×

KOPSAVILKUMS: LATVIJAS BIZNESA VIDE CEĻĀ UZ LIELĀKU INTEGRITĀTI UN ATKLĀTĪBU

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) septembrī aicināja Latvijas biznesa vides pārstāvjus uz slēgtu apaļā galda diskusiju par pretkorupcijas datu publiskošanu Latvijas uzņēmumos. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka pieprasījums pēc biznesa atklātības pieaug ne vien rietumvalstīs, bet arī Latvijā, to kā vajadzību izjūt lielie un nozīmīgie uzņēmumi. Līdz ar paaudžu maiņu biznesa integritāte kļūst par neatņemamu uzņēmumu attīstības sastāvdaļu, kas sola nest peļņu ilgtermiņā. 2021. gada novembrī Delna publicēs biznesa atklātības vadlīnijas, šobrīd aicinām iepazīties ar diskusijā runāto, līdzšinējo uzņēmumu praksi pretkorupcijas vides veidošanā un nākotnes redzējumu. 

Pētījumi liecina, ka vairums uzņēmumu visā pasaulē savas darbošanās laikā ir saskārušies ar korupciju vai korupcijas mēģinājumiem, tomēr daudziem uzņēmumiem vēl aizvien trūkst efektīvu korupcijas novēršanas programmu un prasmju tās izvērtēt. Nepilnības pretkorupcijas programmās rada risku, ka uzņēmumi var arī nākotnē pieredzēt jaunus korupcijas gadījumus, graujot viņu reputāciju un konkurētspēju, kavējot ārvalstu investīciju piesaisti, kā arī negatīvi ietekmējot sabiedrības viedokli par biznesa vidi kopumā.

Pretkorupcijas jautājumi ir īpaši svarīgi Latvijas kontekstā. Eirobarometra dati norāda, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nesamērīgi liela saikne starp uzņēmējdarbību un politiku noved pie korupcijas valstī, savukārt vairāk nekā 7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem (71%) uzskata, ka favorītisms un korupcija kavē uzņēmējdarbības konkurenci. Tāpat vairākums (51%) uzskata, ka vienīgais veids, kā gūt panākumus biznesā ir saistīts ar tiešiem sakariem politikā un gandrīz puse (46%) uz korupciju raugās kā uzņēmējdarbības kultūras sastāvdaļu.

Lai uzlabotu uzņēmumu iekšējās korupcijas novēršanas sistēmas un celtu sabiedrības uzticību biznesa videi, uzņēmumiem ir svarīgi veikt komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm. Korupcijas novēršanas pasākumu un datu publiskošana ir viens no galvenajiem veidiem, kā šādu komunikāciju veicināt. Proaktīva ziņošana norāda, ka uzņēmumam nav ko slēpt un ka tam ir svarīgs sabiedrības viedoklis, vienlaikus dodot ieinteresētajām pusēm iespēju pārskatīt un komentēt uzņēmuma prakses.

Slēgtās diskusijas laikā dalībniekus aicinājām apspriest pašreizējās biznesa atklātības prakses Latvijas uzņēmumos un sniegt savus ieteikumus un izmaiņas atklātības vadlīnijām, pie kurām Delna šobrīd strādā projekta “Ceļā uz atklātu biznesa vidi Latvijā” ietvaros.

Diskusijā runātais skaidri parādīja, ka pieprasījums pēc biznesa atklātības aug nevien rietumvalstīs, bet arī Latvijā. Vairāki dalībnieki tieši pieprasījumu minēja kā galveno dzinuli informācijas publiskošanā. Arvien lielāks spiediens atklāt nefinanšu informāciju nāk no gan no investoriem, gan sadarbības partneriem (citiem uzņēmumiem, piegādātājiem, klientiem). Sadarbojoties ar nepareizo klientu, uzņēmumi var zaudēt finansējumu, tāpēc lai sadarbības partneri varētu justies droši, strādājot ar uzņēmumu, ir svarīgi sniegt pilnvērtīgu informāciju par sevi. Valsts uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jūt pienākumu būt atklātiem arī no sabiedrības.

“Atklātības pieprasījums ir dabisks process, un uz to ir savlaicīgi jāreaģē – pretējā gadījumā tu tiksi izslēgts no spēles.”

Tomēr vairāki uzņēmumu pārstāvji pauda bažas par publiskotās informācijas pieejamību un saturu. Lai gan pieprasījums ziņot mudina uzņēmumus būt atklātākiem, pastāv viedoklis, ka izpaustajai informācijai ir jābūt atkarīgai no mērķauditorijas. Vairāki dalībnieki norādīja, lai gan viņu uzņēmumos daļai pretkorupcijas datu ir ierobežota piekļuve, dati tiek proaktīvi sniegti tikai atsevišķām grupām. Tāpat vairāki uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka informācijas atklāšanas prasībām ir jāatšķiras, atkarībā no katra uzņēmuma specifikas. Lielākām prasībām ir jāattiecas uz lielākajiem un ietekmīgākajiem uzņēmumiem, jo tiem ir vairāk resursu, lai šīs prasības veiksmīgi izpildītu. Valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kā sabiedriski nozīmīgām sabiedrībām, arī būtu jāpievēršas atklātības īstenošanai. Dalībnieki bija skeptiski par biznesa integritātes datu atklātību mazos un vidējos Latvijas uzņēmumos (MVU), viņi saredz grūtības šo situāciju mainīt tuvākā nākotnē, jo MVU ir ierobežoti resursi to darīt un arī trūkst ārēja spiediena.

Lai gan pieprasījums mudina uzņēmumus atklāt informāciju, tas nenāk no visām pusēm. Vairāki uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka patērētāji Latvijā par biznesa integritātes datiem šobrīd vēl neizrāda lielu interesi. Vidējais Latvijas klients, izvēloties tirgotājus, vispirms skatās uz cenu, savukārt uzņēmumu politikas, t.sk. pretkorupcijas politikas, nav starp galvenajiem klientu izvēles faktoriem un vairumā gadījumu tās netiek lasītas. Tai pat laikā citi diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka spiediens pēc atklātības pakāpeniski pieaug no jaunāko paaudžu puses. Turklāt, neskatoties uz to, ka klienti visdrīzāk neiepazīsies ar visām publiskotajām politikām, to esamība pati par sevi veido gan ārējo iespaidu par uzņēmumu, gan palīdz uzņēmumiem saprast viņu iekšējo kultūru.

“Informācija ir jāpublisko, jo ir svarīgi veidot priekšstatu par uzņēmumu kā tādu. Varbūt klientam neinteresē atsevišķas pretkorupcijas detaļas, bet atklātība ceļ uzņēmuma reputāciju un uzticamību.”

Atklātas iekšējās kultūras iedzīvināšana uzņēmumos ir pamats tā tālākai darbībai. Pirms uzņēmumam domāt par informācijas ziņošanu, ir jāsaprot, vai uzņēmuma iekšējie korupcijas novēršanas mehānismi vispār ir efektīvi – vai programmas tiek uzraudzītas un pārskatītas, vai par tām tiek veiktas pilnvērtīgas darbinieku apmācības, vai uzņēmums domā par biznesa integritātes jautājumiem kopumā, u.tml. Ja iekšējās sistēmas ir, uzņēmumiem nav iemesla par tām nerunāt.

Dalībnieki norādīja, ka dažkārt problēmas rodas, cenšoties definēt pieņemamo un nepieņemamo rīcību, piemēram, nosakot dāvanu apstiprināšanas sliekšņus. Lai šīs problēmas risinātu, par tām ir jārunā gan iekšēji, gan ārēji, apmainoties ar pieredzi ar citiem ekspertiem. Vairāki dalībnieki minēja, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi problēmsituācijas risina, izmantojot četru acu principu: gadījumos, kad kādam darbiniekam nav skaidrs, vai kāda rīcība ir pieņemama, to pārskata vismaz viena cita persona.

“Kādi esam mēs paši. Vai mums to vajag? Vai mēs vispār tādi esam? Vai tas ir svarīgi?  – šie ir jautājumi, uz kuriem uzņēmumiem ir jāmeklē atbildes. Nav jēgas kaut ko uzrādīt tikai uzrādīšanas pēc …”

Kopumā dalībnieki nesaskatīja lielus riskus informācijas izpaušanā. Informācijas uzturēšanas un datu vākšanas izmaksas ir minētas kā viens no galvenajiem kavēkļiem publiskošanai, tomēr citi dalībnieki norādīja, ka ilgtermiņā šīs prakses atmaksājas un sniedz ieguvumus, tai skaitā palīdz novērst nākotnes reputācijas krīzes, ko var radīt jauni korupcijas gadījumi, un uzlabo uzņēmumu iekšējo atklātības kultūru, kas iedrošina savlaicīgu ziņošanu un trauksmes celšanu. Daži bažījās, ka publiskoto informāciju konkurenti varētu izmantot savā labā, kā arī saskatīja problēmas ar personas datu atklāšanu (piemēram, mazākuma akcionāru datu publiskošanu), tomēr šie riski nebija aktuāli, attiecībā uz datu kategorijām, ko Delna piedāvāja kā labo praksi. Vēl tika minēts, ka uzņēmumi vairās no atsevišķu datu kategoriju (piemēram, ziņošanas gadījumu skaitu) atklāšanas visai publikai, jo šo informāciju varētu viegli pārprast, ziņojumu skaitu uztverot kā indikatoru tam, ka uzņēmumā ir vairāk korupcijas gadījumu nekā citos, kuri par to nerunā.

2021. gada novembrī publicēsim Delnas izstrādātās biznesa atklātības vadlīnijas un tās pilnīgāk atspoguļos diskusijā apspriestos jautājumus.

 

“Sabiedrības par atklātību – Delna” projektu “Ceļā uz atklātu biznesa vidi Latvijā” finansē Zviedru institūts un Atklātības fonds, atbalsta Zviedrijas Karalistes vēstniecība Latvijā.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1