“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) regulāri apkopo un analizē Saeimas paveiktos darbus korupcijas mazināšanai, atklātības un labas pārvaldības veicināšanai. 13. Saeimas pēdējā darba gadā 2021. gada 20. augustā sarunu festivālā “LAMPA” organizējām publisku diskusiju “Ko ir paveikusi 13. Saeima?” ar mērķi noskaidrot, ko deputāti šī sasaukuma laikā ir paveikuši un kas vēl ir jāpaveic. Diskusijas laikā konstatējām, lai arī 13. Saeima ir pieņēmusi virkni labu un vērtīgu pretkorupcijas un labas pārvaldības iniciatīvu, tās nevar uzskatīt par pilnībā veiksmīgām.  Vairākas no tām ir jāturpina un jāveic uzlabojumi, piemēram, attiecībā uz interešu konflikta novēršanu, politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī 13. Saeimai ir jāiet uz priekšu un jāizskata iesniegtā ManaBalss iniciatīva par publisku revīziju Saeimas budžetam, kas ir savākusi vairāk nekā 10 000 parakstus. 

Diskusijas satura veidošanā iesaistījām Saeimas deputātu frakcijas un neatkarīgos deputātos, aicinot dalīties ar viņuprāt svarīgākajām korupcijas apkarošanas un atklātības veicināšanas iniciatīvām, kuras jau ir pieņemtas, un vismaz vienu iniciatīvu, kura šim Saeimas sasaukumam savā pēdējā darbības gada laikā vēl ir jāpieņem. Savukārt kā panelistus diskusijā aicinājām piedalīties trīs Saeimas komisiju (Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, Juridiskā komisija) priekšsēdētājus, kuru atbildības joma ir likumdošana, laba pārvaldība, korupcijas un interešu konflikta novēršana un apkarošana. Šīs arī ir komisijas, kuru darbam pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā Delna seko visvairāk.  

Diskusijas laikā apspriesdām 13. Saeimas paveiktos darbus laika posmā no 2018.-2021. gadam. Diskusiju moderēja Delnas pētnieks Olafs Grigus un tajā piedalījās: 

• Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs   

• Saeimas deputāte, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga 

• Saeimas deputāts,Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns 

•  “Delfi” galvenā redaktora vietas izpildītājs un “Delfi Plus” redaktors Filips Lastovskis 

•  “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka 

Svarīgākās Saeimas deputātu izceltās un Delnas identificētās korupcijas apkarošanas un atklātības veicināšanas iniciatīvas, kuras 13. Saeima ir pieņēmusi: 

• Finanšu sistēmas “kapitālais remonts”. Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netika pakļauta “pastiprinātai uzraudzībai” jeb iekļaušanai tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.   

• Izveidota Ekonomisko lietu tiesa. 

• Ir veikti grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ar mērķi tuvināt pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības praksi atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) vadlīnijām. 

• Reformēta politisko partiju finansēšanas sistēma. Ir palielināts valsts finansējums politiskajām partijām, vienlaikus samazinot privātos ziedojumus partijām. Šie grozījumi viennozīmīgi samazina politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, kā arī izlīdzina finansiālās iespējas starp partijām. 

• Pilnveidota ģenerālprokurora kandidātu atlases kārtība. Ir veikti grozījumi likumos, lai nodrošinātu lielāku procesa atklātumu un plašāka ekspertu loka iesaisti ģenerālprokurora kandidāta atlases procesā. Tāpat Saeimā ir savākti nepieciešamie paraksti agrākā ģenerālprokurora darbības izvērtēšanai, kas uzskatāms par precedenta gadījumu. 

• Grozījumi kriminālprocesa regulējumā, kas atslogos izmeklēšanas iestādes, paātrinot izmeklēšanas darbību izpildi, kā arī atvieglos tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Šis ir uzskatāms par ļoti nozīmīgu soli, padarot tiesu darbu ātru un efektīvu un pārtraucot gadu desmitiem ieilgušos tiesas procesus, par ko Latvijai nākas dārgi maksāt Eiropas Cilvēktiesību tiesā. 

• Sekmīgi ieviestais Saeimas ikdienas darbs attālinātā režīmā ir ļāvis daudz plašāk iesaistīties Saeimas komisiju darbā nevalstiskajām organizācijām un cilvēkiem no Latvijas reģioniem, un kopumā padarījis Saeimas darbu vēl atklātāku. 

• Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas Saeimas deputātiem turpmāk liedz saņemt otru atalgojumu par darbu biedrībās un nodibinājumos. Minētā likuma grozījums tika izstrādāts ar mērķi novērst uzskatāmas interešu konflikta situācijas un paaugstināt sabiedrības zemo uzticību deputāta amatam, kura galvenais mērķis strādāt sabiedrības interesēs, nevis tikai ar mērķi ieņemt vairākus amatus, lobējot Saeimā konkrētu biedrību intereses un saņemot par to atalgojumu. 

• Piešķirtas papildu pilnvaras Konkurences padomei iejaukties gadījumā, kad valsts vai pašvaldību uzņēmumi kropļo konkurenci. Grozījumi ļaus Konkurences padomei uzlikt valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem pienākumu novērst konkurences kavējumu un piemērot naudas sodu apmērā līdz trim procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 eiro. 

• Paplašinātas Valsts kontroles pilnvaras atprasīt izšķērdētos līdzekļus vainīgajām amatpersonām un darbiniekiem, ja valsts vai pašvaldību iestāde to pati nedara. Valsts kontrolei būs tiesības lemt par zaudējumu piedziņu, ja tie valsts vai pašvaldības budžetam radīti nelikumīgas rīcības rezultātā. 

• Sabiedriskā medija iznākšana no reklāmas tirgus. 

Diskusijā izceltie un Delnas identificētie 13. Saeimas atlikušie darbi, kas jāpaveic līdz sasaukuma beigām: 

• Diskusijas laikā konstatējām, lai arī 13. Saeima pieņēmusi virkni labu un vērtīgu pretkorupcijas un labas pārvaldības iniciatīvu, tās nevar uzskatīt par pilnībā veiksmīgām.  Vairākas no tām ir jāturpina un jāveic uzlabojumi, piemēram, attiecībā uz interešu konflikta novēršanas regulējumu un politisko partiju valsts finansējuma reformu. 

• Jāpieņem interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības regulējums. Visaptverošas un detalizētas informācijas fiksēšana par lobēšanas procesiem un lobētājiem valstī nodrošinās lielāku atklātību valsts pārvaldes darbībā.  

• Nepieciešams strādāt pie pašvaldību līmeņa referendumu ieviešanas un topošā pašvaldību likuma, kurā, piemēram, paredzēts nodalīt politisko varu no izpildvaras. Jāizskata iespēja atļaut iedzīvotājiem, izmantojot referendumu, atlaist savu pašvaldību. Pašvaldību likuma izstrāde jāveic, apsverot arī tā savstarpējas papildināšanas spēju ar topošo interešu pārstāvības atklātības likumu. 

• Lai Saeima varētu pieprasīt sabiedrībai, lai tā ievēro pieņemtos likumus, svarīgi likumdošanas procesā nodrošināt, ka likuma pieņemšana ir notikusi godīgi, pārskatāmi un atklāti un sabiedrībai ir pārliecība, ka tas tiešām tā arī bija. Svarīgi ir ne vien pieņemt interešu pārstāvības atklātības likumu, bet arī no deputātu puses vienmēr publiski atbalstītos priekšlikumus, izvairoties no situācijām, kad lēmumi tiek pieņemti, koalīcijas partneriem savstarpēji vienojoties ārpus Saeimas.  

• Tāpat nepieciešams iespēju robežās novērst situācijas, kad valdība savā darbībā neievēro likumu. Situācijās, kad likums tomēr nevar tikt ievērots, Saeimas deputātiem būtu jārīkojas, lai konkrēto problēmu risinātu, grozot attiecīgās normas vai izsakot valdībai neuzticību. Svarīgi, ka netiek normalizēta situācija, kad izpildvaras pārstāvji brīvi ignorē likuma noteiktus ierobežojumus. 

• Nepieciešams veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistībā ar skaļo korupcijas lietu izbeigšanas gadījumiem, kuros iesaistītas augstas valsts amatpersonas. 

• Jāturpina ieviest starptautiskas rekomendācijas, piemēram, GRECO rekomendācijas: 

• Pārskatīt un atjaunot Saeimas deputātu Ētikas kodeksu un papildināt to ar praktiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu adekvātas ētikas un korupcijas novēršanas vadlīnijas un atbalstu Saeimas deputātiem. 
• Nodrošināt, ka Ministru kabineta locekļi, citas politiskās amatpersonas, “ārštata konsultatīvie darbinieki” un citi neatalgotie padomdevēji centrālajā valdībā informē par interešu konfliktiem, līdz ko  tie rodas (ad hoc), un ka šādi konflikti tiek pienācīgi reģistrēti un atklāti, un ka par to neatklāšanu tiek piemērotas atbilstošas sankcijas. 
• Nepieciešams turpināt darbu pie datu atvērtības principu ieviešanas valsts pārvaldes iestādēs, kā arī izskatīt Saeimā iesniegto ManaBalss iniciatīvu par publisku revīziju Saeimas budžetam. 

Kā vēl viena tēma, kam diskusijā pievērsām uzmanība un nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešamas papildu diskusija, ir varas atzaru savstarpējās attiecības un funkcijas.  

Diskusijas “Ko ir paveikusi 13. Saeima?” ieraksts sarunu festivālā “LAMPA”.

Šī apkopojuma tapšanā izmantojām Saeimas deputātu frakciju un neatkarīgo deputātu iesūtīto informāciju par viņuprāt svarīgākajām korupcijas apkarošanas un atklātības veicināšanas iniciatīvām, kas ir pieņemtas un kas vēl ir jāpieņem, diskusijā “Ko ir paveikusi 13. Saeima?” runāto un Delnas pētnieka Olafa Grigus analīzi par 13. Saeimas darbu.    

Papildu informācija:

Delnas apkopojums par 13. Saeimas paveikto pirmaja darba gadā.

Apkopojums ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par apkopojuma saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”. 

Pievienot komentāru