×

LOBĒŠANA – IESPĒJA PIEŅEMT KVALITATĪVUS UN SABIEDRĪBAS INTERESĒS BALSTĪTUS LĒMUMUS

Lēmumu pieņemšanas procesā būtiska loma ir atklātībai. Politikai un lēmumu pieņemšanai kļūstot aizvien sarežģītākai, ir palielinājusies nepieciešamība pēc kvalitatīvas informācijas pieejamības lēmumu pieņēmējiem. Vienlīdz svarīgi ir sniegt interešu grupām vienlīdzīgas iespējas piekļūt ievēlētajām amatpersonām. Lai to nodrošinātu, svarīgs ir interešu pārstāvības jeb lobēšanas regulējums. “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir veikusi ne mazums aktivitāšu ar mērķi apzināt līdzšinējo lobēšanas praksi un veicināt interešu pārstāvības atklātības regulējuma pieņemšanu Latvijā.

 

Kas ir lobēšana?

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas lobēšanu definē kā “darbības, ko dažādu interešu vadīti veic indivīdi vai grupas, ar mērķi ietekmēt publisku lēmumu pieņemšanu, sazinoties ar publiskām amatpersonām.” No definīcijas izriet, ka ar lobētājiem var saprast personas un/vai institūcijas, kas veic darbības, ar mērķi ietekmēt publisku lēmumu pieņemšanu. Lobēšanas pienācīga regulēšana ir būtiska ņemot vērā vismaz trīs aspektus:

Pirmkārt, lobēšana ir veids, kā lēmumu pieņēmēji iegūst sev nepieciešamo informāciju no iesaistītajām personām, lai spētu pieņemt izsvērtus un kvalitatīvus lēmumus. Respektīvi, lēmumu pieņēmējiem var nebūt praktisku, specifisku zināšanu par konkrēto tematu, par kuru jāpieņem lēmums. Līdz ar to, lobētāju sniegtā informācija lēmumu pieņēmējiem palīdz izprast konkrēto tematu, kā rezultātā iespējams pieņemt izsvērtākus lēmumus.

Otrkārt, lobēšanas pienācīga regulēšana nodrošina vienlīdzību, definējot vienādus noteikumus, kā interešu pārstāvjiem uzrunāt lēmumu pieņēmējus. Proti, lobēšanas regulējums palielina dažādu interešu grupu vienlīdzīgu piekļuvi lēmumu pieņēmējiem, tādējādi cenšoties nodrošināt dažādu interešu apsvēršanu likumdošanas procesa gaitā.

Treškārt, lobēšana un tās regulējums veicina atklātību par interesēm, kas ņemtas vērā pieņemot publiskus lēmumus. Valstīs, kurās pastāv lobēšanas regulējumi un ir ieviesti lobētāju reģistri, ir iespējams apskatīt, kā un kādas intereses ir ņemtas vērā, pieņemot lēmumu.

 

Delnas rīki lobēšanas uzraudzībai

Delna vairāku gadu garumā ir iestājusies par lobēšanas atklātību un Latvijas situācijai atbilstoša regulējuma pieņemšanu. Delna ir veikusi pētījumus un rīkojusi publiskas diskusijas ar mērķi izglītot sabiedrību un sniegt rekomendācijas lēmumu pieņēmējiem visaptveroša regulējuma izstrādei.

2021. gadā Delna izstrādāja apjomīgu pētījumu “Izstrādājot lobēšanas regulējumu Latvijā”, aprakstot lobēšanas regulējuma nozīmīgumu un ieguvumus sabiedrībai, kā arī sniedzot pārskatu par līdzšinējo lobēšanas praksi Latvijā. Pētījumu balstījām uz lobēšanas praktiķu anonīmu tiešsaistes aptauju, intervijām ar lēmumu pieņēmējiem nacionālā un reģionālā līmenī, kā arī fokusgrupu diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām un politikas veidotājiem reģionos. Pētījuma noslēgumā Delna iekļāva rekomendācijas lēmumu pieņēmējiem, uzsverot vajadzību veidot visaptverošu regulējumu, iekļaujot tajā plašas sabiedrības grupas, izveidot lobēšanas reģistru, nodrošināt lobēšanas aktivitāšu pārraudzību un sankcijas, kā arī attiecināt lobēšanu ne tikai uz nacionālo līmeni, bet arī uz pašvaldībām.

Aktualizējot lobēšanas regulējuma trūkumu Latvijā un veicot izglītojošo darbu sabiedrībā, 2021. gada janvārī Delna atklāja šim tematam veltītu mājaslapu www.interesuaizstaviba.lv, kas ikvienam interesentam piedāvā iepazīties ar Delnas pētījumiem, pārskatiem un atzinumiem par šo Latvijā līdz šim neregulēto jomu, aktuālo informāciju par interešu pārstāvības atklātības regulējuma izstrādi, ieinteresēto pušu atzinumiem un citu vērtīgu informāciju.

2020. gada nogalē Delna kopā ar Saeimu un Valsts kanceleju rīkoja konferenci “Ceļā uz interešu aizstāvības tiesisko regulējumu Latvijā” un ikviens konferences apmeklētājs varēja iepazīties ar dažādu Eiropas valstu pieredzi un praksi regulējuma izstrādē, pieņemšanā un ieviešanā un Saeimas Lobēšanas atklātības regulējuma darba grupas progresu ceļā uz regulējumu Latvijā.

Komentējot lobēšanas regulējuma nepieciešamību Latvijā, Delnas pētnieks Olafs Grigus uzsver: “No vienas puses lobēšana var palīdzēt lēmumu pieņēmējiem iegūt svarīgu informāciju, kas palīdz viņu darbam un garantē, ka lēmumu pieņemšanas procesā tiek uzklausīti dažādi viedokļi. Tomēr no otras puses ietekmīgas sabiedrības grupas var izmantot šo procesu savu privāto interešu labā, graujot demokrātisko procesu leģitimitāti un praktizējot politisko korupciju. Šobrīd Delna ir aktīvi iesaistījusies jaunākajos centienos izstrādāt Latvijas lobēšanas regulējumu, kas cita starpā paredzētu arī lobētāju reģistra izveidi. Šāda reģistra izveide Latvijā ne vien atvieglotu lobētāju un amatpersonu mijiedarbības uzraudzību ar mērķi novērst politiskās korupcijas iespējamību, bet arī ļautu dažādiem lobētājiem labāk orientēties politikas veidošanā un atrast sadarbības partnerus konstruktīvas lobēšanas īstenošanai.” Šīs un citas tēmas ir aprakstītas Delnas šī gada jūnijā publicētajā pētījumā “Izstrādājot lobēšanas regulējumu Latvijā”. Delnas paveiktais veicina izpratni par lobēšanu demokrātiskā valstī, vēlamajām attiecībām starp lobētājiem un lēmumu pieņēmējiem un atklāj nepieciešamību pēc atklātības un vienlīdzīgiem principiem šajā jomā.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Latvijas nodaļa. Delna ir Latvijas vadošā nevalstiskā organizācija pretkorupcijas jomā. Delnas mērķis ir veidot atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas politikā, valsts un privātajā sektorā, kā arī personu savstarpējās attiecībās. Viens no Delnas darbības virzieniem un stratēģiski svarīga prioritāte ir lobēšanas atklātība. Delna par šo jautājumu ir runājusi jau vairākus gadus un cer, ka 13. Saeimas pieņems lobēšanas regulējum un 2022. gadā Latvija varēs lepoties ar vēl vienu sasniegumu – atklātu, pārskatāmu lobēšanas procesu.

Šis raksts ir pieejams arī krievu valodā “Лоббирование – возможность принимать качественные и основанные на интересах общества решения“.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1