Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna), ASV vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds 2021. gada 15. oktobrī rīkoja starptautisku tiešsaistes ekspertu forumu un apaļā galda diskusiju “Likums un tiesu vara: ierocis, lai mazinātu korupciju”. Ekspertu foruma un publiskās diskusijas dalībnieki norādīja, ka notiek darbs pie Latvijas tiesu sistēmas neatkarības, kvalitātes un efektivitātes cīņā ar korupciju pilnveidošanas. Tas ietver tiesu un prokuratūras specializāciju ekonomisko un ar korupciju saistīto noziegumu apkarošanā, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu apmācības un vienotas metodoloģijas izveidi tiesnešiem, nodrošinot, ka līdzīgās lietās lemj līdzīgi. 

Šī pasākuma mērķis bija paplašināt informētību un izpratni par likuma varu Latvijā, atbildīgo iestāžu spēju paredzēt un novērst riskus, kas apzināti vai neapzināti var rezultēties pārkāpumos un noziedzīgos nodarījumos, kā arī atklāt tos un iztiesāt atbilstoši likuma normām. Tajā pat laikā apskatījām faktorus, kas ietekmē tiesībsargājošo iestāžu spēju izmeklēt un notiesāt augsta līmeņa amatpersonas ar korupciju saistītās lietās, un atstāj ietekmi uz politisko godaprātu. Pasākums notika konferenču platformā Zoom, ar tiešraidi Delnas sociālajos medijos (www.delna.lv un Facebook) un TVNET ziņu portālā.

Pasākumu atklāja Nīderlandes Karalistes vēstnieces vietniece Latvijā Lieske de Krijgere (Lieske de Krijger), kas norādīja uz tiesiskuma nozīmi ikvienas sabiedrības pastāvēšanā un izaugsmē, kā arī veidiem, kā tiesiskumu veicināt, proti, nodrošinot efektīvas ziņošanas sistēmas un ziņotāju aizsardzību, kā arī stiprinot tiesībsargājošās iestādes un to spēju aizsargāt sabiedrības vērtības un nodrošināt, ka taisnīgums un tiesiskums ir iedzīvināts sabiedrībā. Apaļā galda ekspertu forumā piedalījās:

• Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.
• Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
• Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Pirmās pārvaldes Pirmās nodaļas (Politikas plānošanas nodaļa) priekšniece Inese Zelča.
• ASV vēstniecības Rīgā federālais prokurors un reģionālais rezidējošais juridiskais padomnieks Amīts Kabravala (Ameet Kabrawala).

Tieslietu ministrijas pārstāvis Aldis Bukšs norādīja, ka korupcija ir viena no ministrijas prioritātēm un notiek nepārtraukts darbs pie tiesu sistēmas stiprināšanas un tiesībsargājošo iestāžu efektivitātes veicināšanas (Ekonomisko lietu tiesa uzsāka savu darbu 2021. gada martā un jau uzrāda pirmos darba rezultātus, kas ir vērtējams pozitīvi, 2025. gadā plānots atklāt Tieslietu mācību centru jeb akadēmiju, kas nodrošinās tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju kvalifikācijas uzturēšanu un attīstīšanu, kā arī viņu iemaņu un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Eiropas līmenim, Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns (2021-2026) tiek ieviests dzīvē un ir pārskatīta padomes līdzšinējā darbība, ir izsekojama ģenerālprokurora atlases kārtība). A. Bukšs uzsvēra, ka Tieslietu ministrija seko līdzi starptautisko rekomendāciju, kas attiecas uz tiesu sistēmas neatkarību un efektivitāti, ieviešanai un veic 2021. gada sākumā Valsts kontroles veiktajā tieslietu auditā konstatēto trūkumu novēršanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Inese Zelča ziņoja, ka pašlaik tiek izstrādāts KNAB pretkorupcijas plāns (2021-2024), kura tapšanā ir iesaistīts plašs partneru loks un pilsoniskā sabiedrība. Plāns nedublē jau esošos rīcībpolitikas plānus un tas ir vidēja termiņa dokuments. Tiek stiprināta iestādes kapacitāte, ir izveidotas jaunas štata vietas un atalgojuma modelis, notiek darbinieku apmācības tādās jomās kā, interešu konflikta identificēšana, izmeklēšana un operatīvās darbības, finanšu analīze un risku novērtēšanas metodes, tendences kriptovalūtu tirgū utt.  Drīzumā vairākās iestādēs izlases kārtībā tiks veikti pretkorupcijas iekšējo kontroles sistēmu novērtējumi. ASV vēstniecības pārstāvis Amīts Kabravala atzinīgi novērtēja Latvijas tiesu sistēmu un norādīja, pēdējo gadu laikā Saeima ir daudz paveikusi, lai to uzlabotu (piemēram, finanšu jomas sakārtošana un cīņa ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju).

Pēc ekspertu foruma sekoja publiskā diskusija, kurā piedalījās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, 13. Saeimas deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis, 13. Saeimas deputāti Jānis Iesalnieks un Aivars Geidāns, Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas prokurore Evita Masule un Iekšējā drošības biroja Stratēģiskās plānošanas nodaļas vecākā inspektore Dace Valgere. Diskusiju vadīja starptautiskā konsultante labas pārvaldības, vēlēšanu un interešu pārstāvniecības jomā Lolita Čigāne.

Publiskās diskusijas laikā centāmies noskaidrot, vai risinājumi korupcijas mazināšanai Latvijā, par kuriem vienojāmies 2021. gada 18. februāra Delnas organizētajā diskusijā, tiek ieviesti dzīvē. Pēc publiskās diskusijas secinājām, ka notiek darbs pie Latvijas tiesu sistēmas neatkarības, kvalitātes un efektivitātes cīņā ar korupciju pilnveidošanas. Tas ietver tiesu un prokuratūras specializāciju ekonomisko un ar korupciju saistīto noziegumu apkarošanā, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu apmācības un vienotas metodoloģijas izveidi tiesnešiem. Atsaucoties uz ekspertu forumā un publiskajā diskusijā apskatīto, Delna kopā ar ekspertiem ir izdalījusi vairākas jomas, kurās notiek progress un ir jāturpina iesāktais:

• Notiek apmācības izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem atbilstoši viņu specializācijai. Tiek rīkotas arī kopējas apmācības izmeklētajiem un prokuroriem ar mērķi veicināt izpratni par katras specializācijas darba specifiku un vajadzībām noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un apsūdzības uzturēšanā. Šīs sadarbības mērķis ir veicināt pēc iespējas ātrāku prokuratūras iesaisti izmeklēšanas stadijā, lai novestu lietu līdz notiesājošam spriedumam.
• Prokuratūra un tiesa specializējas ekonomiskajos, finanšu un ar korupciju saistītajos noziegumos. 2021. gada janvārī izveidotā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra un martā izveidotā Ekonomisko lietu tiesa ir uzsākušas darbu un turpina specializēties un audzēt savu kompetenci. Abas iestādes turpmāk uzrauga un sauc pie atbildības KNAB, Iekšējās drošības biroja un Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes izmeklētās lietas, līdz ar to jāturpina veikt šo darbinieku izglītošanu, kvalifikācijas uzturēšanu un attīstīšanu.
• Izveidota tiesnešu atlases kārtība (ietver psiholoģisko novērtējumu) un sūdzību mehānisms (ikviens var iesniegt sūdzību par tiesnesi). A. Strupišs informē, ka pagaidām sūdzību mehānisms darbojas ar zemu lietderības koeficientu. Delna norāda, ka šie risinājumi ir vērtējami pozitīvi un ir jāturpina darbs pie to ieviešanas. Turklāt ir jāīsteno labā griba un jāstrādā pie tiesu efektivitātes izvērtējama, jāveic tiesnešu apmācības un vienotas tiesu prakses veidošana, nodrošinot, ka līdzīgās lietās tiesa lemj līdzīgi.
• Ikšējais drošības birojs (IDB) veicis izmeklēšanas darbā kvalitatīvus uzlabojumus, attīstījis sadarbību ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru un pozitīvi vērtē sasniegtos darba rezultātus (D. Valgere informē, ka izmeklēšanas darbs ir rezultējies reālos sodos). Tajā pat laikā IDB pievērš uzmanību prevencijai – darbinieku apmācībām ar mērķi izglītot ar korupciju saistītos jautājumus (korupcijas sekām), novērst noziegumus un celt darbinieku darba kvalitāti. IDB ir uzsācis Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu iekšējo kontroles sistēmu izvērtējumu, kura noslēgumā apzinās resora riskus.

Turklāt līdz ar šiem tiesu sistēmas stiprināšanas jautājumiem būtu jāpārvērtē arī līdzšinējā interešu konflikta pārvaldība Latvijā.

• Jāizvērtē pašreizējais likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, pievēršot vērību tā trūkumiem un nepilnībām. Balstoties uz izvērtējamu, jāveido jauna sistēma, kā turpmāk pārvaldīt amatpersonu interešu konfliktus (jauns likums). Pieņemot jauno likumu, ir jāveic amatpersonu izglītošana par interešu konflikta situācijām un atklātības būtību, iesaistot izglītošanas procesā pilsonisko sabiedrību.
• Valsts kancelejai ir jāvelta lielāka uzmanība interešu konflikta skaidrošanai un pārvaldībai, neizslēdzot sadarbības stiprināšanu ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Eksperti arī norādīja uz vairākiem faktoriem, kas ir jāņem vērā, vērtējot sabiedrībā valdošās attieksmes un pretenzijas pret tiesībsargājošo iestāžu darbu un likuma efektivitāti Latvijā:

• Mediji spēlē būtisku lomu, izgaismojot iespējamus korupcijas gadījumus (arī apsūdzības un tiesas spriedumus), mediji ne vien veic “dzeņa funkciju”, bet arī “sabiezina krāsas” un rada skandālus. Ir gadījumi, kad mediji publicē nepārbaudītu informāciju, faktus un tādējādi rada sabiedrībā pārliecību, ka vainīgais ir atrasts, lai arī pārkāpums vēl tiek izmeklēts un tiesneša spriedums vēl nav paziņots.
• Sabiedrībā ir vērojama tendence sodīt iespējamos vainīgos, subjektīvi vērtējot medijos atspoguļoto un neiepazīstoties ar pierādījumiem, savukārt tiesa rīkojas pretēji – pieņem lēmumus, balstoties uz pierādījumiem. Jāņem vērā, ka sabiedrībai nemaz nav pieejama informācija par izmeklēšanas gaitu, tās gaitā atklātajiem pierādījumiem un tā nevar pieņemt spriedumus tiesnešu vietā.
• Sabiedrībā dominē pārliecība, ka notiesāti tiek vidēja līmeņa darbinieki, augsta līmeņa amatpersonu pārkāpumi nenonāk līdz iztiesāšanai un tiesu spriedumiem. Tas rada pārliecību, ka augsta līmeņa amatpersonas var rīkoties prettiesiski un palikt nesodītas.

Ekspertu foruma un publiskās diskusijas ieraksts.

Pievienot komentāru