×

LATVIJAS REZULTĀTI KORUPCIJAS INDEKSOS JOPROJĀM VĀJI

Korupcijas negatīvi ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju, demokrātijas kvalitāti un arī valsts drošību. Lai apzinātu korupcijas izplatību valstī, būtiski ir izprast sabiedrības korupcijas uztveri un ekspertu redzējumu par tās apmēriem, iegūt datos un faktos balstītu informāciju. “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) korupcijas analizē izmanto starptautiski plaši lietotus un izmantotus korupcijas indeksus – Korupcijas uztveres indeksu (KUI, angliski – Corruption Perception Index) un Globālo korupcijas barometru (GKB, angliski – Global Corruption Barometer). Kādi ir Latvijas rādītāji šajos indeksos un ko tie īsti pasaka par korupcijas līmeni valstī?

 

Kas ir KUI un GKB?

Starptautiskā pretkorupcijas kustība Transparency International (TI) katru gadu publicē valstu KUI rādītājus, tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa mērinstruments. Tas rāda, kāda ir privātā sektora uztvere par korupcijas apmēriem publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās. Savukārt GKB ir viena no plašāk lietotajām sabiedrības aptaujām, kas norāda uz pasaules valstu iedzīvotāju korupcijas uztveri un uzskatiem par to. Ik pēc noteikta laika aptauju veic kādā pasaules reģionā, piemēram, 2020. gadā nogalē aptauju veica Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, un kopā apjautāja 40 000 iedzīvotāju.

Ņemot par piemēru KUI un GKB rādītājus, valstu valdības, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmēji un mediji apzina korupcijas līmeni un progresu savā valstī, novērtē jomas, kurās progress ir noticis un kur ir jāveic uzlabojumi. Valstu valdības šos rādītājus ņem vērā, plānojot un izstrādājot politiku, savukārt uzņēmēji, lai izlemtu – kurās valstīs un kurās jomās veikt investīcijas vai gluži pretēji atturēties no turpmākas investēšanas.

Latvijas rezultāti KUI un GKB

2020. gada Latvijas rādītājs KUI, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot 57 punktus (no 100), un Latvija ieņem 42. vietu kopā ar Kipru un Kostariku. Šo pieaugumu nevar vērtēt kā progresu, jo Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām ES un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD).

Arī GKB 2020. gada rezultāti atklāj, ka 81% Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās aptaujā, joprojām uzskata korupciju valdībā par lielu problēmu. Latvijas rezultāts ir līdzīgs Lietuvas rezultātam (77%), tas ir augstāks gan par ES vidējo rādītāju (62%), gan arī ir vairāk nekā uz pusi lielāks salīdzinājumā ar Igaunijas rādītāju (40%). 66 % aptaujāto uzskata, ka valdība nespēj cīnīties ar korupciju, 33 % atzīst, ka izmantojuši personisku pazīšanos, lai saņemtu publisko pakalpojumu, 9 % – ir devuši “kukuli”. Tikai 13 % no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem domā, ka valdība ņem vērā viņu viedokļus, pieņemot lēmumus. Tas ir zemākais rādītājs starp ES valstīm (ES vidējais rādītājs ir 30 %, kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi 23 % un 22 %) un norāda uz to, ka publiskie lēmumi neatspoguļo sabiedrības vēlmes.

Tajā pat laikā Delna ir novērojusi, ka sabiedrībā vienlaikus pastāv dažādas korupcijas uztveres un priekšstati par korupciju, ir cilvēki, kuri iespaidojas no publiskajā, mediju vidē esošās informācijas un automātiski pieņem, ka valstī valda korupcija, un ikvienu valdības neveiksmi uztver kā korupcijas gadījumu, lai arī juridiski tas drīzāk atbilst sliktai pārvaldībai, nevis korupcijai. Līdz ar to GKB rezultātus nevar uzskatīt par viennozīmīgiem un akmenī cirstiem.

Kāds ir iemesls tam, ka Latvija nepiedzīvo pozitīvas izmaiņas?

Eksperti ir norādījuši, ka galvenais iemesls Latvijas salīdzinoši zemajiem rādītājiem ir saistīts ar nespēju uzsākt tiesvedības lietās, kas saistītas ar korupciju. Kā norādīts vairākos ziņojumos, Latvijā ir novērota nepamatoti ilga kavēšanās tiesas procesos, kuros iesaistītas augsta līmeņa amatpersonas, t.sk. bijušais Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kādreizējas Ventspils mērs Aivars Lembergs, u.c.3 Latvijas sliktie rezultāti saistāmi arī ar politisko integritāti jeb politiķu godaprātu, kas ir vēl viena joma, kurā nepieciešami ievērojami uzlabojumi politiskās korupcijas un interešu konflikta pārvaldībā un novēršanā. Visbeidzot, bet ne mazāk būtisks, ir Latvijas zemais biznesa integritātes jeb godprātības uzņēmējdarbībā novērtējums – kas norāda uz to, ka liela daļa uzņēmēju veic nedokumentētus papildu maksājumus vai dod “kukuli” apmaiņā pret labvēlību (Latvijas rādītājs šajā jomā ir 43 punkti no 100, kas signalizē par nopietnām korupcijas problēmām Latvijas biznesa vidē).

Ar korupciju cīnīties arī ir apgrūtinoši, jo daļa sabiedrības nav gatava sadarboties korupcijas apkarošanā – 49 % GKB veiktajā aptaujā atzīst, ka izjūt bailes ziņot par korupcijas gadījumiem.

Kas ir Latvijas nākamie soļi?

Aplūkojot Latvijas rezultātus KUI un GKB, ir secināms, ka Latvijas rezultāti ir vāji un ir nepieciešams domāt par to, kā tos uzlabot. Delna norāda, ka ir jāveicina sabiedrības korupcijas izpratne, skaidrojot, kas ir korupcija un kā ikviens no mums var iesaistīties tās apkarošanā. Delna ir arī izstrādājusi rekomendācijas valdībai un lēmumu pieņēmējiem, piedāvājusi konkrētus risinājumus, kā mazināt korupciju valstī un reizē paaugstināt sabiedrības uzticību valsts varai:

  • Lai notiesāšana darbotos efektīvi, ir nepieciešams uzlabot sadarbības mehānismu starp izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem. Sadarbībai jāparedz pēc iespējas ātrāka prokuratūras iesaiste izmeklēšanas stadijā, neizslēdzot arī gadījumus, kad prokurors iesaistās izmeklēšanas procesā vēl pirms kriminālprocesa uzsākšanas, lai saprastu kādas procesuālās darbības ir veicamas un, kādi lietiskie pierādījumi ir jāsavāc, lai novestu lietu līdz notiesājošam spriedumam. Sadarbības ietvaros jāīsteno kopīgas apmācības izmeklētājiem un prokuroriem.
  • Jāīsteno prokuratūras specializācija ekonomiskajos, finanšu un korupcijas noziegumos un prokuroru izglītošanas darbs atbilstoši specializācijai. Šajā jomā jau veikti uzlabojumi – 2021. gada janvārī prokuratūrā tika izveidota jauna struktūrvienība – Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra, kas turpmāk uzraudzīs un sauks pie atbildības Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iekšējās drošības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētās lietas, tajā skaitā ar politisko organizāciju (partiju) finansēšanu saistītos pārkāpumus.
  • Latvijā nepieciešams izveidot visaptverošu lobēšanas regulējumu, kas nodrošinātu taisnīgu dažādu sabiedrības grupu interešu pārstāvniecība publisko lēmumu pieņemšanā.
  • Nepieciešams stiprināt pasākumus interešu konflikta novēršanā. Ir svarīgi izstrādāt un darīt zināmus un īstenot mehānismus, lai noteiktu augsta līmeņa amatpersonu privātās intereses tiklīdz tās radušās. Tāpat būtiska ir valsts amatpersonu deklarāciju pieejamība mašīnlasāmā formātā.
  • Jāveicina Latvijas uzņēmumu darbība atbilstoši korporatīvās atbildības kodeksam, kas nodrošina uzņēmuma efektīvu pārvaldību, darbības caurskatāmību, piemēram, atklāj uzņēmuma stratēģiju, iekšējo kultūru un ētiku, arī niansētākus jautājumus, t. sk. padomes ievēlēšanu un sastāvu, lobēšanas aktivitātes.
  • Jāmudina uzņēmējus būt aktīviem centienos novērst un atklāt korupciju, ieviest un īstenot uzņēmumos pretkorupcijas politiku, t. sk. ētikas kodeksus, iekšējās trauksmes celšanas sistēmas.

 

Korupcijas apkarošana un novēršana ir ilgtermiņa darbs, valdības un lēmumu pieņēmēju šodien uzsākto darbu augļus redzēsim abos indeksos tikai pēc pāris gadiem, līdz ar to mums nav laiks, lai vilcinātos. Ir pēdējais laiks rīkoties un ar saviem lēmumiem veicināt no korupcijas brīvu vidi Latvijā.

Šis raksts ir pieejams arī krievu valodā “Результаты противокуррупционных индексов Латвии все еще слабые“.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Latvijas nodaļa. Delna ir Latvijas vadošā nevalstiskā organizācija pretkorupcijas jomā. Delnas mērķis ir veidot atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas politikā, valsts un privātajā sektorā, kā arī personu savstarpējās attiecībās.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1