

Ekspertu forums kalpoja kā ievads pasākuma otrajā daļā plānotajai publiskajai diskusijai „Kā veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei”, kuru moderēja žurnāliste Arta Skuja. Diskusijas laikā aktualizējām sabiedrības uzticības jautājumu valsts pārvaldei un tās ietekmi uz COVID-19 krīzes un tās seku pārvaldību. Diskusijā piedalījās 13. Saeimas deputāti, VK un NVO pārstāvji. Diskusijas dalībniekus aicinājām dalīties ar redzējumu par progresu, kas Latvijai ir jāveic, lai īstenotu labu pārvaldību un veicinātu sabiedrības uzticēšanos publiskajai varai. 

13. Saeimas deputāts,Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā vadītājs Rihards Kozlovskis norādīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs turpinās, secinājumi un ieteikumi, kā uzlabot darbu krīžu vadībā, tiks apkopoti gala ziņojumā. Atskatoties uz ārkārtējās situācijas laiku, viņa personiskais viedoklis – krīzes situācijā lēmumi jāpieņem ātri, taču tas nenotika – ieilgstot diskusijām Krīzes vadības padomē, pēc tam Ministru kabinetā, sabiedrībā radās nenoteiktības sajūta, kas kopumā neveicina uzticēšanos valdības pieņemtajiem lēmumiem un noteiktajiem ierobežojumiem.

13. Saeimas deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis atzina, ka daļas politiķu veidotais naratīvs par neizdevušos vakcinācijas procesu un nesamērīgiem ierobežojumiem zināmā mērā destabilizē situāciju un atspoguļojas vakcinācijas aptveres zemajā līmenī. Politiķiem nevajadzētu bez pietiekamas kompetences kavēties ilgstošās diskusijās, bet spēt drosmīgi pieņemt arī nepopulārus lēmumus.    

Pētnieks Olafs Grigus atgādināja, ka arī pirms pandēmijas valdošās koalīcijas rīcībā bija vērojamas ministru rūpes katram par savas nozares, nevis valsts kopējo labklājību, ka, pat likumā paredzot kādas nozares finansējuma palielināšanu, tas, netika pildīts. Ja Ministru kabinets ignorē likumu normas, kuru izstrādē iesaistītas dažādu nozaru organizācijas, tām un sabiedrībai kopumā nav iemesla uzticēties šādiem politiķiem.  

Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga norādīja, ka pandēmijas sākumposmā valdība lielākoties konsultējās ar dažādu uzņēmējdarbības nozaru pārstāvjiem, taču pakāpeniski NVO sektoram izdevās atgādināt par nepieciešamību uzklausīt plašāku sabiedrības pārstāvju loku. Kā krīzes laika ieguvumu sabiedrības līdzdalībai viņa minēja valsts pārvaldes ātro pielāgošanos darbam digitālajā vidē. Vienlaikus viņa norādīja, ka sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei veidojas ilgstoši  no iedzīvotāju iepriekšējās pieredzes praktiskā saskarsmē ar dažādām institūcijām.  Tam, ka iedzīvotājos uzticēšanās valsts pārvaldei primāri veidojas, saņemot ikdienas pakalpojumus, piekrīt arī Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos  Zane Legzdiņa-Joja. Izvērstāka, cilvēkiem saprotamāka komunikācija un atgriezeniskās saites sniegšana par viņiem svarīgu lēmumu virzību, viņasprāt, ir svarīga, veidojot atvērtu pārvaldību.  

Diskusijas noslēgumā 13. Saeimas deputāte Inese Voika norādīja, ka kopā ar Saeimas frakcijām un ekspertiem ir sagatavots un rudens sesijā tiks skatīts Interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības likumprojekts, kas dos līdzsvarotāku iespēju iesaistīties sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā. I. Voika minēja, ka sabiedrības uzticības stiprināšanas svarīgi principi ir  – lielāka atklātība, savu solījumu pildīšana un atbildības stiprināšana. 

 

Atsaucoties uz Delnas ziņojumu, ekspertu forumā un publiskajā diskusijā apskatīto, Delna kopā ar ekspertiem, lai veicinātu uzticību valsts pārvaldei, iesaka: 

  • Valdībai ir jābūt godīgai, jāatzīst un jālabo savas kļūdas. 
  • Jāstrādā pie Interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības likumprojekta, nodrošinot, ka likumprojekts iekļauj plašas sabiedrības grupas, veicina atklātību par lēmumu pieņēmēju komunikāciju ar interešu pārstāvjiem un ļauj izsekot lēmumu pieņemšanas gaitu un argumentēšanas procesu. 
  • Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un jēgpilna pilsoniskās sabiedrības iesaiste publisko lēmumu pieņemšanā un skaidrošanā, tajā skaitā jāpadara saprotamāks un uz sabiedrības iesaisti vērsts valsts budžeta pieņemšanas process.
  • Valdības komunikācijas uzlabošana, atgriezeniskās saites iedzīvināšana attiecībās ar sabiedrību. 
  • Saeimas pārraudzība pār izpildvaru un politiskās atbildības pieprasīšana. 
  • Politisko partiju pārraudzība attiecībā pret saviem ievēlētajiem deputātiem un ieceltajiem ministriem. 
  • Funkcionējoša un no politikas neatkarīga tiesu sistēma, taisnīgi atrisināti konflikti un godīgi ieviesti likumi, skaidrojot konkrētā lēmuma pieņemšanu un iznākumu.

 

Papildu informācija par ekspertu forumu un publisko diskusiju: 

TV3 Ziņu sižets 

TV NET tiešraides ieraksts 

Diskusijas ieraksts 

 

Šī bija otrā trešā apaļā galda tikšanās četru pasākumu sērijā, kas veltīta Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijām un Latvijas progresam korupcijas novēršanā un atklātības veicināšanā. 

Pasākumu atbalsta Amerikas Savienoto valstu vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52